Pēc divu gadu prombūtnes Amerikā Lauma Kadiķe (29) atbrauca uz Latviju, lai atpūstos. Siltā vasara ievilka, Lauma atrada darbu un nolēma palikt
Pēc karija un čili smaržo biroju ēkas Jaunā Teika pagalms. Tajā piestājis uzkodu vāģis. Pirmajā stāvā dažādās valodās čalo cilvēki ar pusdienu kastītēm, gaidīdami liftu. Atmosfēra te daudz neatšķiras no kāda biroja Eiropas pilsētā. Jaunajā Teikā mājas atraduši vairāki starptautiski uzņēmumi. Piemēram, Solvay, beļģu kompānija, viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē. Latvijas birojā vien strādā 180 darbinieku. Lauma Kadiķe ir viena no viņiem. Staltu muguru, taisni izstieptu roku sveicienā un mirdzošām acīm. Ir viegli sākt sarunu uz tu, jo Lauma jau pirmajā minūtē noķer atnācēja noskaņojumu un raksturu. Personāla vadības speciāliste, kura izstudējusi Latvijas Universitātē psiholoģiju, Somijā mācījusies starptautisko biznesu un divus gadus strādājusi Amerikā.
Apgūt pasauli
«Pirmoreiz aizmuku pusotra gada vecumā. Vecāki jau tad saprata, ka nebūšu mājās sēdētāja. Ciema slota esmu bijusi visu mūžu,» Lauma smejas. No vecāku mājām Iecavā viņa izvācās 16 gadu vecumā, lai mācītos Jelgavā, Spīdolas valsts ģimnāzijā. Īrēja istabiņu pie kādas kundzes un apguva patstāvību. Laumas vecāki novērtēja izglītības lomu, un arī abi brāļi mācījās Spīdolas skolā. «Cik vien atceros, esmu sevi apzinājusies kā kosmopolīti: skatījos ārzemju seriālus, centos vairāk uzzināt par to, kas notiek pasaulē, un gribēju daudz ko redzēt. Man Latvija bija maza daļa no lielā veseluma, un es gribēju apgūt pasauli.»
Jau pamatskolā Laumai bija vēstuļu draudzene no Zviedrijas, un meitenes viena otru apciemoja. Angļu valodu Lauma trenēja apzināti, jo zināja, ka savu dzīvi saistīs ar starptautisko vidi. Vidusskolā, protams, viņa brauca jauniešu apmaiņas programmās uz dažādām valstīm, un bakalaura darbu Latvijas Universitātē rak-
stīja starpkultūru psiholoģijā. Viņa lūkojās uz studijām ārzemēs, jo, pirmkārt, gribēja otru izglītību, otrkārt, urdīja doma, kā tas ir — dzīvot citā valstī. «Varbūt tas ir sapnis, varbūt burbulis, kas jāsaplēš. Bet nepamēģināsi — nezināsi. Negribēju dzīvot ar domu — varbūt citur ir labāk.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.