Nauda pazūd! • IR.lv

Nauda pazūd!

Pēdējo gadu laikā bankas strauji demontē bankomātus. Pēc viņu aprēķiniem, skaidrā nauda tagad tiek lietota tik reti, ka plaša bankomātu tīkla uzturēšana ir pārāk dārga
Liza Aldermane, © The New York Times News Service

Skaidra nauda Zviedrijā izzūd daudz straujāk, nekā kāds spēja iedomāties. Tagad amatpersonas mēģina nobremzēt šo procesu, lai izvērtētu tā ietekmi uz sabiedrību

Reti kura cita valsts uz bezskaidras naudas sabiedrību virzās tik naski kā Zviedrija. Puse tirgotāju tur paredz, ka monētas un banknotes pilnībā paši pārstās pieņemt jau pirms 2025. gada. Tomēr valsts finanšu uzraudzības iestādes, kas reiz atbalstīja šo moderno tendenci, tagad lūdz komercbankām turpināt apkalpot skaidras naudas darījumus, kamēr tiek izvērtēta skaidrās naudas izzušanas ietekme uz atsevišķām sabiedrības grupām.

Paralēli tam valsts centrālā banka sāks izmēģināt digitālo valūtu e-kronu, lai tādā veidā saglabātu stingru kontroli pār apgrozībā esošo naudas daudzumu. Savukārt likumdevēji mēģina izpētīt, kas varētu notikt ar digitālajiem norēķiniem un banku kontiem situācijās, ja notiktu liela avārija elektroapgādes tīklā, ja datoru serverus uzlauztu hakeri vai pat sāktos karš.

«Ja esat tur, kur esat, tā būtu kļūda sēdēt sakrustotām rokām, neko nedarīt un klusi vērot, kā iznīkst skaidrā nauda,» saka Zviedrijas centrālās bankas jeb Riksbank vadītājs Stefans Ingvess. «Protams, mēs nevaram pagriezt atpakaļ laika ratu, taču varam atrast labāko risinājumu, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem.»

Plastikāts un klikšķi

Kad jūs pajautājat zviedriem, cik bieži viņi veic maksājumus skaidrā naudā, lielākā daļa atbild: «Gandrīz nekad.» Piektā daļa zviedru (valstī ir 10 miljoni iedzīvotāju) vairs vispār nelieto bankomātus. Vairāk nekā 4000 cilvēku spēruši vēl revolucionārāku soli — viņu plaukstās ir implantētas mikroshēmas, kas elektroniski atslēdz durvis birojos, pat ļauj samaksāt par transporta biļeti vai ēdienu ar vienu rokas mājienu. Tagad restorāni, autobusi, mašīnu stāvlaukumi un pat maksas tualetes ir atkarīgi no maksājumiem, kas notiek ar klikšķi, nevis naudas izvilkšanu no maka.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu