Svarīga katra balss

Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Brexit un Trampa ievēlēšana rāda — pat nelielas atšķirības var radīt lielas sekas

Trauksme un nervozums valda visās sarunās par politiku — Vienotības pussabrukums un Kaimiņa aurojošais uznāciens radījis sen nepieredzētu nestabilitātes sajūtu. Daži baidās, ka 13. Saeimas vēlēšanas varētu pārvērst Latviju par Putina postpadomju piedēkli, citi, ka pārtapsim Ungārijas «neliberālās demokrātijas» epigonā.

No aptaujām arī neko nevar saprast, jo partiju reitingi tajās mētājas kā lapas oktobra vējā. Trijās svaigākajās aptaujās vienas partijas reitings var atšķirties līdz pat deviņiem procentpunktiem. Varbūt tas nav tik svarīgi Saskaņas balsotājiem (12,7% atbalsts Norstat aptaujā, bet 19% Factum). Bet ko domāt tiem vēlētājiem, kuri nevēlas atdot balsi par partiju, kura beigās neiekļūs Saeimā, un kuriem nu jāizlemj, vai Attīstībai/Par! atbalsta 2,6% (Norstat) vai 5% (SKDS), vai 11% (Factum), vai arī par Jauno Vienotību gatavi balsis atdot 3,8% (SKDS) vai 6,1% (Norstat), vai 9% (Factum) vēlētāju.

Ainu vēl vairāk saduļķo aptauju veidotāji, kuri izmet šos skaitļus medijiem un pēc tam cītīgi mazgā rokas nevainībā un uzskaita visus iemeslus, kāpēc viņu datiem ir visai pastarpināta saikne ar faktisko rezultātu.

Tie esot dati par pagātni, bet vēlēšanas notiks nākotnē, un 25% balsotāju pieņem lēmumu pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām. Ārzemēs dzīvojošie vēlētāji, kuru, pēc CVK aplēsēm, ir 131 tūkstotis jeb 8,5% visu potenciālo balsotāju, aptaujās netiek iekļauti. Ja aptauju veic respondenta dzīvesvietā, jārēķinās, ka turīgākie vai aizņemtākie tajās parādīsies mazāk. Interneta aptaujās grūtāk piekļūt vecākiem cilvēkiem. Un tā tālāk.

Šajās vēlēšanās nāk klāt vēl daži apstākļi, kuri neprognozējamā virzienā varētu ietekmēt rezultātu. Gandrīz 63 tūkstošiem jeb 4% balsstiesīgo pilsoņu nav pases, bet ir tikai ID karte, ar kurām balsot nedrīkst. Nedēļu pirms vēlēšanām tikai 4823 no šiem cilvēkiem bija izņēmuši sevišķās balsošanas apliecības, kas ļaus viņiem piedalīties vēlēšanās. Cik no atlikušajiem 58 tūkstošiem būtu piedalījušies, bet to nedarīs šā papildu šķēršļa rezultātā?

Ārzemēs dzīvojošo pilsoņu skaits ir nozīmīgi pieaudzis — pēc CVK aplēsēm, par 43 tūkstošiem jeb gandrīz 50%. Šogad ārzemēs atrodamo vēlēšanu iecirkņu skaits ir lielāks, tomēr jāšaubās, vai tur līdzdalība nozīmīgi pārsniegs pagājušajās vēlēšanās uzrādītos 26%. Vairākumam attālums līdz tuvākajam iecirknim ir gana liels, un daudziem nebūs ne zināšanu, ne motivācijas šo ceļu mērot.

Iepriekšējo gadu rezultāti arī uzskatāmi parāda, ka aptauju lietderība gala rezultātu noteikšanā ir ierobežota. 2014. gada Saeimas vēlēšanās pēdējā SKDS aptauja uzrādīja Vienotībai 11,9%, bet tā faktiski dabūja 21,9%. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās Jaunajai konservatīvajai partijai reitings bija 2,9%, bet tā ieguva 13,4% balsu.

Vārdu sakot, skaidrs, ka nekas nav skaidrs.

Tiesa, savā ziņā tas ir pats lielākais pārsteigums. Ja kāds mūsu ikdienas virtuvē nepārkarsis politologs ar vēsu skatu analizētu Latviju, viņš teiktu, ka te nav nekādu priekšnoteikumu elektorālai zemestrīcei. Ekonomika priecīgi ripo uz priekšu — algas strauji aug, bezdarbs samazinās, inflācija ir zema. Nav arī bēgļu vai migrantu, kas dažās citās valstīs satracinājis daļu vēlētāju. Šis distancētais politologs prognozētu, ka pēc 6. oktobra lielās līnijās spēku samēram Saeimā būtu jābūt apmēram tādam pašam kā šobrīd. Saskaņa dabūs savas nedaudz vairāk par 20 vietām. Populistu nišas 15 vietās Sudrabu un vecā Kaimiņa Reģionu apvienību nomainīs jaunā Kaimiņa KPV. Savukārt vēlētāji, kuri 2014. gadā balsoja par esošās koalīcijas partijām, arī tagad sadalīs savas balsis (varbūt nedaudz citās proporcijās) starp ZZS, Nacionālo apvienību un Vienotības mantinieku trijjūgu — Jauno konservatīvo partiju, Attīstībai/Par! un Jauno Vienotību.

Tāds rezultāts arī nebūtu pretrunā ar tām dažām tendencēm, kuras nedaudz reljefāk iezīmējas aptauju ņirboņā. Visas septiņas minētās partijas vismaz divās aptaujās pārvar 5% barjeru. Saskaņas atbalstam visās aptaujās ir mēreni lejupslīdoša tendence. KPV atbalsts nostabilizējies.

Taču pēdējos gados esam vairākas reizes piedzīvojuši, kā šķietami loģiskais un prognozējamais izrādās mirāža, kura izgaist vēlēšanu dienā. Gan Brexit balsojums, gan Trampa ievēlēšana liek atcerēties, ka negaidītais un negribētais var biedējoši ātri kļūt par realitāti.

Abi šie balsojumi arī atgādina, ka dažkārt pavisam nelielas atšķirības var radīt milzīgas sekas. Ļoti neliels pārsvars — 51,89% nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, savukārt ASV prezidenta vēlēšanās piedalījās 137 miljoni, bet rezultātu izšķīra 80 tūkstoši cilvēku.

Arī Latvijā dažām balsīm var būt būtiska nozīme. 2002. gadā Latvijas ceļam pietrūka 1354 balsu, lai iekļūtu Saeimā, bet dažu mandātu pārbīde starp partijām var izšķirt, kura no iespējamajām koalīcijām faktiski dabū vairākumu Saeimā.

Tieši šajos neskaidrajos apstākļos katras balss nozīme kļūst vēl lielāka. Tāpēc 6. oktobrī balsojiet paši un mudiniet visus savus radus, draugus un paziņas arī doties uz vēlēšanu iecirkni. Ar šo vēlēšanu rezultātiem būs jāsadzīvo nākamos četrus gadus.

Komentārs 140 zīmēs

Vai zaļajiem labāk nepatīk zālīte? KNAB atradis šļirci ar kokaīna paliekām pie Jūrmalas mēra Trukšņa (ZZS).

Kārtējais skandāls Saskaņas vadītajā Rīgas domē. Aizdomās par liela mēroga krāpšanu veikta kratīšana Rīgas Satiksmē.

Pārsniedza ātrumu. Īlons Masks atkāpies no elektroauto ražotāja Tesla valdes priekšsēdētāja amata par investorus maldinošiem tvītiem.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu