Ik gadu iet mazumā Saskaņas pamatelektorāts, katrās vēlēšanās rūk atbalsts
Lāča nagos nonākuši neesam. Lielākais drauds, no kā daudzi priekšvēlēšanu kampaņas laikā visvairāk baidījās, proti, Saskaņas un KPV nomācoša dominante 13. Saeimā, nav piepildījies, un abu partiju dusmas par neizdevušos startu bija skaidri redzamas Ušakova un Zakatistova rūgtā agresivitātē LTV vēlēšanu nakts raidījumā.
Saskaņa aicināja balsot par pārmaiņām. Vēlētāji atsaucās — un atdeva savas balsis par citām partijām.
Šīs Saeimas vēlēšanas iezīmē kārtējo Saskaņas atbalsta kritumu — tendenci, kuru nav spējis lauzt ne viņu Potjomkina sociāldemokrātiskums, ne saraksta «latišizācija», ne visuresošais lielais brālis Ušakovs, ne no Amerikas izrakstīts politiskās reklāmas eksperts, kurš savulaik palīdzēja Ukrainā pie varas tikt Kremlim draudzīgajam Janukovičam. Saskaņas elektorālās veiksmes augstākais punkts bija pirms 5—7 gadiem, kad 11. Saeimas vēlēšanās tā saņēma 28,3%, bet divus gadus vēlāk Rīgas domes vēlēšanās kopā ar satelītpartiju Gods kalpot Rīgai — 59% balsu.
Kopš tā laika nācis viens zaudējums pēc otra. 12. Saeimas vēlēšanās 23%. Pērn Rīgas domē tikai ar grūtībām viņi pārkāpa 50% slieksnim. Sestdien 13. Saeimas vēlēšanās —19,8%. Tā turpinot, nav izslēgts, ka pēc četriem gadiem Saskaņa varētu pat vairs nebūt partija ar vislielāko atbalstu vēlēšanās. Iespējams, daļa «krievvalodīgu» vēlētāju ir neapmierināti ar Saskaņas centieniem pievilināt latviešus un mazāk uzsvērt krieviski runājošo tiesību aizsardzību, taču tas, visticamāk, nav galvenais atbalsta krituma iemesls, jo, pat pieskaitot Saskaņas rezultātiem Ždanokas skaidri pozicionētās Latvijas Krievu savienības balsis, tendence aizvien ir izteikti negatīva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.