Sapnis par Kanādu • IR.lv

Sapnis par Kanādu

Dirbu ģimene — Viesturs, Krišjānis, Ilze un Oskars. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe

Jau no bērnības ilgojusies nokļūt vecvectēva mītnes zemē Kanādā, Ilze Dirba pierunāja vīru Viesturu izmēģināt spēkus jauno profesionāļu programmā. Darbu vīram Toronto izdevās atrast pēc pusgada, bet viņš to atveda sev līdzi uz Latviju

Dirbu ģimenes virtuve Rīgas centra namā smaržo pēc kanādiešu tartēm. «Kļavu sīrups ar sviestu un cukuru, pekanrieksts vidū, klasiska kūciņa, mums iepatikās!» Ilze piedāvā nogaršot.

Viņi nodzīvoja Toronto 3,5 gadus, nu jau gandrīz tikpat ilgu laiku ir atpakaļ. Ilzes vecāki Latvijā vasarās pie sevis ņēma vecāko mazdēlu Krišjāni, kas tagad iet 5. klasē. Bet viņa pēc atgriešanās palīdzēja vecākiem viesmīles darbā, kad no Talsiem uz Rīgu tika pārcelts ģimenes restorāns Martinelli. Abi ar vīru Viesturu sadala dienu, katrs atšķirīgā laikā strādājot un auklējot pusotru gadu veco dēlu Oskaru. Martinelli vīnu kartē ieguldītas arī Ilzes Kanādā iegūtās zināšanas, viņa aiz okeāna saņēma starptautiskos WSET sertifikātus vīnzinībās.

Uz piepūšamiem matračiem

«Mans vecvectētiņš uz Kanādu bija aizbraucis pēc kara kā bēglis. Viņa meita — mana vecmāmiņa — ar mammu diemžēl palika šeit. Viņš nodibināja jaunu ģimeni, tomēr uzturējām kontaktus. Kopš bērnības man bija liels sapnis aizbraukt uz Kanādu,» atzīstas Ilze.

Viņai jau bija piedzimis vecākais dēls Krišjānis, kad uzzināja par Kanādas Working Holiday programmu jauniem profesionāļiem. Ar mazu bērnu mesties tādā piedzīvojumā — pilnīgs neprāts, vīrs Viesturs pārcelties nemaz negribēja. Visi apkārt centušies atrunāt: «Kur tad brauksit, jums taču te tik labi darbi!» Viesturs ir programmētājs, bet Ilze strādāja par grāmatvedi, kaut gan izglītību bija ieguvusi sociālajās zinātnēs, sabiedrības pārvaldē. «Sapnis nelika mieru. Pielauzu Viesturu iesniegt dokumentus Kanādas programmai,» viņa atceras. «Aizgājām uz vēstniecību, taču rindā bijām 102. un 103., bet uzņēma tikai 100 cilvēkus. Mūs ielika gaidīšanas sarakstā. Pēc nepilna mēneša atnāca e-pasts, ka kādi cilvēki ir atkrituši, un mūsu pieteikumus izskatīs. Dabūjām atvērtās darba atļaujas uz gadu.» Viesturs gan joprojām bijis skeptisks, bet Ilze, mūžīgā optimiste — viss sanāks! Iepriekš viņa strādāja uzņēmumā, kur darba valoda ir angļu, ar to nebija problēmu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu