Žurnāls: Zāļu tirgus koncentrēšanās četru koncernu rokās rada zaudējumus pacientiem 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Pirms desmit gadiem, kad Konkurences padome (KP) brīdināja par zāļu tirgus koncentrēšanu dažu lieltirgotāju rokās, valsts necēla iebildumus, un tagad četriem koncerniem pieder gandrīz viss tirgus. Tas ļauj no zāļu ražotājiem dabūt treknas atlaides, bet iegūto naudu tirgotāji patur sev — tātad liekot pacientiem pārmaksāt, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Toreiz trīs lielākie spēlētāji — Magnum Medical, Tamro un topošais holdings Repharm — kontrolēja 70% no zāļu lieltirgotavu apgrozījuma un 35% aptieku. Taču neviens no septiņiem veselības ministriem, kas ieņēmuši amatu šo desmit gadu laikā, nav šo koncentrāciju apturējuši. Tieši otrādi, tagad četrām lielākajām kompānijām pieder jau 80% zāļu tirgus un tajās integrēti 78% aptieku. Arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izteikusies, ka tirgus koncentrācijā problēmu nesaskata.

Kādas sekas šādai valsts rīcībai ir pacientiem? KP pētījumā par kompensējamām zālēm konstatēja, ka vismaz 87% aptaujāto pacientu atzinuši – kompensējamo zāļu pieejamība ir traucēta, viņiem vairāk nekā vienu reizi bijušas grūtības saņemt zāles uzreiz. Kad KP centās atšķetināt iemeslus, kāpēc šo zāļu pieejamībā ir problēmas, atklājās — valsts nemaz nav radījusi caurskatāmu kontroles sistēmu, kas ļauj izsekot piegādes ķēdei no ražotāja līdz aptiekām. Vienīgais, kas ir uzskatāmi skaidrs, — zāļu aprite faktiski ir dažu lielo spēlētāju rokās. Tieši to KP uzskata par vienu no iemesliem, kāpēc ir problēmas ar zāļu pieejamību.

Juridiski zāļu tirgus Latvijā it kā ir ļoti stingri regulēts, taču realitātē trūkst kontroles par to, vai visi noteikumi tiešām tiek pildīti. «Zāļu tirgus ir sensitīva nozare, kurā valsts ir mēģinājusi noregulēt katru soli un kurā nav nekādas kontroles un sodu par pienākumu nepildīšanu,» saka KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Vismaz divas problēmas rada fakts, ka zāļu tirgū dominē dažas lieltirgotavas ar vertikāli integrētām aptiekām. Pirmkārt, ražotāji tiešās piegādes līgumus slēdz tikai ar lielajām tirgotavām, kurām ir ekonomiskā interese nodrošināt ar zālēm primāri savas aptiekas. Tas var radīt situāciju, kurā citu īpašnieku aptiekām netiek piegādātas vajadzīgās zāles.

Otra problēma, uz ko norāda KP, — atlaižu politika ir izdevīga lieltirgotājiem, nevis pacientiem. Zāļu ražotāji, slēdzot līgumus ar varenākajiem lieltirgotājiem, vienojas par atlaidēm, taču zāļu aptieku cenu tas neietekmē.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Komentāri (2)

J.šveiks 25.10.2018. 12.44

par čakšu nav ko brīnīties , pati bijusi un iespējams vēl darbojas farmācijas biznesā , ko tad viņa var redzēt , tur visi tai partijā stul…pardon, neredzīgi, putras dauķis ( zemk. min.) ar neko neredzēja.

+2
0
Atbildēt

0

Uldis F 25.10.2018. 18.07

Tur nav ko regulēt. Brīvais tirgus visu ātri saliktu pa plauktiņiem. Regulēšana vajadzīga tikai valsts zāļu iepirkumos, kur stingri jāseko medikamentu cenai – labākajā variantā ņemot kaut kādu vidējo cenu ES valstīs.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu