Latvija intelektuālā īpašuma sardzē 3

Ingrīda Veikša. Publicitātes foto
Ingrīda Veikša
Print Friendly, PDF & Email

Mūsdienās cilvēki ļoti bieži un aktīvi ievieto dažādus materiālus internetā, kā arī ņem no tā materiālus savām vajadzībām. Attīstoties tehnoloģijām, autordarbu izmantojums kļūst aizvien plašāks. Vispasaules tīmeklī atrodas milzīgs apjoms radošo cilvēku radītu autordarbu – dziesmu, literāru darbu, filmu, zinātnisku rakstu, vizuālu darbu, fotogrāfiju u.tml. Vai visi šie darbi tur atrodas ar tā radītāju piekrišanu? Vai mēs drīkstam tos izmantot neierobežoti? Vai autors piekrīt savu darbu pieejamībai internetā? Kā tas bija agrāk, kā ir tagad? Kā nodrošināt līdzsvaru starp radošo cilvēku (autoru, izgudrotāju) un visas sabiedrības tiesībām un interesēm? Šie jautājumi prasa steidzamu risinājumu.

Pirātisms samazina godīga uzņēmēju konkurētspēju

Intelektuālā īpašuma pirātisma ietekme uz sabiedrības tiesībām un interesēm ir daudz plašāka nekā tikai industrijas zaudējumi, jo pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darba vietas, samazina nodokļu ienākumus. Šā iemesla dēļ šo tiesību aizsardzības režīmam jābūt tādam, lai tie, kas investē intelektuālā īpašuma produktos savas finanses un zināšanas, varētu paļauties uz to, ka viņu ieguldījums būs pienācīgi, nevis tikai deklaratīvi aizsargāts, un viņiem būs iespējas atgūt savus ieguldījumus.

Intelektuālā īpašuma svarīgumu un tā nozīmi tautsaimniecības attīstībā apliecina fakts, ka Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014. – 2020. gadam[1] kā vienu no rīcības virzieniem ir noteicis izveidot izcilu uzņēmējdarbības vidi, un šī rīcības virziena ietvaros kā viens no veicamajiem uzdevumiem ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana.

Interese par intelektuālā īpašuma tiesību attīstību strauji pieaug

Lai sekmētu intelektuālā īpašuma aizsardzību un izpratni par to, Biznesa augstskola Turība ir izveidojusi jaunu akadēmiskā bakalaura studiju programmu „Tiesību zinātnes”, kur liels uzsvars tiks likts uz intelektuālā īpašuma tiesību attīstību gan nacionālā, gan starptautiskā vidē. Papildus tam uzmanība tiesību attīstības jomai tiek veltīta arī augstskolas organizētajās konferencēs.

Jāuzsver, ka pēdējos gadus ir bijusi tik liela interese par intelektuālā īpašuma tiesību attīstību, ka šim jautājumam tika veltīta atsevišķa sekcija. Piemēram, šā gada  XIX Starptautiskās zinātniskās konferences “Latvijai 100: cerības, sasniegumi un izaicinājumi” laikā tika izveidota sekcija “Intelektuālā īpašuma tiesību nozīmes pieaugums Latvijas ekonomikā”, kurā eksperti diskutēja par Latvijas filmu nozares attīstību, inovācijpratības pilnveidošanas nepieciešamību Latvijā, kā arī zaudējumu aprēķināšanas mehānismiem intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma gadījumos. Daudz tika diskutēts arī par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē.

Runājot par paveikto intelektuālā īpašuma jomā, jāmin Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (AIPPI) darbs. Tā ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesiskā režīma pilnveidi un piemērošanu. Šīs organizācijas ikgadējais vispasaules kongress darbojas kā izglītības forums, piedāvājot profesionālas attīstības programmas ar vērtīgām izglītības sesijām. AIPPI pēc katra vispasaules kongresa padara pieejamus tā materiālus (darba kārtību, kongresa dalībniekus, dalībvalstu ziņojumus, pieņemtās rezolūcijas u.c.) savā gadagrāmatā interneta vietnē. Šī vietne ir kļuvusi par neaizvietojamu līdzekli visām aprindām, kas interesējas par intelektuālo īpašumu, jo tajā var atrast visus būtiskos problēmjautājumus, gan tos, kuri tiek risināti patlaban, gan tos, kuri tika risināti laika posmā kopš asociācijas dibināšanas 1897. gadā. Tīmekļa vietnē atrodami arī ziņojumi par AIPPI pārstāvju dalību dažādās sanāksmēs un informācija par starptautiskām, reģionālām un nacionālām konferencēm. Vispasaules kongresos jautājumi tiek apspriesti nelielās grupās un plenārsēdēs, tā ir lieliska iespēja dalībniekiem satikties un veidot personiskās un profesionālās attiecības. Vispasaules kongresi notiek katru gadu septembrī vai oktobrī dažādās pasaules valstīs. Parasti tos apmeklē ap 2000 dalībnieku.

Latvijas nacionālās pozīcijas paušana starptautiskā arēnā

Kopīgi ar citiem autortiesību speciālistiem katru gadu gatavojam ziņojumus Latvijas AIPPI Nacionālās grupas vārdā, piemēram, 2014. gada kongresā tika sagatavots ziņojums par “Autordarbu izplatīšanas tiesībām un to izbeigšanos”, 2015. gadā tika gatavots ziņojums par tēmu “Izņēmumi un ierobežojumu izglītības un pētniecības institūcijām”, 2016. gadā viens no centrālajiem jautājumiem bija hipersaišu izmantošana un to likumība. 2017. gadā tika diskutēts par zaudējumu atlīdzināšanas pamatprincipiem intelektuālā īpašuma pārkāpumu gadījumos, un ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Šajā gadā kongresam tiks sagatavots ziņojums par jautājumu “Solidārā atbildības intelektuālā īpašuma pārkāpumos”.

Aktīva darbība norisinās arī Latvijas ietvaros – augstskolas eksperti ir iesaistīti gan Kultūras ministrijas, gan Tieslietu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas organizētajās ekspertu darba grupās, kas izvērtē gan nepieciešamo grozījumu veikšanu ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, gan rūpējas par šo normatīvo aktu atbilstošu un ilgtspējīgu piemērošanu. Piemēram, tika sniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai, kā uzlabot Latvijas snieguma rādītājus inovāciju ieviešanas procesā. Tika ieteikts, ka intelektuālajam īpašumam un tā aizsardzībai vajadzētu būt neatņemamai mācību programmas sastāvdaļai visā izglītības sistēmā, sākot ar pamatizglītību un beidzot ar augstāko izglītību. Skolu mācību programmās ir jāiekļauj vismaz intelektuālā īpašuma pamatprincipi, pirātisma būtība un tā radītie apdraudējumi.

Augstskolas, valsts un starptautiskā līmenī līdz šim paveikts liels darbs intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, taču būtiska nozīme ir arī tam pienesumam, ko var radīt nozares studenti. Eksperti un pētnieki ir atvērti studentu iesaistei, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunas idejas un inovatīvus risinājumus jau studiju laikā.

 

Autore ir Biznesa augstskolas Turība Tiesību zinātņu katedras vadītāja, profesore

[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. -2020. gadam. Saeimas paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. -2020. gadam”. Pieņemts: 20. 12. 2012. Publicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 6 (4812), 09. 01. 2013. Pieejams šeit.

Komentāri (3)

Dusma 12.10.2018. 10.35

jā, viss skan jauki –

bet – kurš man paskaidrotu – kā tas ir – no tiesiskuma aspekta

lūk, man – sauciet kā gribiet – skauž, ir žēl, kaitina – vai vēl kaut kā , kaa man pilnīgi nekas, patiešam – pilnīgi nekas netiek no valsts kopējā īpašuma – piemēram, VKKF naudu saņem no LVM ( latv valsts meži) – es šos mežus arī stādīju un domāju , ka ja ne simtiem tūkstošiem, tad desmitiem tūkstošiem koku savulaik esmu iestādījusi. Un labumu no tā , algu par darbu es nesaņēmu ne toreiz ne tagad. VKKF dod naudu radošiem cilvēkiem un viņi šo naudu iegulda radošos projektos, kuri kļūst par viņu īpašumu. Kapēc tā ? Tas ir taisnīgi?
Lūk, filmas – jebkura filma, kura ir par šo valsts – tātad arī manu naudu – man par to ir bijis jāmaksā – par filmām – parasti 8 eur. Ar grāmatām tas pats – nevienu no esturiskās sērijas romāniem es nedabūju lasīt bibliotēkā – jo tur viņu vienkārši nebija. Es pieļauju, ka ir tagad, kad visi par tiem jau ir paspējuši aizmirst, bet tur viņ nebija. Man bija jālūdzās draufgiem un paziņām , kuri man deva tos lasīt.
Ar koncertiem un lekcijām ir tas pats. Šovakar iešu uz lekciju – 6 euR. Rīt braukšu uz vienu muižu – ieeja 2 eur, bet ja gribi gidu – 20 eur. Gribu gidu un pat ļoti ļoti, bet 20 eur nav mans budžets –

Tad – īsāk – ja vasts dod naudu – lielu naudu – vai tas ir tikai tā cilvēka īpašums, ko viņš rada par šo naudu, vai tomēr arī sabiedrībai nevajadzētu būt pieejai – bezmaksas vai samazinātai maksai.

Es patiešam šo situāciju uzskatu par gauži gauži negodīgu, netaisnīgu un plašas !!!! -sabiedrības apzinātu atsvešināšanu no kultūras.

Arī vakardienas Kurts Fridrihsons – gan pati filma, gan tusiņš – bija tāds savējo pašapliecināšanās un pašglaimošanās pasākums – ja tā bija valsts nauda – tad filma bija jārāda par velti –

+2
0
Atbildēt

0

tonijs 12.10.2018. 14.45

Tas ir labi, ka “Biznesa augstskola Turība ir izveidojusi jaunu akadēmiskā bakalaura studiju programmu „Tiesību zinātnes”, kur liels uzsvars tiks likts uz intelektuālā īpašuma tiesību attīstību gan nacionālā, gan starptautiskā vidē. ” (Nemaz neizskatās pēc Turības reklāmas.) Bet atbildes uz autores uzdotajiem jautājumiem raksta ievadā: – “Vai visi šie darbi tur atrodas ar tā radītāju piekrišanu? Vai mēs drīkstam tos izmantot neierobežoti? Vai autors piekrīt savu darbu pieejamībai internetā? Kā tas bija agrāk, kā ir tagad? Kā nodrošināt līdzsvaru starp radošo cilvēku (autoru, izgudrotāju) un visas sabiedrības tiesībām un interesēm?” – lasītājs tā arī nesaņem. Laikam jāiet mācīties uz Turību.

+1
0
Atbildēt

0

kolpants 15.10.2018. 15.38

Хм, и что же этакое было в моем комментарии, что его потерли?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu