Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte uzskata — čekas maisu publicēšana radīs «virtuālo patiesību», kas neatbilst realitātei
Neesmu politiķis, esmu ķīmiķis, man vajag faktus, aptaustīt un nomērīt — par ieceri bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus publicēt internetā saka bijušais TSDC vadītājs, patlaban centra konsultants Indulis Zālīte. Lai arī pensijā, šopavasar viņš palīdzēja VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai iedziļināties aģentu kartotēkā.
Gruzdošajā čekas maisu jautājumā skaidrību nav sniedzis četrus gadus ilgušais komisijas darbs Kārļa Kangera vadībā — komisija iesniedza tūkstoš lappušu pārskatu, kas diezin vai palīdzēs valdībai līdz šā gada 31. oktobrim pieņemt lēmumu par VDK dokumentu pieejamību, kā to paredz likums.
Iespējams, nojaušot komisijas darba trūkumus, gada sākumā palīgā nāca Saeimas Cilvēktiesību komisija, rosinot VDK dokumentu nodošanu arhīvam to publiskai pieejamībai. Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā iecerējusi skatīt komisijas sagatavotos grozījumus likumā par VDK dokumentiem. Komisija uzskata, ka vēl šogad Nacionālā arhīva interneta vietnē būtu jāpublicē daļa no dokumentiem — aģentu kartotēkas un VDK štata darbinieku telefongrāmatas —, bet pārējo publicēšana notiktu no 2019. gada 1. maija. Deputāti arī vienojās, ka visi VDK dokumenti kā nedalāms kopums jānodod Nacionālajam arhīvam, jādigitalizē un jāpadara pieejami pētniecībai.
Starplaikā — augusta beigās — ar aicinājumu nepubliskot VDK dokumentus bez konkrētiem pierādījumiem katrā individuālā gadījumā klajā nāca biedrība Latvija pasaulē. Aicinājumu bija parakstījuši 14 sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī Indulis Zālīte. Septembra sākumā šo aicinājumu atbalstīja arī Saskaņas frakcija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.