Vai inovāciju jomā sākas “jauni laiki”?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Svetlana Jesiļevska
Print Friendly, PDF & Email

Katras valsts virsmērķis ir iedzīvotāju labklājība. Inovācija ir viens no pamatceļiem uz labklājību. Ikgadējā valstu labklājības reitingā Latvija saglabājusi 37. pozīciju no 149 valstīm. Igaunija zaudējusi vienu pozīciju un izrādījusies 27. vietā, savukārt Lietuva, tieši otrādi, pacēlusies no 42. uz 41. vietu. Interesanti, ka trim Baltijas valstīm, kuras startēja aptuveni vienā laikā ar līdzīgu situāciju, ir tik atšķirīgi snieguma rezultāti pēc aptuveni 25 neatkarības gadiem.

Nesen noslēdzies inovāciju apsekojums, ko katru otru gadu veic Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz Eurostat izstrādātu metodoloģiju. Pēc oficiālās statistikas datiem, kas ir pieejami informatīvajā apskatā “Inovāciju apsekojuma 2014.-2016. g. rezultāti”, inovatīvi aktīvo uzņēmumu skaits palielinājās par 4,8%, bet par 17,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai tehnoloģiskās inovācijas – produktu un procesu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2012.–2014. gads). Turklāt 2014.-2016. g. 76,6% rūpniecības un 65,3% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet netehnoloģiskās inovācijas ieviesa 23,4% rūpniecības un 34,7% pakalpojumu nozares uzņēmumu. Jāņem vērā, ka apsekojums par inovācijām Latvijā ir izlases apsekojums, kurā netiek aptvertas visas nozares un netiek ietverti mikrouzņēmumi.

Inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugums par 4,8%, bez šaubām, ir ievērojams, bet kā var izskaidrot tik būtisku uzlabojumu inovāciju jomā? Salīdzinot divu periodu datus pēc uzņēmuma lieluma, var redzēt, ka lielākais pieaugums ir tieši mazo uzņēmumu (ar strādājošo skaitu no 10 līdz 49) grupā. Tas aktualizē retorisko jautājumu “Vai mazais vienmēr ir mazs, ja spēj dot tik lielu pienesumu kopējā situācijā?” Nenoliedzami mazie un vidējie uzņēmumi mūsdienās ieņem aizvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā.

Salīdzinot divu periodu datus nozaru griezumā redzam, ka inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugums par ~19% ir ievērojams pakalpojumu sektora nozarē.

Bez šaubām, inovācijas var rasties jebkurā nozarē, bet pakalpojumu jomā inovācijas visbiežāk ir saistītas ar mārketinga pasākumu pilnveidojumiem un organizatoriskām izmaiņām. Šīs inovācijas dēvē par netehnoloģiskām inovācijām, jo šie jauninājumi lielākoties neprasa sarežģītus tehnoloģiju pilnveidojumus un lielus naudas līdzekļu ieguldījumus. Tomēr tālāk redzam interesantu tendenci – būtiski palielinājās tieši tehnoloģiski inovatīvo uzņēmumu skaits.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 70,5% inovatīvo uzņēmumu ir uzņēmumi ar tehnoloģiskām inovācijām, turklāt šo uzņēmumu kopējie izdevumi inovācijām 2014.-2016. g. palielinājās par 77,4 milj. eiro. Tajā pašā laikā izdevumu struktūra pēc būtības palika bez izmaiņām, līdzīgi kā iepriekšējā atskaites periodā (2012.-2014. g.), tā arī tagad (2014.-2016. g.) vairāk nekā 70% naudas līdzekļu tika novirzīti jaunu iekārtu, mašīnu datortehnikas un programmatūras iegādei un ~ 15% dažādiem pētniecības darbiem.

Joprojām ir aktuāla tendence, ka Latvijas uzņēmumi lielākoties pārpērk izgudrojumus, kurus izstrādājuši citi, un mazāk koncentrējas uz pētījumiem un jaunu tehnoloģiju radīšanu.

Interesanti, cik izmaksā tehnoloģiskās inovācijas vidēji vienam inovatīvam uzņēmumam? Absolūtajos skaitļos 2014.-2016. g. ~1 024 tehnoloģiski inovatīvi uzņēmumi iztērēja kopā 262,7 milj. eiro inovācijām, kas ir vidēji 0,256 milj. eiro uz vienu inovatīvu uzņēmumu. Salīdzināšanai 2012.-2014. g. ~ 688 tehnoloģiski inovatīvi uzņēmumi iztērēja 185 milj. eiro inovācijas, kas ir vidēji 0,269 milj. eiro uz vienu uzņēmumu. Fantastiski, pie mūsu aptuvenās inflācijas +2,2% gadā inovāciju ieviešana paliek lētāka par 5%!? Kā tas saiet kopā ar neinovatīvo uzņēmumu atziņām, ka inovācijas uzņēmumā netiek ieviestas, jo nav naudas? Skatīt grafiku zemāk.

Pārsteidz, ka 86,8% aptaujāto neinovatīvo uzņēmumu neieviesa inovācijas, jo uzskata, ka nebija būtisku iemeslu to darīt.

Rezumējot par situāciju Latvijā,

  • inovatīvo uzņēmumu skaits ↑ par 4,8%, galvenokārt, pateicoties mazo inovatīvo uzņēmumu skaita ↑;
  • ievērojami pieaug inovatīvo uzņēmumu skaits ar tehnoloģiskām inovācijām pakalpojumu nozarēs (2014.-2016. g. 65,3%, iepriekšējā periodā 2012.-2014. bija 47,9%);
  • kopējie izdevumi inovācijām uzņēmumos ar tehnoloģiskām inovācijām ↑ par 42%, bet, rēķinot vidēji uz vienu inovatīvu uzņēmumu, ↓ par 5%.

Centrālā statistikas pārvalde inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvara pieaugumu skaidro ar to, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam vairāk uzņēmumu ir saņēmuši finansiālu atbalstu (nodokļu atvieglojumi, granti (subsīdijas), subsidētais aizdevums, aizdevumu garantijas) inovatīvajām darbībām. Lielākoties finansiālais atbalsts inovatīvajām darbībām ir nācis no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Autores skatījumā uzņēmumi nevar nepārtraukti pētīt un ieviest inovācijas. Piemēram, tehnoloģisko inovāciju ieviešanas rezultāts izpaužas kā jauns vai uzlabots produkts vai pakalpojums, jauna vai būtiski uzlabota ražošanas metode u.tml. Tehnoloģisko inovāciju izstrāde un ieviešana prasa lielus laika, darbaspēka un finanšu resursus, līdz ar to tehnoloģiski inovatīvu uzņēmumu dinamiku var analizēt kopā ar izdevumiem tehnoloģiskām inovācijām. Pēdējie statistiskie dati liecina par to, ka Latvijas uzņēmumos atklājumi, izgudrojumi notiek cikliski.

Kas notiek mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Laika periodā 2014.-2016. g. visām trim Baltijas valstīm tika konstatēts ievērojams inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugums. Lietuvā inovatīvo uzņēmumu skaits palielinājās par ~ 5%. Lietuvas statistikas speciālisti skaidro, ka šis pieaugums notika daudzu faktoru ietekmē, piemēram, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi (uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi investīcijām jaunās tehnoloģijās, ienākuma nodokļa atvieglojumi par intelektuālā īpašuma ieņēmumiem utt.), finansiāls atbalsts stimulēja uzņēmumu inovatīvo aktivitāti. Turklāt Lietuvas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūru (MITA) katru gadu organizē dažādas konferences, festivālus, pasākumus inovāciju popularizēšanai, kas veicina korporatīvo līderu izpratni par inovāciju nozīmi. Lietuvas statistikas speciālisti uzsver, ka respondentiem veidojas arvien labāka izpratne par inovāciju būtību, nozīmi, respondenti arvien labāk izprot statistikā lietojamo inovāciju definīciju, kas veicina iesniegto datu kvalitāti.

Tajā pašā laikā milzīgs inovāciju izrāviens (par 20% palielinājās inovatīvo uzņēmumu skats) noticis Igaunijā, ko, autores skatījumā, grūti izskaidrot ar objektīviem iemesliem. Igaunijas statistikas speciālisti skaidro šādu pieaugumu ar to, ka šoreiz liels darbs tika ieguldīts datu vākšanā. No šī skaidrojuma izriet loģisks jautājums: vai iepriekšējā datu vākšana netika veikta kvalitatīvi un tāpēc dati neatspoguļoja reālo situāciju? Vai tika veiktas metodoloģijas izmaiņas, kas ietekmēja apsekojuma rezultātus? Varbūt respondenti kļuvuši atsaucīgāki un kompetentāki?

Pēdējie dati par inovācijām uzņēmumos liecina par izrāvienu. Vai tas turpināsies?

 

Autore ir Dr.oec., biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu