Par ko balsot

Laiks izvēlēties — vēlēšanas jau sestdien

Paldies Dievam, ka Latvijā vēlēšanās ir, par ko balsot, un turklāt tas šķiet tik pašsaprotami. Tie, kuri piedzīvojuši citādus laikus, zina, ka tā var arī nebūt. Tā nav bijis vairāk nekā pusi no Latvijas valsts simt gadiem.

Mums pat ir izvēle nebalsot par tādiem, kuri ilgojas pēc šādas nekādas izvēles, ja arī iepako savas ilgas «suverenitātes atjaunošanas» vai «Latvija — pirmajā vietā», viņuprāt, smalkā, jo «Višegradā» ražotā folijā.

Paldies Dievam, ka nav jāizvēlas starp lielāko un mazāko ļaunumu. Arī tas nav pašsaprotami. Vēl necik sen lielā ģeopolitiskā izvēle starp Rietumiem un Austrumiem bieži vien bija jāizdara komplektā ar izvēli starp vieniem vai otriem valsts nozadzējiem. Vēlēšanās arī turpmāk būs jāapstiprina, ka Latvija ir šaipus robežas Rietumos. Un nedod Dievs, ka vienīgā izvēle būtu, piemēram, vai nu latviešu, vai nu krievu zaglis valsts priekšgalā.

Varam izvēlēties nebalsot arī par tiem, kuri sola citu Satversmi, «atjaunot valsts neatkarību», cukurfabrikas, latu un nāvessodu. Un apgalvo, ka tā esot pēdējā iespēja glābt mūsu valsti.

«Latvijai nekad tik labi nav gājis,» saka Lidija Doroņina-Lasmane, kura sava mūža 94 gados ir pieredzējusi, cik dažādi Latvijai ir gājis, un zina, ko runā. Mums ir izvēle vai nu piekrist viņas vērtējumam, vai noticēt tiem, kuri kliedz, ka viss esot sagrauts, tāpēc viņi visu sagraušot, jo zinot, ka tas būšot labi Latvijai.

Valodā nevar paslēpties, lai cik viltīgi paši sev šķistu politiķi. Piemēram, izteikumi par «plaisu starp valsti un cilvēku» vai «NATO mūs sargā, bet…», vai «prasīsim Eiropas Savienībai» un «Latvijai jābūt tiltam…» ir drošs signāls — viņiem nepatīk, ka jūs esat Latvijas valsts, un viņi gribētu būt valsts jūsu vietā. Un viņiem traucē Latvijas drošībai un izaugsmei vitāli nepieciešamā kārtība.

Taču, kad vēlēšanas jau tik tuvu, tekstu kontentanalīze lai paliek entuziastiem. Vēlēšanās pieteikti 16 saraksti. Tos vislabāk sijāt ar izslēgšanas metodi.

Pirmais siets ir banālie reitingi. Tie reti kad pasaka priekšā, cik vietu katra partija dabūs Saeimā, tomēr ļauj sašķirot visas divās lielās grupās — vienā ir tās, kuras būs Saeimā, otrā ir pārējās. Atdot balsi par kādu no otrajām nozīmē palielināt vietu skaitu Saeimā tām, kurām to tāpat būs visvairāk. Tad jau vienkāršāk balsot uzreiz par vispopulārāko partiju.

Paliek septiņas partijas. Ņemam nākamo — ģeopolitisko jeb drošības filtru. Ironiski, ka šajās vēlēšanās ir uzreiz divreiz plašāka izvēle nebalsot arī par prokremliskām partijām. 13 gadus ilgajam Saskaņas monopolam draudzīgu konkurenci nu rada svaigs un prognozējami īslaicīgais KPV LV projekts. Atmetam abus.

Piecām atlikušajām partijām piemērojam  demokrātijas un tiesiskuma principu kritēriju. Zaļo un Zemnieku savienība nekvalificējas. Nacionālā apvienība arī ne.

Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs gan vairs nav ZZS premjerministra kandidāts, kā bija bijis trīs iepriekšējās vēlēšanās. Taču Māris Kučinskis, kaut arī varbūt ir labākais no visiem, kurus ZZS spēja savās druvās atrast (un ir labākais tieši tāpēc, ka nav ne «zaļais», ne «zemnieks»), diezin vai būtu attaisnojums balsošanai par shēmošanai iekoptu korporāciju.

Bet NA kārtējo reizi atgābelējusi no Strasbūras Robertu Zīli, ko atrādīt kā savu premjerministra kandidātu vēlētājiem, kuriem četrus iepriekšējos gadus pārliecinoši rādīja, ka ir maksātnespējas administratoru partija. Devalvēts arī stiprākais trumpis — ka NA esot garants pret Saskaņu valdībā. «Sarkano līniju» Saskaņai novilkušas visas partijas, kuras būs nākamajā Saeimā, atskaitot KPV LV. Turklāt pašreizējā Saeimā tieši NA viskonsekventāk atbalstījusi Saskaņas «tradicionālo vērtību» iniciatīvas no Kremļa propagandas rokasgrāmatām.

Atliek trīs — Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/Par!

Ja valdībā būtu tikai šīs trīs partijas, tajā būtu līdzsvarotas sabiedrības pieprasītās liberālās un konservatīvās vērtības, tiesiskuma prioritāte, Eiropas «varas gaiteņos» un Latvijas nevalstiskajās organizācijās iegūta sabiedriska un politiska darba pieredze. Un varētu nebažīties par valdības šķielēšanu uz Austrumiem.

Diemžēl jārēķinās, ka nākamās valdības «kodolu» droši vien tiešām veidos ZZS un NA. Tāpēc vismaz divām no trim pirmīt minētajām, visticamāk, būs valdībā jāprotas nevis līdzsvarot citai citu, bet gan uzsist pa kampt un šmugulēt niezošiem zaļgani nacionālajiem nagiem. Un, protams, neviena no trim nav šķīsti brīva no Latvijas līdzšinējās politiskās kultūras lipīgā pelējuma.

Tad par kuru vienu lai balso? Ja jums svarīgākais šķiet prognozējama politika un pieredze, tad par JV. Ja sociālais liberālisms un visu sabiedrības grupu tiesības, tad Attīstībai/Par! Ja korupcijas izskaušana, tad JKP. Vēl — pavērtējiet kandidātu sarakstus un izlemiet, vai jūs varat šiem cilvēkiem uzticēties. Taču par vienu no šīm trim partijām atdotā balss nebūs izmesta miskastē un neradīs valstij neatgriezenisku postošu seku risku.

Komentārs 140 zīmēs

Atkal bandītu laiku recidīvs. Aizputē notikusi acīmredzot pasūtīta apšaude, kurā cietuši trīs cilvēki.

Sliktāk vairs nevar būt. Inguna Sudraba medī vēlētājus tiešām no sirds — ar motorzāģi rokās.

Solis NATO virzienā. Referendumā Maķedonijā piedalījās tikai 37% vēlētāju, tomēr vairākums balsoja par valsts nosaukuma maiņu.