Atklāta vēstule: Izglītība bez literatūras vai literatūra bez izglītības 2

Neatkarīgā izglītības biedrība
Print Friendly, PDF & Email

Mēs, apakšā parakstījušies Neatkarīgās izglītības biedrības biedri, aicinām skatīt izglītības reformas saturu kā vienotu dokumentu, iedziļinoties tā anotācijās un nošķirot to no dažādiem komentāriem par reformas ieviešanu, kas to pavada publiskajā telpā. Pārmaiņas un reformas izglītības nozarē nav nekas ekskluzīvs un vienreizējs, tās regulāri notiek daudzviet pasaulē, arī Latvijā, un tās ir nepieciešamas.

Neatkarīgā izglītības biedrība atbalsta reformas būtību, vienlaikus norādot, ka tās vājais posms ir ieviešana un pārmaiņu vadība. Pārmaiņas skar lielu sabiedrības daļu – 700 Latvijas skolu un 30 000 skolotāju. Turklāt šis kopums nav viendabīgs – daļa izglītības nozares pārstāvju cer, ka nekas nemainīsies, daļa jau kādu laiku strādā ar reformā ietvertajām pieejām un metodēm, vēl daļa ir neziņā un baidās par nākotni, bet citi – gaida un cer uz izmaiņām, kas notiks pašas no sevis. Vēl būtiska sabiedrības daļa ir vecāki, kuri nereti saņem ļoti maz informācijas.

Biedrība uzsver, ka reformas ieviešanu apgrūtina informācijas trūkums, lai gan tās saturs, vērtēšana, sagaidāmie rezultāti un plānotā skolēnu darbība no profesionālā viedokļa ir apsveicama un atbalstāma. Domstarpību iemesls šoreiz ir viedoklis par literatūras un drāmas proporciju izglītības saturā un no tā izrietošā Latvijas Rakstnieku savienības nostāja. Tie, kas komentē jauno pieeju, nereti spriež pēc savas mācību pieredzes, mēģinot to attiecināt uz 21.gadsimta skolēniem. Tomēr jāatceras, ka jaunā satura centrā ir bērns, kurš mācīsies ne tikai 2018. vai 2020.gadā, bet arī 2030.gadā un pielietos iegūtās prasmes vēl tālākā nākotnē.

Šobrīd sabiedrībā vērojama nespēja ieraudzīt pārmaiņu būtību un iestrādātos principus, tāpēc reformas veidotājiem ir vairāk jākomunicē un jāskaidro, bet iesaistītajām pusēm jābūt gatavām klausīties, ieklausīties un sadzirdēt. Jaunā ideja nav mācību priekšmetu apgūšana, un mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei. Tas tiek apgūts starpdisciplināros veidos, saistībā ar citiem priekšmetiem, veidojot skolēna kompetenci jeb lietpratību. Jaunais saturs apvieno izglītības jomas, un jomas saturs organizēts “lielajās idejās”. To pašu dara arī Lielbritānijā, Zviedrijā un citur.

Kompetences veidošana prasa ilgāku laiku nekā zināšanu ieguve. Ielūkosimies reformas satura anotācijā – tā paredz elastīgu pieeju mācību procesa organizēšanā, būs iespēja vairāk darboties pēc moduļu sistēmas, iespēja strādāt integrēti, nenodalot priekšmetus. Tas būs īpaši vērtīgi mazajām skolām, kurās viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus.

Laba pārmaiņu vadība nozīmē ieviest izmaiņas un pārraudzīt situāciju, lai saprastu, ko saglabāt un ko – pilnveidot. Pēdējos gados izglītības politika Latvijā gājusi centralizācijas virzienā. Pretēji Skola 2030 idejai kļūt atvērtiem un iekļaujošiem, Izglītības un zinātnes ministrija ieviesusi arvien jaunus ierobežojumus. Mēs vēlamies uzsvērt, ka ir jāuzticas skolotāju profesionalitātei. Tāpēc aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sarunāties ar nozares profesionāļu un vecāku organizācijām. Ja nepietiekami stāsta par to, ko plānots darīt turpmāk, rodas priekšstats, ka pārmaiņu ieviesēji nemaz nezina, ko darīt.

Ja nav informācijas, tās vietā stājas dezinformācija, kā tas ir noticis gadījumā ar literatūru. Mēs redzam, ka netika pietiekami skaidrots, kas domāts ar literatūru un drāmu, kā rezultātā ir izveidojusies saspīlēta situācija starp dažādu uzskatu paudējiem.

Mēs apzināmies, ka daļa nozares nevēlas reformu. Kāpēc? Jo inovatīvas lietas nevar darboties vecajos noteikumos. Lai saprastu pārmaiņu nepieciešamību, mums tikai jāielūkojas labās prakses piemēros. Pārmaiņām ir jāsākas no vidus – no skolotājiem! Profesionāls skolotājs sapratīs, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas un kā tās panākt. Tāpēc mēs aicinām visus būt iecietīgiem.

Uz bērniem ir jāraugās mūsdienu kontekstā, kad vienlīdz svarīgas ir gan eksaktās, gan humanitārās zināšanas, empātija, komunikācija, spēja argumentēt savu viedokli, sadarboties un daudz kas cits. Šis ir iespēju laiks mums un mūsu bērniem, un iespējām vajag ļauties!

Mēs aicinām uz sapratni un diskusiju, bet tajā pašā laikā vēlamies atgādināt – diskutējot par pārmaiņām, nevajag vispārināt katru gadījumu. Nepieciešams saglabāt objektīvu un kritisku skatījumu. Individuālo pieredžu vispārinājumi vienkāršo diskusijas par sarežģīto pārmaiņu procesu nepieciešamību. Pārmaiņu veidotājus mēs aicinām nepagurt un ticam, ka mums visiem kopā izdosies!

Vēstuli parakstījuši 16 Neatkarīgās izglītības biedrības dalībnieki 14.11.2018. Tā adresēta Izglītības un zinātnes ministrijai, jaunā izglītības satura veidotājiem, atbalstītājiem un pretiniekiem, izglītības nozares pārstāvjiem, vecākiem un citiem viedokļu paudējiem.

Komentāri (2)

puika 15.11.2018. 18.41

“Lai saprastu pārmaiņu nepieciešamību, mums tikai jāielūkojas labās prakses piemēros.”

Kurp tagad jādodas, lai ielūkotos?

0
0
Atbildēt

0

Drosma 16.11.2018. 10.07

Vēstuli parakstījuši 16 Neatkarīgās izglītības biedrības dalībnieki 14.11.2018 – kāpēc nav uzvārdi?
Mājas lapā ir saraksts ar 53 uzvārdiem – dīvaini

2. – kāpēc tā vēstule tiek publicēta , ja tā adresēta ļoti šauram iesaistīto -pietuvināto lokam , nevis visai sabiedrībai?

3. – kāpēc šeit nav konkrētība ? Manā dzimtajā novadā ir likvidētas slēgtas apmēram – 70 % no skolām . ( rakstu apmēram – jo skaitīju uz pirkstiem, cik skolu novadā bija manos skolas gados un cik ir tagad) Esošajās skolās bērnu skaits arī būtiski samazinājies – toties ministrijās resursi nav samazinājušies – tieši otrādi ir vēls 101 aģentūra dibināta – un kur rezultāts? Tik vien sabiedrībai sveiciens, ka neko nesaprotam un tukši pļāpājam?

4. Runāju ar savu bijušo kolēģi – kura tagad ir skolas direktore. Viņa saka- ka problēma ir tā, ka direktori tiek saukti uz sanāksmēm – tiekot rāti, ka negribot reformu, bet tai pat laikā – neviens no ministrijas nespēj pat formulēt mērķi , saturu un līdzekļus to sasniegšanai – kur nu vēl skaidrot dziļākas un tālākas lietas un idejas.

Ticu viņai uz vārda – ticu … Piemēram, viņa saka, ka pēc tā cik un kas ir teikts, par kompetencēm sporta nodarbībās – tad tagad būšot tā, ka bērniem tiks stāstīts , kas ir bumba, kādos sporta veidos tā tiek izmantota, bet kuri vēlēsies ar šo sporta veidu nodarboties – tie apmeklēs sporta skolu. Nevis stundās to darīs kā līdz šim

Nu par drāmu ir tas pats stāsts – mums – sabiedrībai saka- drāma – tas ir 21.gs. – jums stulbeņiem to nesaprast – bet konkrēti kas un kā jasaprot – nav ne jausmas

Es sev jautāju – kāpēc drāma un nevis komēdija?

+1
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu