Franciska lēmums apmeklēt Baltijas valstis mūsu simtgadē bijis pārsteigums un pagodinājums — piecos amatā pavadītajos gados viņš vēl nav viesojies pat katoļu «lielvalstī» Francijā
Pirmdiena, kad pāvests Francisks no Rīgas ar helikopteru atlidoja uz svēto misi Aglonā, bija trešā pilnā darba diena viņa vizītē Baltijas valstīs. Lietuvā uzņemts ar sajūsmu, Rīgā katoļu garīgais līderis izpelnījās kritiku par uzmanības neizrādīšanu sagaidītājiem. Viņu rindas, iespējams, sliktā laika dēļ, nebija kuplas. Bet arī Francisks negaidīti atcēla Rīgā izziņoto tiešo sasveicināšanos ar tautu tā dēvētajā papamobilī — tradīciju, ko Romas katoļu baznīcas līderi piekopj kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Sniegbaltais, vaļējais auto no Brīvības pieminekļa līdz Rīgas Domam un tālāk uz Jēkaba katedrāli tika aizvietots ar slēgtu transportlīdzekli. Papamobilis līdzās Valsts prezidenta pilij, kur Francisks tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, kādu brīdi stāvēja tukšs, tikai lietus lāses kapāja vieglo jumtiņu.
Pēcpusdienā virs Aglonas bazilikas mākoņi sabiezēja pavisam draudīgi. Ap 50 000 sagaidītāju lietusmēteļos paspēja gan izmirkt, gan nosalt, taču pāvests dievlūdzējiem nelika vilties. Otrs papamobilis, jau iepriekš atvests uz Latgali, pa celiņiem sakrālajā laukumā riņķoja vairākus apļus. Ārzemju mediju kolēģi, kas iepriekšējā dienā bija piedzīvojuši svēto misi laukumā pie Kauņas katedrāles 100 000 cilvēku klātbūtnē, komentēja, ka tur tēvs Francisks tautu sveicis vēl ilgāk un aktīvāk. Lietuvā piedzīvota arī viņam raksturīgā spontanitāte. Pāvests izlēmis dot svētību neārstējami slimu cilvēku pulciņam, kas Viļņā bija iznācis pie kāda hospisa.
Žurnālisti zināja arī stāstīt, ka jau pirmajā no trim Baltijas valstīm viesis pamatīgi saaukstējies. Baidoties par 81 gadu vecā vīra veselību, ieviestas korekcijas Rīgas programmā. Tomēr 24. septembrī Rīgā pāvests dienas pirmajā pusē teica trīs detalizēti izstrādātas uzrunas un pēcpusdienā sprediķoja Svētā tēva homilijā Aglonā, no kurienes ar helikopteru atkal devās uz naktsmājām Viļņā, lai nākamajā rītā lidotu uz Igauniju.
Brokastis un vakariņas viņš ieturēja Lietuvā, Aglonā tika sagaidīts tikai ar nelielu kafijas galdu. Bet pusdienoja Rīgā kopā ar Romas Katoļu baznīcas arhibīskapu un trim bīskapiem blakus Sv. Marijas Magdalēnas baznīcai iekārtotās Svētās Ģimenes mājas zālē. Maltīti gatavoja Kaļķu vārtu pavāri. Vizītes galvenais organizators no Romas katoļu baznīcas Latvijā puses priesteris Juris Jalinskis atklāja, ka Vatikāna protokola vadītājs devis vadlīnijas, ka gan galda klājumam, gan ēdienam jābūt pēc iespējas vienkāršam. Tomēr tās bijušas svinīgas pusdienas «kā svētkos, kad uzņemam ciemiņus mājās, pārrunājam dažādas lietas un, galvenais, priecājamies viens par otra klātbūtni».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.