Lauvas un lauvēni 1

Akvitānijas Eleonoras lomā Rēzija Kalniņa, Henrijs II — Juris Žagars. Foto — Mārtiņš Vilkārsis
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Režisoram Aleksandram Morfovam izrādē Lauva ziemā izdodas gandrīz neiespējamais — Dailes teātra zvaigznes uz brīdi kļūst par ansambli

Ievērojamā bulgāru režisora Aleksandra Morfova izrādes Dailes teātrī ikreiz ir ar noteiktu kvalitātes zīmi — laba dramaturģija, perfekts kopskats, scenogrāfija, kas kalpo aktieriem un idejai (Mārtiņš Vilkārsis), un, protams, īstie mākslinieki īstajās lomās. Amerikāņu dramaturga Džeimsa Goldmena pirms pusgadsimta uzrakstītā luga zīmē vienu nakti, 1183. gada Ziemassvētkus, karaļa Henrija II (Juris Žagars) Šinonas pilī un «paplašinātā» ģimenes lokā — uz brīdi izlaidis laulāto draudzeni Akvitānijas Eleonoru (Rēzija Kalniņa) no cietuma, kur tā mīt jau gadus desmit, valdnieks bauda arī mīļākās, franču princeses Elisas (Anete Krasovska) kompāniju. Taču diviem lauvām vienā migā grūti, kur nu vēl ar trim lauvēniem — dēliem Ričardu, nākamo Lauvassirdi (Lauris Dzelzītis), Džefriju (Artūrs Skrastiņš) un Džonu (Toms Treinis).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu