Atbalsts zaļajai enerģijai augs reizē ar ražošanas attīstību 2

Ilustratīvs foto: Reuters/LETA
Viktors Bolbats
Print Friendly, PDF & Email

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija elitāra modes tendence un ar to galvenokārt lepojās cilvēki, kuri vēlējās būt atšķirīgi no iedzīvotāju vairākuma. Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka un zinošāka, tās noskaņojums pakāpeniski mainās, par vides aizsardzību un zaļā dzīvesveida priekšrocībām daudz tiek runāts un rakstīts, un pašlaik cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu vai vēlamu.

Esam labi informēti

Visā pasaulē aizvien plašāk izmanto atjaunojamo enerģiju, tā nodrošinot gan enerģētikas ilgtspējību, gan saudzīgāku attieksmi pret vidi. Atjaunojamās enerģijas ražošana pasaulē strauji palielinās. Piemēram, 2017.gadā tās pieaugums bija 167 gigavati (GW) jeb 8,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visstraujāk palielinājās saules enerģijas ražošana – par 32%, vēja enerģija pieauga par 10%. Gan hidroenerģijas, gan bioenerģijas jauda pieauga par 5%. Palielinājās arī ģeotermiskās un citu atjaunojamās enerģijas veidu ražošana, rāda šogad martā publicētie dati Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (International Renewable Energy Agency – IRENA) ziņojumā ”Renewable capacity highlights”.

Vai Latvijas sabiedrība seko šīm tendencēm attieksmē pret vides aizsardzību, zaļo dzīvesveidu? Vai tā atbalsta atjaunojamās enerģijas plašāku pielietojumu? Baltic International Bank Latvijas barometra jaunākie rezultāti apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji par vides jautājumiem ir pietiekami labi informēti. Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% aptaujāto uzskata, ka videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu lietošanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgā attieksmē pret vidi, un tā ir neatņemama zaļā dzīvesveida sastāvdaļa.

Nepārdomāta politika kavē

Zaļi noskaņotu respondentu šogad Latvijā ir vairāk nekā 2008.gadā, kad notika līdzīga aptauja. Toreiz atjaunojamo enerģiju par svarīgu uzskatīja 33% respondentu. Tomēr 2014.gadā šādi domājošo bija vēl vairāk – 43%. Iespējams, ka svārstības skaidrojamas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas aktualizāciju un nepārdomātas atbalsta politikas izraisītu iedzīvotāju piesardzību pret atjaunojamo enerģiju. Ļoti iespējams, ka tie pārsteidzoši noliedzošie viedokļi, kas nesen izskanēja diskusijā par vēja – viena no tīrākajiem enerģijas veidiem – parka būvniecību pie Dobeles, ir skaidrojami ar cilvēku nepietiekamo informētību par projektu un sašutumu par OIK.

Es domāju, ka dažādu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanas attīstība iet un arī turpmāk ies roku rokā ar iedzīvotāju izpratnes un atbalsta pieaugumu. Mums visiem – gan valsts institūcijām, gan vides aizsardzības organizācijām un komercuzņēmumiem – ir jāturpina sabiedrībai skaidrot atjaunojamās enerģijas ražošanas nepieciešamību, vienlaikus darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai valsts spētu attīstīties reizē ar moderno pasauli un saudzēt vidi, kurā dzīvojam mēs paši un ko mantos nākamās paaudzes.

Tāpēc arī Baltic International Bank, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē, gan pati, gan kopā ar klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā, kā arī piedalās plaša spektra aktivitātēs, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus, lai arvien vairāk cilvēku kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.

Autors ir Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri (2)

Drosma 13.11.2018. 14.44

čekistu lielvalstī Latvijā nav zaļā enerģija – ir tikai zelta enerģija, kuru rada nevis videi draudzīgas tehnoloģijas, bet prasta tautas apzagšana

tāpēc tās pīlītes te nepūtiet – aizliegt ar likumu to muldēšanu !

+1
-1
Atbildēt

0

altinyildiz 12.11.2018. 16.57

Lai zaļās enerģijas attīstībai iedotu nopietnu grūdienu, Kampars, Dombrovkis un pārējie gazpromizatori, Savicka apteksnes, kas piedalījās čekas izstrādātā valsts nozagšanas megaprojektā, TECII 2. kārta, būtu jāaizlaiž biogāzē.

0
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu