Straujais ekonomikas pieaugums liek jautāt — vai Latvija ir noturīga pret nākotnes satricinājumiem?
Latvijas ekonomikā šā gada pirmā puse ir bijusi negaidīti veiksmīga, un gada sākumā izteiktās prognozes par nerezidentu banku krīzes un pasaulē briestošā tirdzniecības kara negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav piepildījušās. Latvijas IKP šā gada pirmajā pusē audzis par 4,7%, un tas ir pat straujāks kāpums nekā pērnā kopumā, kad Latvijas ekonomika pieauga par 4,5%. Tā ir laba ziņa, taču pamatots ir jautājums — vai tas parāda Latvijas ekonomikas noturību pret satricinājumiem un apliecina, ka ekonomisti pārlieku pesimistiski vērtē Latvijas ekonomikas potenciālu? Vai arī drīzāk mums šogad ir nedaudz paveicies?
Manuprāt, šogad mums drīzāk ir paveicies. Ceru, ka kļūdīšos, tomēr man šķiet, ka tuvākajā laikā diez vai varam cerēt uz tikpat labvēlīgu faktoru sakritību.
Pirmkārt, Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir kļuvusi acīmredzami nesabalansētāka. Pirmajā pusgadā būvniecība Latvijā augusi par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecībā izaugsme noslīdējusi zem 3%. Tik straujš būvniecības kāpums pārsniedz nozares potenciālu, un arvien vairāk ir redzami signāli, ka būvniecībā esam uz pārkaršanas robežas. Rīgā vizuāli pieaudzis ceļamkrānu skaits, gandrīz 60% no būvniecības uzņēmumiem jau šobrīd saskaras ar problēmām atrast darbiniekus, un divu gadu laikā NVA reģistrēto vakanču skaits būvniecībā pieckāršojies. Pēc manām prognozēm, būvniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā šogad pārsniegs 6% no IKP. Tas, protams, ir tālu no pirmskrīzes nekustamo īpašumu burbuļa eiforijas, kad būvniecība veidoja gandrīz 10% no IKP, tomēr būvniecības nozares īpatsvars ekonomikā jau pārsniedz pēdējo 20 gadu vidējo rādītāju. Domāju, ka būvniecības ciklā atrodamies augstākajā izaugsmes punktā un šā gada nogalē būvniecības izaugsme samazināsies līdz aptuveni 10%.
Otrkārt, ASV prezidenta sāktais tirdzniecības karš pagaidām vēl ir tikai retorikas līmenī. Šobrīd faktiskais jauno tarifu apmērs skar tikai aptuveni 2,5% no pasaules tirdzniecības, un, pēc maniem aprēķiniem, ietekme uz Latvijas ekonomiku nepārsniegs 0,2% no IKP. Taču visaptverošs pasaules ekonomikas izaugsmes paātrinājums, ko redzējām no 2016. gada vidus līdz pērnā gada nogalei, šķiet beidzies. Pasaules tirdzniecības un ES ražošanas apjomi kopš gada sākuma vairs nepalielinās, attīstības valstīs aug ekonomikas nestabilitāte, un rekordilgais ASV ekonomikas izaugsmes cikls nevar būt mūžīgs. Rezultātā Latvijas rūpniecība šogad aug divreiz lēnāk nekā pērn, taču izejvielu cenu kāpuma dēļ eksportā šo bremzēšanos vēl neredzam. Piemēram, kokmateriālu cenu lēciens ir nodrošinājis aptuveni piekto daļu no Latvijas eksporta pieauguma šogad, taču kokmateriālu cenas pasaules tirgos jau sākušas kristies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.