Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to skatos! 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Raivo Rosts
Print Friendly, PDF & Email

Daudziem noteikti ir zināma dziesma “Video killed the radio star”, kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis.

Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Pašlaik video satura patērēšana ir ļoti “izplūdusi”. Cilvēki skatās pārraides tiešraidēs, taču vienlaikus viņi aktīvi izmanto iespēju konkrēto pārraidi vērot arhīvā un bez reklāmas pauzēm. Tādējādi cilvēks it kā skatās klasisko televīziju, bet daļēji to patērē VOD formā. Turklāt ar kādu no aplikācijām konkrēto saturu ir iespēja skatīties ne tikai TV ekrānā, bet arī telefonā, planšetē vai datora monitorā.

Bieži dzirdētais apgalvojums, ka man mājās nav televizora, var nozīmēt divas lietas – gan to, ka cilvēkam nav pieejama klasiskā televīzija ar lineārajiem kanāliem, gan arī to, ka viņam mājās nav TV ekrāna. Taču tas vēl nenozīmē, ka netiek patērēts televīzijas saturs. Iespējams, ka tas tiek patērēts ar citām iekārtām. Piemēram, saskaņā ar Nielsen datiem ASV gandrīz 90% VOD lietotāju saturu skatās uz TV ekrāniem.

Pasaulē (un arvien vairāk arī pie mums Latvijā) parādās integrēti risinājumi, piedāvājot klientiem gan ļoti plašas satura iespējas, gan veidus, kā to patērēt. Šie pakalpojumi spēj vienlaicīgi nodrošināt lineāro jeb klasisko kanālu skatīšanos, catch-up servisa jeb arhīva izmantošanas iespējas, SVOD (subscription video on demand) jeb iespēju par konkrētu maksu mēnesī skatīties dažādus seriālus un filmas, kā arī TVOD (transactional video on demand) jeb filmu nomu par vienreizēju samaksu, turklāt šo saturu var skatīties uz dažādām iekārtām.

Līdz ar to ir iestājusies “ko, kur un kad gribu, to skatos” ēra. ASV jau vairāk nekā puse mājsaimniecību ir SVOD lietotāji un vienlaikus arī aktīvi kabeļtelevīzijas skatītāji.

Ja raugāmies uz saturu, kam  skatītāji Latvijā dod priekšroku, lielākoties neesam unikāli – cilvēki vēlas redzēt jaunākos sezonas seriālus un filmas. No citiem mūs atšķir vēlme tos redzēt latviešu valodā, kā arī gribam patērēt Latvijā radītu saturu. Tāpat atšķiras, piemēram, interese par sporta veidiem. Mums svarīgs ir hokejs un basketbols, bet Lietuvā izteikti dominē basketbols. Turklāt sporta spēlēm ļoti aktuālas ir tiešraides. Domāju, ikviens piekritīs, ka atkārtojumā skatīties iemīļotās komandas spēli nav tas pats, kas to vērot tiešraidē. Tas būs tas pats, kas ēst aukstu zupu.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt par daudzveidīgu saturu? Cilvēki par konkrēto summu, ko pašlaik gatavi atvēlēt TV saturam, meklē plašākās iespējas, iepriekš definējot savu “iztikas minimumu” jeb to, kam obligāti jāietilpst šajā pakalpojumu klāstā. Protams, ir arī tādi skatītāji, kas izvēlas gan vairākus pieslēgumus, gan vairākas VOD aplikācijas.

Raugoties nākotnē, nemainīgi svarīga būs satura kvalitāte un tā dažādība. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties paaudzēm un ieradumiem, patērētājam arvien svarīgāki kļūs trīs lielumi: laiks, forma un ekrāns. Proti, saturam būs jābūt pieejamam jebkurā cilvēkam ērtā laikā, jebkurā vietā un uz jebkura ekrāna. Cilvēku skaits, kuriem tas būs svarīgi, tuvākajos gados noteikti strauji augs, tādēļ arī Tele2 pie šiem jautājumiem aktīvi strādā.

 

Autors ir Tele2 komercdirektors

Komentāri (2)

Drosma 03.12.2018. 14.55

labāk būtu uzrakstījuši kā mūsu valsts propagandē krievu – t.i. Krievijas tv kanālus – slavējiet lattelekom – gan, jau ka kremlī šiem ordeņi jau izkalti

+1
0
Atbildēt

1

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu