Zviedru miers • IR.lv

Zviedru miers

Aivars Ozoliņš

Vēlēšanas parāda Eiropai raksturīgo tradicionālo partiju ietekmes sarukšanu

Bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts pēc svētdien notikušajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām secināja: «Savelkot kopā, Zviedrija ir parasta Eiropas valsts: sadrumstalota politiskā ainava, kurā galējiem iet labāk, ieskaitot labēju populistu partiju.» Tomēr «valsts paliek pamatos tāda pati».

Zviedrijas vēlēšanām šoreiz bija pievērsta pastiprināta starptautiska uzmanība. Spriežot pēc dažiem ziņu virsrakstiem, stabilitātes, politiskās mērenības un sociāli atbildīgas demokrātijas paraugvalstī draudēja gandrīz vai nacistu apvērsums. Bet Kremļa propagandas kanāli kopā ar galēji labējiem Zviedrijā spekulēja par «sveksitu» — Zviedrijas izstāšanos no Eiropas Savienības —, kaut gan atbalsts ES tur ir augstāks nekā jebkad. Vēlēšanu iznākums varētu likt vilties arī labējo radikāļu līdzjutējiem citās valstīs, to skaitā Latvijā.

Partija Zviedru demokrāti (SD), kurai aptaujas prognozēja atbalsta pieaugumu pat par 12% — līdz 25% visu balsu —, ieguva 17,6% vēlētāju balsu, par 4,7% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, un palielināja pārstāvniecību parlamentā no 42 līdz 63 deputātiem. (Zviedrijas Riksdagā ir 349 vietas, var atgādināt tiem, kuriem šķiet, ka Latvijas Saeimā ir par daudz deputātu.) Tas ir vērā ņemams pieaugums, taču noteikti nav apvērsums. Un šīs partijas, kuru moderāts Bilts zviedriski politkorekti dēvē par «labēji populistisku», kaut gan to var droši raksturot kā neonacistisku, nebūs valdībā. Vai valdību turpinās vadīt sociāldemokrāts (ja arī cits pašreizējā premjerministra Stefana Lēvena vietā), vai pārņems moderāts, abas partijas ir novilkušas «sarkano līniju» valdības veidošanai ar SD.

Zviedrijai iekšpolitiski daudz svarīgāki par vienas radikālas partijas ieguvumiem ir divu tradicionālo lielo partiju zaudējumi. Arī tie pirmajā acu uzmetienā neizskatās dramatiski — sociāldemokrāti, kuri pašlaik vada valdības koalīciju, un opozīcijā esošā Moderātu partija kopā zaudēja 6,5%. Kreiso partiju blokam parlamentā būs 144 vietas, tikai par divām vairāk nekā centriski labējo partiju blokam, un ne vieniem, ne otriem nav vairākuma. Taču šāds rezultāts sola strupceļu. Pareizāk, zinot zviedru tradīciju atrast kompromisu, smagas un piņķerīgas sarunas par valdību, kad un ja Lēvens atkāpsies no amata vai, iespējams, zaudēs amatu neuzticības balsojumā jau 24. septembrī, kad notiks jaunā parlamenta pirmā sēde.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu