Diskriminācija – no diagnostikas līdz krūts vēža pacientiem

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Renārs Putniņš
Print Friendly, PDF & Email

Onkoloģiskās slimības līdzās sirds un asinsvadu slimībām ir nozīmīgākie priekšlaicīgas mirstības cēloņi Latvijā. Šo slimību ārstēšanai ir jānosaka skaidra prioritāte.

Ar ļaundabīga audzēja radīto postu ir saskāries ikviens. Ja ne savu tuvinieku, tad draugu, paziņu, kolēģu lokā noteikti. Kad pēkšņi tuvam cilvēkam atklāj vēzi ceturtajā stadijā un pēc dažiem mēnešiem viņa vairs nav, tad mazākais, ko domāt – kā tas iespējams mūsdienu pasaulē, kur ik dienu ir jauni zinātnes atklājumi, bet nevar ārstēt slimību, kas tik neatlaidīgi atņem dzīvības un sagrauž tūkstošiem dzīves?

Jāpaplašina ārstēšanas iespējas

Latvijā onkoloģisko slimību ārstēšana bija atstāta novārtā. Tomēr, pateicoties pacientu spiedienam, kā arī onkoloģisko pacientu atbalsta grupas lielam darbam Saeimā, ir izdevies iekustināt vēža ārstēšanas uzlabošanas procesu. Pērn valdība apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto onkoloģijas jomas pakalpojumu uzlabošanas plānu līdz 2020. gadam. Ir piešķirti papildu līdzekļi.

Atzinīgi vērtējama zaļā koridora ieviešana, kas veicina vēža savlaicīgu diagnostiku. Tomēr zaļais koridors vien situāciju būtiski neuzlabos, ja tam nesekos mūsdienīga un efektīva ārstēšana, kas diemžēl daudziem pacientiem joprojām nav pieejama. Veidojas tāda kā piltuve, kuras platākajā daļā ir pacienti ar diagnosticētu vēzi, bet piltuves sašaurinājums raksturo pašreizējās ārstēšanas iespējas. Pēc zaļā koridora ieviešanas pacientu skaits strauji aug. Tas ir jāņem vērā un jārod iespēja visiem pacientiem ārstēties pilnvērtīgi.

Vienus ārstē, citus – nē

Piešķirtie līdzekļi tomēr ir nepietiekami visu vēža pacientu ārstēšanai, tādēļ ļoti svarīga ir pareiza naudas izlietojuma plānošana, lai sasniegtu maksimālu efektu. Pagaidām plānošana nav bijusi pietiekami laba. Tas ir viens no iemesliem nevienlīdzīgai attieksmei pret vēža pacientiem vai to grupām. Nereti nevienlīdzīga attieksme robežojas pat ar pacientu diskrimināciju.

Pavisam nesen vēža pacientiem kļuva pieejami PET izmeklējumi, kurus no valsts budžeta apmaksā četrām grupām – plaušu, krūts, melanomas un zarnu vēža pacientiem, bet vienai grupai – limfomas pacientiem – šī iespēja tiek liegta. Šāda situācija rada jautājumus par atlases kritērijiem, jo tieši limfomas pacientiem PET izmeklējumi nepieciešami visvairāk, savukārt pārējām iekļautajām diagnozēm vairāk vajadzīgi citi izmeklējumi.

Nesen krūts vēža pacientiem sāka apmaksāt jaunas zāles, bet izrādījās, ka tās pieejamas tikai daļai pacientu. Krūts vēža pacientes, kurām diagnozē noteikti HER pozitīvi receptori, ar valsts atbalstu var saņemt modernas medikamentu kombinācijas. Savukārt pacientēm, kurām HER receptori audzējā ir negatīvi, tikmēr jāārstējas ar medikamentiem, kuri Latvijā tiek lietoti jau gadiem ilgi, bet no tiem nav sagaidāma tik efektīva iedarbība. Tikmēr statistika ir nežēlīga un apliecina, ka krūts vēzis Latvijā ir izplatītākā audzēja forma sievietēm. Gadā krūts vēža diagnoze Latvijā tiek noteikta apmēram 1000 sievietēm.

Līdzīgā situācijā ir arī melanomas pacienti – vieniem zāles ir iekļautas valsts kompensācijas sistēmā, bet citiem pacientiem viņiem nepieciešamās zāles nav iekļautas.

Pacientiem pārāk dārgi

Protams, situācijas ir dažādas, iznākumi pat ar mūsdienīgākajām zālēm arī, bet vismaz ir jādara viss iespējamais, lai mūsu cilvēku dzīve būtu garāka. Vēzis nav no tām slimībām, kura, varbūt pēc daža domām, skar tikai vecus cilvēkus mūža izskaņā. Krūts vēzis aizvien biežāk ir jau vecumā pirms 40 gadiem. No dzemdes kakla vēža ārstējas, kā arī mirst jaunās māmiņas, kurām vēzis aktivizējies tieši pēc dzemdībām. Ādas vēzi bieži vien izraisa sauļošanās tepat Latvijā un siltajās zemēs. Par to, cik kaitīga ir smēķēšana, lai iedzīvotos plaušu vēzī, droši vien vēl mazāk jāatgādina. Turklāt vēzis nešķiro bagātos un tos, kuriem ir niecīgi ienākumi. Vairākus tūkstošus eiro mēnesī atvēlēt vēža ārstēšanai nav viegli arī turīgiem cilvēkiem, bet ko darīt tiem, kuriem pat līdz saslimšanai šādas summas nopelnīšana prasīja vairākus mēnešus, un tagad slimības dēļ ienākumu vairs nav? Tā ir paļaušanās tikai un vienīgi uz valsts atbalstu. Un valsts nedrīkst pievilt savu cilvēku cerības, kad ir runa par veselību, dzīvību vai nāvi! Kā zināms, pat daudzās bagātās pasaules valstīs, kur iedzīvotāju vidējie ienākumi ir daudz augstāki nekā Latvijā, tieši valsts ar savu finansējumu nāk palīgā, lai pacienti saņemtu inovatīvas zāles.

Vienāda attieksme pret visiem pacientiem

Jau gada sākumā uzsvēru, ka visi recepšu medikamenti ir jāiekļauj kompensējamo zāļu sarakstā. Tas ļaus samazināt arī zāļu cenas, jo būs iespējams izdarīt lielāku spiedienu uz medikamentu ražotājiem un tirgotajiem. Onkoloģijai ir jābūt skaidrai Veselības ministrijas prioritātei!

Pacienti jāārstē ar inovatīvām zālēm, kurām ražotājs garantē stingri noteiktu efektivitātes minimumu, iedarbojoties uz specifiskām saslimšanas formām – tādām zālēm, kuras palīdz tūkstošiem pacientu attīstītajās valstīs. Jāizbeidz arī atsevišķu pacientu grupu diskriminēšana, tā nav pieļaujama. Visiem pacientiem ir jānodrošina vienādas iespējas efektīvi ārstēties. Nav viegli izvērtēt, kuriem pacientiem pirmajiem sniegt jaunas ārstēšanās iespējas. Tas nav tikai medicīnisks, bet ir arī ētisks jautājums. Izvērtēt bieži vien ir sarežģīti, tomēr mēs nedrīkstam nonākt situācijā, kad daļai vienas onkoloģiskās slimības pacientiem ir pieejama ārstēšana, bet citiem – nav.

Tāpat ļoti strauji būs jārisina jautājums par ārstniecības personāla nodrošināšanu vēža pacientu ārstēšanai. Pacientu plūsma pieaugs, tādēļ daudz pārdomātāk būs jāplāno ārstu resursu optimāla izmantošana, un jaunu ārstu piesaiste tieši onkoloģijai.

Lai paaugstinātu ārstēšanas efektivitāti, pakāpeniski ir jāievieš princips, kas veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem paredz maksāt par sasniegto rezultātu. Tas prasīs ieviest arī skaidrus kritērijus, lai izvērtētu, kas pacienta ārstēšanas procesā ir ticis gaidīts un kas ir sasniegts. Šeit varam pārņemt citu Eiropas Savienības valstu pieredzi.

Šo reformu rezultātā iegūs pacienti, saņemot mūsdienīgu ārstēšanu. Iegūs arī valsts budžets, jo finanšu līdzekļi tiks izlietoti daudz efektīvāk nekā līdz šim.

 

Autors ir neiroķirurgs un 12. Saeimas deputāts, Vienotība

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu