No tālienes Skotija var šķist skarba, bet tuvumā ir raiba un šarmanta
Vai tās bija filmās redzētās angļu aristokrātu medības majestātiskajos, viršu klātajos kalnos, vai kāda neizprotama mīlestība pret dūdu spalgo skaņu, vai arī tāpēc, ka visu laiku labākais Džeimss Bonds ir superskotiskais Šons Konerijs, taču jau gadiem zemapziņā kņudēja vēlme aizbraukt uz zemi, kurā vīrieši valkā īsus, rūtainus svārkus, dzer viskiju un ēd ar putraimiem un subproduktiem pildītu aitas kuņģi, sauktu par haggis. Gribējās redzēt skaudrās, neatkarību mīlošās ziemeļu augstienes, ieskatīties garajos, dziļajos, mītisku radījumu apdzīvotajos ezeros un pastaigāties pa daudzu apjūsmoto Edinburgu.
Šovasar beidzot plašākā radu lokā devāmies nedēļu ilgā braucienā pa Skotiju. Ielidojām Aberdīnā, kuras pelēcīgo paskatu vēl padziļināja vēsais, lietainais laiks. Tomēr bijām brīdināti, ka Aberdīnā īsti nav, ko meklēt, un ar nomātu mašīnu devāmies tālāk uz rietumiem, uz īstajām Augstienēm.
Maršrutu mums palīdzēja izveidot mazs uzņēmums vārdā Secret Scotland, kas sniedz padomus — kur braukt, kur palikt un kur ēst, lai vislabāk un skaistāk izmantotu Skotijā pavadīto laiku. Mēs viņiem nosūtījām savas idejas (Augstienes, Skajas sala, Edinburga), viņi tās koriģēja (Skaja jūlijā tūristu pārpilna, pavadīsit pusi dienas lēnā satiksmē uz šauriem ceļiem) un tad par 75 ASV dolāriem, kas nav daudz dārgāk par labu tūrisma grāmatu, atsūtīja ļoti detalizētu 110 lappuses garu tieši mums domātu maršruta plānotāju ar kartēm, aprakstiem un ieteikumiem. Ieguldītā nauda noteikti atmaksājās, jo citādi mēs nebūtu palikuši šarmanti vecmodīgajā viesnīciņā The Anderson Fortrouzā (Fortrose), kuras īpašnieks Džims Andersons pirms 15 gadiem ar ģimeni pārcēlās uz Skotiju no Filadelfijas, ASV, un tagad var detalizēti raksturot un novērtēt katru no gandrīz 300 viskijiem, kas stāv viņa bārā aiz letes. Nebūtu caur dziļajām Rietumskotijas ielejām un pāri tās kalniem aizbraukuši uz Ploktonas (Plockton) ciematiņu, kur okeāna līča malā aug palmas. Nebūtu pieturējuši ar eleganci, bet arī veselīgu pašironiju iekārtotajā Kaudoras pilī, kuras telpas un dārzus tās dižciltīgie īpašnieki atvēruši tūristu apskatei un ieeju rotā viduslaiku vapenis ar pārsteidzoši mūsdienīgu devīzi: Be Mindful (Piekop apzinātību). Nebūtu devušies pastaigā par Kareras salu uz dienvidiem no Obanas, kur patīkamas stundu garas pastaigas attālumā no nelielā prāmja pieturvietas atrodas gan Makdūgalu klana nocietināta torņa gleznainās drupas ar skatu uz mežonīgiem līčiem un kalniem, gan mājīga kafejnīca, kur ieturēties pirms atpakaļceļa uz prāmi.
Citas vietas droši vien būtu atraduši paši, pat ja tās nebūtu aprakstītas Secret Scotland. Spejsaidas reģionā uz dienvidaustrumiem no Invernesas tiek ražoti daudzi no pasaulē slavenākajiem single malt viskijiem, kuru cenas sākas no 50 eiro pudelē un tiecas līdz tūkstošiem. Bizness ir tik veiksmīgs, ka ekskluzīvāko marku ražotāji sacenšas, ceļot citu par citu greznākus apmeklētāju centrus viskija tūristiem, kuri ierodas autobusos un atstāj dzīvu naudu par šo dzīvības ūdeni (gēlu valodā uisge beatha, no kā cēlies angļu vārds whiskey). Glenfiddich brūzis ierīkots kā alkohola tecināšanas muzejs. Balvenie brūzī ir maza mākslas galerija. Macallan savukārt sponsorē mākslas fotogrāfus un savā 21. gadsimta modernisma stilā celtajā apmeklētāju centrā iebūvējis trīsstāvīgu stikla sienu, aiz kuras izstādītas visas pēdējos 150 gados ražotā viskija pudeļu dažādās formas, to skaitā sešu litru kristāla trauks, kuru kopā ar tajā ielieto dziru 2014. gadā pārdeva Honkongā par 628 000 dolāru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.