Viss sākās ar karogiem • IR.lv

Viss sākās ar karogiem

1
Islandes prezidents Gudni Torlācijs Johannesons. Foto — Kaspars Goba
Ieva Puķe

Latvijas simtgades viesis, Islandes prezidents Gudni Torlācijs Johannesons bērnībā aizrāvās ar kartēm un heraldiku. Tā nejauši uzgāja tobrīd neeksistējošo Baltijas valstu karogus. Vēstures maģistra darbu 90. gadu vidū viņš veltīja Islandes lomai Baltijas valstu neatkarības atzīšanā

Viņš vispirms ieguva popularitāti kā akadēmisks vēsturnieks. Plašai auditorijai televīzijā un radio spēja izskaidrot sarežģītas tēmas saprotamā, draudzīgā manierē ar vieglu humora pie-
šprici. Gudni Torlāciju Johannesonu (Guðni Thorlacius Jóhannesson), no politiskajām partijām neatkarīgu ekspertu, arvien biežāk aicināja piedalīties diskusiju raidījumos. Piemēram, lai analizētu konstitūcijā ietvertās Valsts prezidenta pilnvaras, komentējot Panamā reģistrēto slepeno ārzonu kontu publicēšanas skandālu un valdības krīzi 2016. gada aprīlī. Atklājās, ka augsta ranga Islandes politiķiem, arī premjeram ar kundzi ir slepeni konti ārzonu kompānijā Virdžīnu salās
. Prezidentam Olafuram Ragnaram Grimsonam, kas savā krēslā bija noturējies piecus termiņus, jau kopš 1996. gada, tika pārmesta pasivitāte, un viņš no kandidēšanas sestajam termiņam atteicās pats. 2016. gada 25. jūnijā, dienu pirms savas 48. dzimšanas dienas, visas tautas balsojumā nepārspēts izrādījās Islandes Universitātes profesors Gudni Johannesons.

Pastāv uzskats, ka Islandes vēsturē gados jaunāko prezidentu izauklējis arī sociālo tīklu laikmets — tur spraigas diskusijas raisījušas Johannesona rakstītās grāmatas par 2008. gada ekonomisko krīzi, par Islandes un Anglijas «mencu kariem», sadalot zvejniecības teritorijas, par spiegu darbību Islandē; arīdzan iepriekšējo prezidentu un premjerministru biogrāfijas.

16. novembrī Johannesona talantu aizraujoši uzrunāt auditoriju bez jebkādām piezīmēm, varēja iepazīt klausītāji lekcijā LU. Dienu vēlāk viņš Islandes goda konsulātā tikās ar savas valsts uzņēmējiem Latvijā, Ziemeļzemei draudzīgiem Latvijas politiķiem un kultūras darbiniekiem.

Bet galvenais prezidenta vizītes mērķis bija piedalīšanās Latvijas Republikas jubilejas svinībās. 1. decembrī arī Islande plaši atzīmēs 100. gadadienu, kopš kļuva par suverēnu teritoriju Dānijas karalistē. Kaut gan pilnu neatkarību un savu prezidentu Atlantijas okeāna apskalotā salu valsts ieguva vēlāk nekā Latvija, tikai 1944. gada 17. jūnijā, mazā Islande kādreizējā ārlietu ministra Jona Baldvina Hanibalsona personā ir spēlējusi milzīgu lomu Latvijas vēsturē. 1991. gada 26. augustā tā pati pirmā uzdrošinājās atzīt Latvijas atjaunoto neatkarību, pamudinot to darīt arī citas rietumvalstis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu