Nākamgad Baltija būs izaugsmes līdere eirozonā, taču IKP tempi mazināsies 12

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Dainis Gašpuitis
Print Friendly, PDF & Email

Baltijas valstis atrodas starp ekonomiskās izaugsmes līderiem eirozonā, un šo pozīciju saglabās arī 2019. un 2020. gadā. Arī Ziemeļvalstu ekonomikas attīstās dinamiski, taču Rietumeiropas valstu rezultāti ir likuši vilties un pieaug arī globālās ekonomikas lejupslīdes riski. Tādēļ IKP pieauguma temps Ziemeļeiropā nākamajos gados saruks, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes riski ir pieauguši, izaugsmei vājinoties Rietumeiropā un Āzijā, izsīkstot resursu noslodzes rezervēm un turpinoties procentu likmju pieaugumam ASV. Kopējais bezdarba rādītājs OECD 36 dalībvalstīs atrodas zemākajā pozīcijā pēdējo 40 gadu laikā, turklāt tas var samazināties par vēl 0,5 procentpunktiem.

Aizvien vairāk valstis saskaras ar to, ka grūtības atrast darbiniekus kļūst par nopietnu kavēkli ekonomikas izaugsmei. Pasaules ekonomikas izaugsmi apgrūtina arī Brexit procesa negatīvā ietekme, Itālijas spītīgā budžeta politika, tirdzniecības kari un bažas par Ķīnas “smago piezemēšanos”. Riski pieaug, tomēr tuvākajos gados globālu lejupslīdi neprognozējam.

SEB banka ir pazeminājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi: 2018. pasaules ekonomika pieaugs par 3,8%, bet 2019. un 2020. gadā ātrums kritīsies līdz 3,6%.

Labvēlīgi apstākļi inflācijai

Pieaugošie darba samaksas rādītāji neļaus noplakt inflācijai. ASV, eirozonā, Japānā un Lielbritānijā algu pieauguma temps pēdējā gada laikā ir paātrinājies no 1,7% līdz 2,6%. Pamatinflācija lielākajā daļā OECD valstu vēl aizvien ir aptuveni 1,5% apmērā. Taču produktivitātes pieauguma temps ir zems, tādēļ pieaugošais izmaksu spiediens, uzņēmumu vēlme pārcelt izmaksas uz patērētāju pleciem un lēnāka globalizācija ir galvenie iemesli, kādēļ inflācijas rādītāji nesamazināsies. Taču SEB bankas pamatprognoze paredz, ka inflācija nepieaugs tiktāl, lai centrālās bankas būtu spiestas straujāk virzīties uz stingrāku monetāro politiku.

Procentu likmes: tikai uz augšu

Līdz 2020. gada beigām ASV savas procentu likmes cels četras reizes, sasniedzot 3,25%. ECB līdz 2020. gada beigām paaugstinās procentu likmi līdz 0,75%, un ienesīguma atšķirība starp ASV un Vācijas valdību ilgtermiņa obligācijām joprojām saglabāsies ļoti plaša. Eiropas valstīm būs maz iespēju nākamajā recesijā pazemināt procentu likmes, taču fiskālās politikas jomā iespēju ir daudz, jo eirozona kopumā ir ļoti tuvu sabalansētam budžetam. Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā nodokļu samazināšanas programma audzē valsts deficītu.

Baltijā tempus slāpē Eiropas vājums

Baltijas valstu attīstību nodrošina eksports, tādēļ, līdz ar starptautiskā pieprasījuma piezemēšanos, tuvākajos gados izaugsmes tempi Baltijā palēnināsies. Tomēr spēcīgs iekšējais pieprasījums visās trīs valstīs nodrošinās IKP pieaugumu 3% līdz 3,5% robežās.

2018. gads pārspēs optimistiskākās prognozes un izaugsmes temps būs tuvu 2017. gada līmenim. Šogad ekonomiku uz priekšu būtiski dzen būvniecības nozare, kas trijos ceturkšņos veido 27% no ekonomikas pieauguma. Tikmēr tirdzniecībā un rūpniecībā kāpums ir bijis piezemētāks. Jautājums ir – kas būs tālāk? Nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi, pieaugs sarežģījumi. Lēnāk, tomēr kāpumam ir jāturpinās. Turpinoties ES fondu ieplūdei un balstot pirvātajam sektoram, būvniecības izaugsme saglabāsies arī nākamgad. Tāpat reālo algu pieaugums nozīmēs, ka saglabāsies labi apstākļi privātā patēriņa izaugsmei. Mazinoties ārējai nenoteiktībai, izaugsmes tempi var paātrināties. Šogad Latvijas IKP prognoze ir 4,3%, nākamgad 3,5%, un tas būs augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Ziemeļvalstis notur labus apgriezienus

Lēnā izaugsme eirozonā negatīvi ietekmē Ziemeļvalstu ekonomisko attīstību, taču pašlaik to tempi ir veselīgi. Norvēģijas industriālais sektors ir atguvies, pateicoties naftas sektoram. Īslaicīgu efektu rezultātā šogad bremzējas Dānijas ekonomikas tempi. Līdz 2020. gadam izaugsme Dānijā būs aptuveni 2% robežās, pateicoties stabilam jaunu darbavietu skaita un algu pieaugumam, kā arī mērenam mājokļu cenu kāpumam. Arī Somijas ekonomikā turpinās pārliecinoša izaugsme. Tā kļūs sabalansētāka, pieaugot patēriņa nozīmei un turpinoties līdzšinējiem dzinējspēkiem – eksportam un kapitālieguldījumiem.

Savukārt Zviedrijas ekonomikai neizdodas uzņemt ātrumu, neraugoties uz kronas vājumu, rekordzemajām procentu likmēm un fiskālajiem stimuliem. Izaugsmi lejup velk mājokļu būvniecības apjomu samazināšanās. Mājsaimniecību vidū valda piesardzīgs noskaņojums, turklāt eksporta sektoram pietrūkst kapacitātes, lai pilnvērtīgi izmantotu labvēlīgo situāciju.

 

Autors ir SEB bankas makroekonomikas eksperts

Komentāri (12)

Drosma 23.11.2018. 08.46

Latvijas masu mediji – tai skaitā sabiedriskie – mūs nemitīgi informē kā krievi – nelieši cīnās par savas – krievu valodas statusu un privilēģijām – bet noklusē , kā mūsu varas elite klusi un mierīgi pārkāpj Latvijas Satversmes preambulu par Latviju kā nacionālu valsti

Šorīt ziņās skatos – rīt būs milzīgs mītiņš dzīvnieku tiesību aizsardzībai – piekrītu – par 101% – tikai cilvēki Latvijā mēdz būt beztiesiskāki par suņiem un kaķiem, bet ….

padomājiet – kāpēc nav neviena mītiņa, piketa, vispār pat diskusijas , nerunājot par zin konferencēm – par to, ko nozīmē, ja Latvijā latviešu valoda zaudēs valsts valodas statusu – de facto – ka premabula paliks vecā – latviešu valoda ir valsts valoda, bet ikdienā neviens tajā nerunās.

Es nezinu ar kādām tiesībām, kuros dokumentos ir nostiprināts – fiksēts tas, ka ārstam ir jārunā krieviski. Es nezinu tādu dokumentu. Uzrastiet man lūdzu kāds .

Toties es nesen vienā rakstā lasīju, ka privātos uzņēmumos Latvijā neesot obligati jārunā latviski. Piemēram, ja es aizeju uz privātu frizētavu un man nepatīk , ka ar mani nespej, vai negrib runāt latviski – tad man nav tiesības to pieprasīt.

Nu tā – naciķi – mauku bērni sasodītie – lec no biksēm laukām par nāciju cīnoties, bet redz kā iznāk – par pašu elementārāko klusē …

Nu nerunājot nemaz, ka izrādās ,ka Rīgā ne tikai viesnīcu biznesu pārņem Maskavas vīri , bet arī būvniecības nozari Rīgā jau sāk kontrolēt tā pati Maskava …. nu tāda izaugsme –

neko labu tur neredzu –

+4
-2
Atbildēt

3

    kolpants > Drosma 23.11.2018. 15.53

    Piemēram, ja es aizeju uz privātu frizētavu un man nepatīk , ka ar mani nespej, vai negrib runāt latviski – tad man nav tiesības to pieprasīt

    Ну вот как такую не назовешь бешеной?) Ну реально же крыша едет. Уже набор прошел в добровольных стукачей, даже аппликация уже доступна “стучи, если тебе ответили на плохом латышском”, а тетка все варится в своих маразмах

    https://play.google.com/store/apps/details?id=com.valodasdraugs&hl=en
    Качай и стучи наслаждайся!

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Drosma > kolpants 23.11.2018. 17.02

    te nu viņi ir – naciķi un saskanieši rokās saķērušies kā divi vienā – un pret mani vienu – bet nu neko – uz manu padošanos neceriet, nesagaidīsiet

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > Drosma 23.11.2018. 11.12

    Nu tā – naciķi
    ———
    Ja tu, un citi, būtu balsojusi par ” naciķiem”, grozījumi Darba likumā jau sen būtu pieņemti.
    Liberasti visu laiku īd, ka to nedrīkst darīt – ierobežot darba “devēju” tiesības izvēlēties darbiniekus pēc saviem ieskatiem.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Vahamurka > Drosma 23.11.2018. 12.20

    Tavs kremļa dotais uzdevums ir lamāt ”naciķus”,lai par viņiem nebalsotu un latviešiem būtu jārunā krieviski.

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    letonijs > Vahamurka 24.11.2018. 17.52

    Par Nacionālo apvienību domājoši cilvēki nebalso un arī nebalsos, it īpaši pēc nesen notikušajām Saeimas prezidija vēlēšanām, kurās NA atbalstīja SC kandidātu un otrādi. NA un SC ir divi viena pāra zābaki, savukārt latviešu valodas pozīcijas pašreiz Latvijā ir pietiekami stipras, lai tām nevajadzētu Nacionālās maksātnespējas apvienības atbalstu.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > letonijs 25.11.2018. 10.24

    Aiz detaļām un nebūšanām mēs pazaudējam būtisko. Tik nelielā nacionālā valstī kā Latvija, ar visu tās vēl nepārvarēto padomju mantojumu un traumām, ar milzīgo cittautiešu īpatsvaru, kas daudzviet pārsniedz 50%, t.sk. galvaspilsētā, arī ar postpadomju samezgloto grūti nolasāmo politisko situāciju – ignorēt nacionālo pārstāvniecību un izslēgt nacionālo partiju ir vairāk kā neprāts.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 23.11.2018. 08.37

”Aizvien vairāk valstis saskaras ar to, ka grūtības atrast darbiniekus kļūst par nopietnu kavēkli ekonomikas izaugsmei.” –
– piekrītu – tādā ziņā , ka ir grūtības atrast darbiniekus, kuri būtu augsti kvalificēti, spējīgi izturēt visas multitāskinga un mobinga un bosinga situācijas par maksimāli zemu algu.

Tieši tāpēc darba devēji – uzņēmēji – lobē varas eliti, lai tā, piemēram, Latvijā ļautu ievest darba vergus, kuri būtu pietiekami kvalificēti un vienlaicīgi mazprasīgi – kuriem nevajadzētu ne konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas .
Tāpēc ir tik ļoti būtiski izsist cauri likumprojektus, kuri paredz , ka biznesa vidē, arī augstskolās, kuras Latvjā ir padarītas nevis par zinātnes, bet biznesa centriem, nav jālieto latviešu valoda, katrs uzņēmums runā un raksta kā grib. Kā Rietumu Banka strādā krieviski un savu darba grafiku pakārto Krievijai.

Tāpat tiek lobēts likums izglītībā – dzimto valodu , literatūru un vēsturi padarot par integrējamiem priekšmetiem, tas ir – kad nākamajiem strādniekiem jāzin pa druskai no visa – bet vēlams jo mazāk un sliktāk – jo laabāk un galvenais smalki to nosaukt- par kompetenču izglītību

nu viens piemērs – šorīt no fb – un ja tas būtu viens – Debess – mēs ar to tiktu galā

#ZZS
Ventspils domes izpilddirektors var atļauties šaut ziloņus. Bet spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, izpilddirektors sev nevar atļauties pat automašīnu. No kurienes nāk “kreisā” nauda?

+3
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Drosma 23.11.2018. 12.22

    Un ko tu citu gaidīji,ja izglītības ministrijā pie šprices ir tavējie no Vienotības?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 23.11.2018. 14.13

tā situācija nav normāla – nu nav – nodokļu apjoms tikai pieaug – savukārt valsts garantēti pakalpojumi, drošība utt , ko mēs par nodokļiem saņemam – pazūd vispār

nezinu – nevaru zināt, kā ekonomisti rēķina, domā un secina, bet runāt par ekonomikas izaugsmi valstī, kurā pieaug tāds bandītisms – manuprāt, nav ne godīgi, ne taisnīgi

cilvēkus baida ar populistiem un paši zog acis nepamirkšķinot – apietas ar mums ka ar aitām , kuras dzen uz kautuvi

Latvijas Slimnīcu biedrība izsludina ārkārtas situāciju saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, informē slimnīcas priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

https://www.tvnet.lv/6460542/slimnicu-biedriba-izsludina-arkartas-situaciju-slimnicu-sektora

+3
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu