Nav velostāvvietu, ietves atdotas mašīnām — Pilsēta cilvēkiem aktīvists Oto Ozols uztraucas par procesiem Rīgas galvenajā «artērijā» Brīvības ielā. Pagājušonedēļ viņu tur aizturēja policija
Uz tikšanos darbdienas rītā pie Dailes teātra Oto Ozols ierodas ar Bakfiets kravas velosipēdu, Dānijā tādi esot ap 25% ģimeņu. Priekšā koka kaste, kur var novietot pirkumus vai pasažieri. Iesprādzēts stiprinājumos, pirmos ceļojumus pa Rīgu tā veicis viņa dēls. Tagad piecgadnieks uz bērnudārzu kopā ar kādu no vecākiem pats izbrauc caur parku ar savu ritenīti.
Oto piedāvā man iesēsties kastē. Izbrīnītu gājēju skatienu pavadīts, pa trotuāru ved Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas virzienā. Tur, Brīvības un Tallinas ielas stūrī, 5. septembrī viņu apturēja policija. Ozols tajā dienā ar parastu riteni uz kādu tikšanos devās nevis pa ietvi, tā potenciāli radot sadursmju risku gājējiem, bet pa brauktuves otro joslu virzienā ārā no centra. Pirmā josla šajā vietā paredzēta sabiedriskajam transportam, viņš pamato. Riteņbraucēji pēc Ceļu satiksmes noteikumu 92. punkta drīkst izmantot tikai otro joslu, turoties iespējami tuvu tās labajai malai. Taču valsts policijai šāda uzvedība likusies aizdomīga. Ozols saņēmis pārmetumus par ķiveres un atstarojošās vestes nevalkāšanu (noteikumi to nepaģēr), ritenis atņemts, pats nogādāts uz apreibinošo vielu pārbaudi Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā.
Arhitekts, viens no kustības Pilsēta cilvēkiem aktīvistiem, kas cītīgi monitorē nebūšanas Rīgā un komunicē ar varas iestādēm, šajā aizturēšanā gan nesaskata atriebības motīvus. Policijas ekipāža garām braukusi nejauši, drīzāk tās rīcība liecinot par zināšanu trūkumu un zemu profesionālo ētiku. Pats galvenais — tas akcentējis problēmu, ka Brīvības ielas attīstība iet dīvainā virzienā. «Nav velostāvvietu, ietves atdotas mašīnām. Tas ir pretēji pilsētas attīstības plāniem, kuri nosaka, ka uz ietvēm nevajadzētu veidot autostāvvietas,» Oto rāda ar bruģakmeņiem glīti iezīmētās auto platības uz trotuāra Brīvības un Bruņinieku ielas stūrī. Tad sparīgi sāk mīt pedāļus prom no centra. «Saskaiti, cik riteņbraucēju ir šajā krustojumā vien — seši! Vienkārši nevar nepamanīt, cik viņu ir daudz! Viena meitene tikko aizbrauca pa sabiedriskā transporta joslu, pārkāpa noteikumus. Autovadītāji ir neapmierināti, bet Rīgā infrastruktūra tiek plānota tā, ka ar riteni droši nevar braukt, nepārkāpjot noteikumus,» viņš sūkstās. «Otrajā joslā nevar braukt 10 cm no baltās līnijas, jo lielie autobusi vienkārši var «nonest». Protams, autovadītāji ir neapmierināti — riteņbraucējs brauc pa ielas vidu! Bet tas ir domāšanas veids — viņi uzskata, ka šī ir iela, pa kuru var «lidot» un neviens cits te nedrīkst atrasties.»
Brīvības iela pēc nesenā remonta pakārtota privātajam transportam. Līdz šim ārā no centra veda divas brauktuves joslas, viena privātajam, otra — sabiedriskajam transportam, bet šobrīd ir divas joslas privātajam, viena — sabiedriskajam. Virzienā uz centru — divas joslas, nenodalot atsevišķi sabiedrisko transportu. «Satiksmes ābecē ir termins «izraisītais pieprasījums» — satiksmes telpa nekad nepaliek tukša, autovadītāji pārorientēsies un to aizpildīs. Bet velobraucēji brauc pa ietvēm, traucē gājēju dzīvi. Brīvības iela ir pārvērsta par Čaka ielu nr. 2 — pelēka, trokšņaina. Pirmo stāvu uzņēmējdarbība, kas turas tieši uz gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta lietotāju apmeklējumu, stagnē. Jo ielas draudzīgākas gājējiem un riteņbraucējiem, jo labāk attīstās mazie biznesi,» secina Ozols.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.