Reformējot KNAB struktūru, birojs nupat zaudējis piekto daļu operatīvo darbinieku. No darba aizgājušajiem ir aizdomas, ka reforma izmantota, lai atbrīvotos no nevēlamiem kadriem un izrēķinātos par informācijas noplūdi deputāta Kļaviņa lietā. KNAB vadītājs Jēkabs Straume to kategoriski noliedz un uzsver — reforma ļaus palielināt darbinieku algas
Piektdienas pēcpusdienā KNAB ēkā Citadeles ielā valda klusums un miers, kuru pārtrauc tikai pa kādam garāmejošam darbiniekam. To kopskaits birojā septembrī bija 127. Šomēnes tas sarucis, jo pēc KNAB īstenotās reformas biroju pametuši septiņi cilvēki, seši no tiem devušies izdienas pensijā.
Uz kopējā fona tas nešķiet daudz, taču, palūkojoties tuvāk, aina ir satraucošāka, izrādās — biroju pametusi piektā daļa operatīvo darbinieku. Izdienas pensijā aizgājušie nav nekādi vecīši — tie ir spēka pilni četrdesmitgadnieki, kuri strādājuši ar tādām nopietnām lietām kā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas skandāls, oligarhu lieta, Jūrmalgeita un daudzas citas.
Savukārt birojā palikuši, bet kardinālas izmaiņas darba pienākumos jeb pārcelšanu uz pilnīgi citu sfēru no 12. oktobra piedzīvojuši darbinieki, kas strādājuši pie Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas un bēdīgi slavenās Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietas. Kas īsti noticis KNAB?
Duncis mugurā
Birojā izveidota konceptuāli jauna iekšējā struktūra — tā 17. oktobrī paziņojumā medijiem vēstīja KNAB. Biroja priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Ir skaidro, ka reforma tapusi, «lai efektivizētu darbu, mazinātu birokrātiju un paātrinātu informācijas apriti».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.