Balsis no tālienes 6

KPV līderis Artuss Kaimiņš politiskajās debatēs Londonā 14. septembrī spēlēja šovmeņa trikus — lika roku ap Andu Čakšu (ZZS) un cieši vēroja, kad viņa runā. Auditorijā kāda klausītāja salīdzināja viņu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Foto — Valts Vītums
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Desmit gados vēlētāju skaits ārzemēs gandrīz trīskāršojies, tāpēc sacensībā par šīm balsīm iesaistās gandrīz visas partijas. Kāds ir balsotāju noskaņojums Lielbritānijā, Ir noskaidro klātienē

Netālu no Tiso kundzes vaska figūru muzeja un Beikerstrītas metro stacijas atrodas Rūdolfa Šteinera māja. Šeit Saeimas deputātu kandidātu diskusija ar diasporu Londonā 14. septembra vakarā pulcēja 130 latviešu, bet vēl 16 tūkstoši sekoja līdzi Facebook tiešraidē. Pirmo reizi tik plašs partiju pārstāvju loks pulcējies uz priekšvēlēšanu debatēm ar vēlētājiem ārzemēs.

Ienākot zālē pusstundu agrāk, uzreiz pamanu Arti (55), kurš piesardzīgi nolīdis pēdējā rindā, bet atplaukst laipnā smaidā, tiklīdz apsēžos līdzās. «Smagi to pateikt,» vīrietim aizlūst balss, kad vaicāju, cik sen viņš dzīvo ārzemēs. Uz Londonu aizbraucis pirms 13 gadiem. Ne kredītu vai bezdarba spiests — bijušas sarežģītas attiecības ar tēvu, tāpēc viņa īsto vārdu apsolu neminēt.

«Tāds tukšums ir iekšā, un tas kļūst lielāks,» viņš stāsta, ka par Latviju domājot katru dienu — par suņiem lauku mājās, ābelēm dārzā, netālā ezera neparasti dzidro ūdeni. Tomēr viņš neatgriežas. Un nesniedz tiešu atbildi, kam būtu jāmainās, lai viņš atgrieztos. Taču strikts ir par vienu: «Es gribu, lai pareizā partija tiek pie šprices un izravē nezāles.» Ar nezālēm viņš domā korupciju, nodevību, zagšanu. «Komunisti ir pie varas,» viņš aizsvilstas. Lūgts precizēt, Artis atkal pieklusina balsi: «Es nevaru tā precīzi nodefinēt. Bieži esmu klausījies Artusu, neesmu nekāds profiņš politikā, bet viņš visu tā paskaidro, lai pat skolēns saprastu.» KPV līdera Artusa Kaimiņa YouTube ievietotie video mudinājuši Arti šogad piedalīties vēlēšanās — pirmo reizi visu šo gadu laikā. «Artuss nebaidās, viņš taču taisnību saka, ka Latvijā viss slikti,» saka Artis. YouTube ir vīrieša galvenais informācijas avots par to, kas notiek Latvijā. Jā, reizēm Kaimiņš pāršaujot pār strīpu, taču Artis viņam tic. «Nedomāju, ka kāds uz papīra priekšā uzrakstījis, ko viņam runāt. Ja tā ir, un kāds nelietis aiz muguras viņu bīda un vada, tad lai tas paliek uz Kaimiņa sirdsapziņas. Jo daudzi viņam tic.»

Rīgas apgabals «uzpampst»

Daudzi ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi noticēja Kaimiņam jau pirms četriem gadiem, kad viņš startēja Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības. Šo sarakstu izvēlējās 18% jeb 4064 no visiem ārzemēs balsojušajiem, un lielākā daļa (3271) ievilka plusiņu viņam. Vēl lielākas simpātijas ārzemju vēlēšanu iecirkņos izpelnījās tikai Vienotība (34%) un Nacionālā apvienība (21%).

Vēlētāju skaits ārzemēs strauji audzis kopš krīzes, kas daudziem lika ieturēt skarbu finanšu diētu. Liela daļa atrada darbu Lielbritānijā, kur šobrīd dzīvo jau aptuveni simt tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, zina teikt Eiropas Latviešu apvienība.

Šajās vēlēšanās ārzemēs dzīvojošo vēlētāju skaits sasniedzis jaunu rekordu, 130 tūkstošus — divarpus reižu vairāk nekā 2011. gadā. Ārzemju balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, tāpēc Rīgā ievēlējamo deputātu skaits ar katrām vēlēšanām pieaug un šogad jau pārsniedzis trešdaļu visas Saeimas. Taču vēlētāju aktivitāte ārzemēs ir daudz zemāka nekā Latvijā, tāpēc sanāk, ka Rīgas apgabalam papildus iedalītos mandātus sadalīs rīdzinieki, kuru balss attiecīgi kļūst vērtīgāka. Salīdzinājumam — pagājušajās Saeimas vēlēšanās uz iecirkņiem devās 26% no ārzemēs reģistrētajiem, bet Rīgā aktivitāte bija pat 70%. Eiropas Latviešu apvienība gan tic, ka šogad ārzemju latvieši sasparosies. «Ir pieteikts vairāk vēlēšanu iecirkņu nekā iepriekš. Jūtu, ka diaspora rūpīgi seko līdzi tam, kas parādās Latvijas medijos,» saka apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Iecirkņu skaits ārzemēs tiešām pieaudzis: 2010. gadā visā pasaulē tādu bija 64, bet šogad — 121.

Nepatriotiskie jautājumi

Diskusijas zālē Londonā apsēžos blakus Līvai (23), kas Lielbritānijā dzīvo četrus gadus. Absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, viņa devās studēt jurisprudenci prestižā augstskolā un tagad saņēmusi darba piedāvājumu labā firmā Londonā. Vēl vismaz pāris gadus grib te palikt, lai iegūtu pieredzi, taču nākotni saista ar Latviju. Tāpēc arī ieradusies uz pirmsvēlēšanu diskusiju. Līva ir izlasījusi partiju programmas, noskatījusies visus Jāņa Dombura sarunu šovus Delfos. Partiju nostājas viņai ir skaidras, bet «šoreiz gribu dabūt personīgu iespaidu».

Uz tikšanos ar Līvu un citiem vēlētājiem Eiropas Latviešu apvienība aicināja visus 16 reģistrētos sarakstus, bet ieradušies desmit partiju pārstāvji. Tomēr nepamet sajūta, ka klausītāji gatavojušies vairāk nekā politiķi. Cits pēc cita seko pārdomāti jautājumi, kuros vēlētāji pauž bažas par tiesiskumu Latvijā, partnerattiecību regulējumu, bērnu tiesību ievērošanu un bērnunamiem, iecietības veicināšanu sabiedrībā. Liela daļa debatētāju nespēj sniegt konstruktīvas atbildes, tāpēc izvēlas šovmeņu trikus. Artuss Kaimiņš (KPV) ik pa laikam diskusijas vadītājai žurnālistei Sallijai Benfeldei atkārto, ka viņai šoreiz neesot pogas, lai izslēgtu viņa mikrofonu, kad vairākkārt pārtērējis sev atvēlēto laiku atbildei. Uzliek savu roku Andai Čakšai (ZZS) un liecas virsū Zandai Kalniņai-Lukaševicai (Jaunā Vienotība), starp kurām apsēdināts. Kad Rihards Kols (NA) diskusijā norāda, ka viņu mērķis ir nepieļaut Kremļa kontrolētu partiju nonākšanu valdībā, Saskaņas pārstāve Regīna Ločmele-Luņova sagriež seju dīvainā smaidā: «Mēs tiešām esam sociāldemokrāti.» Līva man blakus ik pa brīdim nopūšas un pie sevis klusiņām nosaka: «Bet par to taču nebija jautājums…» Izskatās, ka deputātu kandidātos viņa šovakar ir vīlusies. Skarbu viedokli pēc diskusijas Londonā pauž arī juriste Inese Ejugbo savā blogā. «Par vilšanos dažiem runātājiem man ir jāsaka — nē, diaspora vairs nav tikai ultranacionālistiskie trimdīši. (..) Nē, diaspora nav arī tupi un neizglītoti sēņu lasītāji un apkopēji, kuri, nespēdami neko jēdzīgu nopelnīt Latvijā, ir devušies laimes meklējumos uz bagāto Eiropu. Debašu zāle Londonā bija pilna ar labi izglītotiem un patstāvīgi spriest spējīgiem cilvēkiem. (..) Tādēļ dažkārt no deputātiem izskanējušās frāzes zālei lika vai nu spurgt, vai žēli noelsties.»

Pēc diskusijas Ir uzzina, ka vairāki kandidāti žēlojušies organizatoriem par angažētiem un nepatriotiskiem jautājumiem. «Sviests. Geji pirmie cēla roku, prasīja vai atbalstīšu,» vēlāk atceļā uz Rīgu lidostā nejauši noklausos Ingunas Sudrabas (NSL) telefonsarunu.

«Izvēlēsimies sliktāko»

Nākamajā dienā, 15. septembrī, partiju pārstāvji vēl kuplākā skaitā tiekas Daugavas vanagiem piederošajos Straumēnos, aptuveni 140 kilometrus no Londonas. Arī šo diskusiju rīko Eiropas Latviešu apvienība. Mierpilnajā lauku īpašumā vienā mājiņā vecumdienas vada daži trimdas seniori, citā apmetušies viesstrādnieki no Latvijas, kas tuvumā atraduši darbu. Centrā slienas grezna muiža, kurā ierīkota viesnīca.

Pagājušajās vēlēšanās Straumēnu iecirknī saskaitītas 503 derīgas zīmes. Telpā vēl izvējo piekarsušais gaiss pēc tautas deju kolektīva Sakta mēģinājuma. Atbraukuši no Birmingemas, rīt uzstāsies koncertā. Vēlāk vakarā satikšu viņus pie svinību galda, kur jaunieši līdz rītam nepaguruši dzied tautasdziesmas un šlāgerus. Bet pagaidām šeit rīkojas LTV tehniskais personāls, jo Straumēnu diskusiju rādīs tiešraidē. Pirmo reizi Latvijas vēsturē priekšvēlēšanu politiskās debates tiek filmētas ārpus valsts!

Šeit sanākuši visdažādākie cilvēki. Trīsdesmitgadniece Karolīne ir dzimusi un augusi Lielbritānijā, tāpat kā viņas mamma, bet runā nevainojamā latviešu valodā. Karolīnei ir dubultpilsonība, un viņa piedalās katrās Saeimas vēlēšanās, jo «cilvēki mira, lai dabūtu šo valsti». Viņasprāt, nav tiesību žēloties par nebūšanām valstī tiem, kas nav izpildījuši savu pienākumu balsot. Viņa ir apmierināta ar šāgada politisko piedāvājumu. «Ir divas ļoti progresīvas partijas. Jaunā Vienotība ir uz centru pakustējusies — tas ir ļoti pozitīvi. Tas, ka ir populistu partija, mani nepārsteidz, jo tas raksturīgi visā pasaulē.» Jaunā sieviete vēl nav izlēmusi, kam atdot savu balsi, bet tās noteikti nebūs partijas, «kas ir pret liberālu un atvērtu domāšanu».

Līkumojot starp sanākušajiem, sadzirdu visdažādākos stāstus. Piemēram, par māmiņu, kas gribēja atgriezties Latvijā ar pirmsskolas vecuma bērnu, lai nodrošinātu izglītību dzimtajā valodā, bet strauji mainīja domas, kad bērnam tika atklāts autisms. Atbalsta sistēma Lielbritānijā esot daudz labāka, jo bērns varēs mācīties parastā klasē kopā ar citiem un nejutīsies atstumts. Dzirdu stāstus par cilvēkiem, kas neatgriezīsies, kamēr sabiedrība nebūs iecietīgāka pret reliģiskām un seksuālām minoritātēm.

Piesēžos blakus Ērikai un Andrim. Abi piecdesmitgadnieki ir no Līvāniem, dzīvo Lielbritānijā sešus un septiņus gadus. Aizbraukuši, jo par nopelnīto, strādājot pilnas slodzes darbu Latvijā, nav varējuši nodrošināt sev dzīvošanu. Viņi neslēpj — uz valsti ir liels aizvainojums, lai gan par mājām domā katru dienu. Esot pat izrēķinājuši, ar cik mašīnām varētu pārvest atpakaļ visu iedzīvi, kas te iekrājusies. Taču abi ir pārliecināti, ka valsts darot visu, lai viņi neatgrieztos. Imigrantiem piedāvājot labākas algas nekā vietējiem, noņēmuši veselības apdrošināšanu, aplikuši ar bargu nodokli mašīnu, ja viņi kā Latvijā deklarētie iebrauc ar Lielbritānijas reģistrācijas numuru. Šī iemesla dēļ pārdeklarējušies Anglijā. «Kam būtu jāmainās Latvijā? Lai es Latvijā justos kā latvietis. Kā savas zemes saimnieks. Es atbraucu uz šejieni un jūtos labāk nekā Latvijā, te man ir vairāk tiesību,» Andris stāsta, kā piemēru piesaucot, cik laipnu attieksmi Lielbritānijā saņem valsts iestādēs. Viņi vēl nav pieņēmuši lēmumu, par ko balsot, bet galvenais esot, «lai Latvija paliek latviešiem». Viņi gan netic, ka kāda no 12 partijām, kas uzrunā klausītājus Straumēnos, spēs mainīt to, par ko abi tik ļoti apvainojušies uz valsti. Ja jau tā, kāda tad ir jūsu motivācija balsot, vaicāju viņiem. «Izvēlēsimies sliktāko,» viņi rūgti iesmejas. Un tad papildina: «Labāko no sliktākajiem.»

Vēlētāji ārvalstīs: aktivitāte zema, ietekme liela

Komentāri (6)

kolpants 20.09.2018. 10.07

Уехал больше чем на 3 года-право голоса замораживается. Вернулся, живешь тут, чувствуешь на своей шкуре влияние своего голоса-опять имеешь право голосовать.

+1
0
Atbildēt

0

Dusma 20.09.2018. 06.16

mani radi – daži – ir sākuši kārtot jaunās mītnes zemes pavalastniecības saņemšanas lietas
viņi saka, ka lēni, bet beidzot ir sapratuši , ka Latvijā paliek tikai sliktāk

mans brālis saka, ka pat bagātajā Zviedrijā slimnīcu vadītājiem neesot tik lielas algas, kā nabadzīgajā Latvijā, kur nabagi mirst kā mušas rudenī

un brālim es ticu uz vārdu, katram viņa pat vēl neizteiktam vārdiņam es ticu, bet par čkču un kaimiņu es zinu, ka viņi melo kā nolādēti suņi – truli un noziedzīgi –

skumji – šausmīgi skumji , ka it kā esam demokrātiska sabiedrība, bet patiesībā tādi paši bandīti kā totalitārajos padlaikos

labrīt – jāiet uz darbu – es jau neesmu čakca kas mūsu miljonus sadalījusi var laiskoties un priecāties, ka dzīve ir izdevusies

+1
-4
Atbildēt

1

    J.šveiks > Dusma 20.09.2018. 07.27

    “čakca” ir marionete , iesēdināta ministra beņķī, viņai tikai jāakceptē lietas , kuras noteikuši raustītāji , to partiju īstie saimnieki , kuri pēc vēlēsanām sadala ministru prtfeļus , jeb prasti runājot , mīksti izsakoties, ietekmes sfēras uz 4 gadiem , spilgtākais piemērs par vēža diagnosticēšanas aparātiem , kuri atdoti privātajam zektoram , bet valsts šiem dāsni atšķils kāpostu, jo lūk privātais zektors esot investējis milzu summas , nu un kas par to? tad valsts vairs nedrīkst konkurēt? taču nē , tas darīts apzināti , jo kā maums zināms labākās shēmas kā tikt pie naudas ir valsts, kuras vadītāji ( ielikti no tiem pašiem partiju īpašniekiem un rīdzenes sarunu figurantiem) ar nodokļu maksaātāju naudu dzīvo kā ar malku , varbūt alojos , jo man nav diplomatiskas izglītības , tāpēc ari esmu izlēmis balsot par JKP

    +4
    -2
    Atbildēt

    2

    J.šveiks > J.šveiks 20.09.2018. 07.30

    p/s
    tas purns bildē vienkārši atbaidošs, kā no Lambrozo grāmatas “Noziedznieku tipi”

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    tonijs > J.šveiks 21.09.2018. 12.04

    Bet kā viņš skatās uz apgaroto Čakšu! Čakša ir seksīga.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dusma > J.šveiks 20.09.2018. 09.30

    diemžēl jā – šveik, tev gandrīz kā vienmēr, bet šoreiz noteikti ir taisnība

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu