Rozes Stiebras animācijas filma Saule brauca debesīs — stāsts, kas iegriež iztēles dzenskrūves
Lūk, tas ir iespaidīgs tilts — ar latviešu animācijas klasiķes Rozes Stiebras režisētajām filmām ir uzaugušas vairākas paaudzes. Nu, iznākot pilnmetrāžas filmai Saule brauca debesīs, tām ir piepulcējusies vēl viena. Sava veida pēctecība iezīmējas arī filmas stilistikā, jo Saule brauca debesīs atspoguļo režisores filmogrāfiju caurvijušo iezīmi: viņas kinodarbi bieži ir balstīti dzejoļos vai dziesmās. Atcerieties, Spēlēju dancoju (2007) pamatā bija grupas Iļģi mūzika un Raiņa lugas motīvi.
Stāsts par Saules meitas nolaupīšanu Stiebras jaunākajā filmā ir sakņots tautasdziesmās, arī Jura Kaukuļa komponētās mūzikas pamatā. Mūzika veido vienu no būtiskākajiem filmas balstiem, kalpojot par ritma un lielā mērā arī noskaņas noteicēju.
Arī antivaroņus jāmāk
Filma ir teiksmains, muzikāls piedzīvojumu stāsts, kurā liela loma atvēlēta simboliem. Piemēram, viena no filmas galvenajām varonēm — Saules un Mēness mazulīte, ko nolaupa slīpētā joda meita Selēna (kura izteiksmīgi runā aktrises Gunas Zariņas balsī), simbolizē Latviju, kas «piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota». Un šajā cīņā viens no kolorītākajiem tēliem ir Selēnas «rokaspuisis» Vilks, kurš, klausīdams spīganas pavēlei, no šūpulīša nočiepj Saules bērnu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.