Katrs cilvēks ir vērtīgs! • IR.lv

Katrs cilvēks ir vērtīgs!

1
Liesma Ose. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Jakone

Vienlīdzīga sabiedrība rodas vietās, kur cilvēks palīdz cilvēkam pat it kā sīkās lietās, secina pētījuma Nevienlīdzības seja koordinatore Liesma Ose

Nelielā, noplukušā koka mājā Maskačkas sirdī — Lauvas un Ludzas ielas krustojumā — kebabus un falāfelus piedāvā Pakistānas kebabs. Esmu atbraukusi šurp ar auto un, aizslēdzot durvis, uzmetu ātru skatienu apkārtnei, pieķerdama sevi pie domas: kaut tik atgriežoties stikls būtu vesels un radio savā vietā! Šajā apkaimē, kur cita pēc citas slienas augstskolas — Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, Ekonomikas un kultūras augstskola, Baltijas Starptautiskā akadēmija un citas —, esmu sarunājusi tikšanos ar pētnieci Liesmu Osi. Līdz mēneša beigām viņa vēl strādā netālajā Transporta un sakaru institūtā par mācību prorektori, bet jau pēc nedēļas sāks darbu pie jauna projekta — atbalsta centrā Dia+logs mācīs sociālos darbiniekus strādāt ar jauniešiem, kuri cieš no narkotiku atkarības.

Liesma lasa lekcijas vairākās augstskolās, savulaik Sorosa fondā vadījusi cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmu. Taču mūsu satikšanās iemesls ir nesen publicētais pētījums Nevienlīdzības seja, kuru viņa koordinēja. Šī būs laba vieta sarunai par nevienlīdzību, viņa iesaka, kad telefona sarunā apdomājam tuvējās pusdienu iespējas. Apsēžamies pie viena no Pakistānas kebaba galdiņiem. Blakus pusdieno divi jaunieši, kas savos mobilajos telefonos klausās repu. Maskavas forštate ir viens no galvaspilsētas rajoniem, kur nevienlīdzība uz ielas skaidri saskatāma pat ar neapbruņotu aci.

Pirms diviem gadiem Liesma vadīja Prezidenta kancelejas iniciētu pētījumu par sabiedrības saliedētību. Tolaik Latvijas Fakti bija nākuši klajā ar šokējošiem datiem par romu dzīves apstākļiem. Šo tēmu Liesma turpināja, norādot uz lielu analfabētismu, bezdarbu un abortu kā vienīgo kontracepcijas līdzekli daudzu romu sieviešu dzīvē. Kad 2017. gada janvārī pētījums tika iztulkots angliski, Liesmu uz sarunu uzaicināja Zviedrijas vēstniecība Latvijā — uzaicināja vadīt ekspertu grupu, kas pētītu nevienlīdzību valstī. Tā Rīgas Ekonomikas augstskolas paspārnē tapa pētījums Nevienlīdzības seja, kas vērš uzmanību ne tikai uz ienākumu, bet arī iespēju nevienlīdzību Latvijā. Pēc statistikas datiem, esam Eiropas pēdējās vietās, slikto valstu grupā kopā ar Portugāli, Bulgāriju, Liesma paskaidro.

Vislielākajam riskam pakļauti vientuļie pensionāri un viena vecāka ģimenes ar trim vai vairāk bērniem. Lai nevienlīdzību personalizētu, pētījumā īsi ieskicēti dažādu cilvēku stāsti. Viens no tiem — par 82 gadus veco Maigu, Liesmas mammas draudzeni. Maigas vīrs nomira pirms desmit gadiem. Bērnu nav. Tikai kaķis Teo. Viņas pensija ir 265 eiro mēnesī, un lielākā daļa naudas aiziet zālēm. Maiga bieži raud un paniski baidās no slimnīcas. Kādreiz Liesma ar mammu aicināja Maigu ciemos, brauca pie viņas, vārīja zupu. Tagad sieviete palikusi uz gultas, arī Liesmas mamma vairs nav tik stipra, lai palīdzētu. «Tas ir skumji — cilvēki mirst vientulībā,» Liesma stāsta un norāda, cik būtiski, domājot par sociālo palīdzību un atbalstu, ir nošķirt seniorus, kam ir ģimene, un tos, kas ir vientuļi. Pirms desmit gadiem Liesma bija labklājības ministres Ivetas Purnes ārštata padomniece. Jau tolaik tika runāts par šādas politikas nozīmi, bet pirmās reālās iniciatīvas vientuļo pensionāru dzīves kvalitātes celšanā Saeimā parādījušās tikai tagad.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu