Diena: 10. septembris, 2018

Politiskais tinderis: Vai augstskolās jāļauj strādāt ārzemju profesoriem, kas neprot latviski?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā, ja tie ir pasniedzēji, kas lieto kādu no ES valodām. Nē, ja tiek veikts administratīvs darbs, kur valsts valodas prasības ievērojamas atbilstoši Valsts valodas likumam.

(Ir secina: Jā)

Priekšlikumi, kas nosaka valsts valodas lietojuma regulējumu augstākās izglītības sektorā, katrs atsevišķi apspriežami ar Valsts valodas centru un latviešu valodas komisiju. Šo vienu jautājumu nevar skatīt atrauti no citām normām.

(Ir secina: Nē)

 

Šis jautājums jāskata kopsakarībā ar citām likumu normām un katrs priekšlikums, kas nosaka valsts valodas lietojuma regulējumu augstākās izglītības jomā, atsevišķi apspriežams ar Valsts valodas centru un latviešu valodas komisiju.

(Ir secina: Nē)

Tikai to jomu pārstāvjiem, kur Latvijā nav augsta līmeņa speciālistu.

(Ir secina: Jā)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

 

 

Neatbildēja

Augstskolās ir jāstrādā tikai latviešu valodā, ja vēlamies no savas zemes priekš latviešiem izveidot kaut ko līdzīgu Ziemeļamerikas indiāņu rezervātiem.

(Ir secina: Jā)

 

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

Jā, tas ir izglītības kvalitātes jautājums.

(Ir secina: Jā)

 

Jā, tas ir izglītības kvalitātes jautājums.

(Ir secina: Jā)

Jā, tas ir izglītības kvalitātes jautājums.

(Ir secina: Jā)

Jā, tas ir izglītības kvalitātes jautājums.

(Ir secina: Jā)

Jā, tas ir izglītības kvalitātes jautājums.

(Ir secina: Jā)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – kvalitātes palielināšanas nolūkos tas ir nepieciešams.

(Ir secina: Jā)

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – kvalitātes palielināšanas nolūkos tas ir nepieciešams.

(Ir secina: Jā)

 

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – kvalitātes palielināšanas nolūkos tas ir nepieciešams.

(Ir secina: Jā)

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – kvalitātes palielināšanas nolūkos tas ir nepieciešams.

(Ir secina: Jā)

 

 

Politiskais tinderis: Vai līdz vēlēšanām ir jāpublisko čekas maisi?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā. Ar nosacījumu, ka tiek pievienoti izsmeļoši pētnieku skaidrojumi un veikts aktīvs sabiedrības sagatavošanas darbs. Nav pieļaujams, ka cieš nevainīgi cilvēki.

(Ir secina: Jā)

Jā (Ar nosacījumu, ka to var izdarīt ar kvalitatīviem zinātniskiem komentāriem.)

(Ir secina: Jā)

 

Jā, publicējot arī skaidrojumu par to saturu.

(Ir secina: Jā)

Publiskošana jau nokavēta.

(Ir secina: Nē)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Pirms vai pēc — par to var diskutēt, bet ir jāpublisko!

(Ir secina: Jā)

 

Neatbildēja

Jebkurš risinājums, kas izbeigs šīs nebeidzamās manipulācijas ap čekas maisiem, lai tikai radītu viltus darba kārtību, būs labs! Kā anekdotē par kaislībām ap lieko svaru: ir jābeidz vai nu rīt, vai svērties!

(Ir secina: Jā)

Pirms vai pēc — par to var diskutēt, bet ir jāpublisko!

(Ir secina: Jā)

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

Jā, to vajadzēja izdarīt jau pirms 28 gadiem.

(Ir secina: Jā)

 

Jā, to vajadzēja izdarīt jau pirms 28 gadiem.

(Ir secina: Jā)

Jā, to vajadzēja izdarīt jau pirms 28 gadiem.

(Ir secina: Jā)

Jā, to vajadzēja izdarīt jau pirms 28 gadiem.

(Ir secina: Jā)

Jā, to vajadzēja izdarīt jau pirms 28 gadiem.

(Ir secina: Jā)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

 

 

Politiskais tinderis: Vai Latvijā jāuzņem vairāk bēgļu, ja to pieplūdums Eiropā turpinās?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Nē. Jautājumā par vairāk bēgļu uzņemšanu nedrīkst nerespektēt Latvijas iedzīvotāju viedokli – vairāk nekā 70% ir pret bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vienlaikus Latvijai ir jābūt solidārai ar citām Eiropas valstīm, piedaloties bēgļu krīzes risināšanā Vidusjūrā, cilvēku kontrabandas apkarošanā un bēgļu krīzes cēloņu risināšanā.

(Ir secina: Nē)

 

 

 

 

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Eiropas līmenī nepieciešams izstrādāt un pieņemt stratēģiju, kurai ir jāierobežo cilvēku kontrabandistu organizēta ekonomiskā migrācija no Āfrikas un Āzijas valstīm uz Eiropu, vienlaikus ievērojot ANO un Dublinas bēgļu konvencijas, kas paredz uzņemt kara, militāro, etnisko un reliģisko konfliktu bēgļus.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Apzinoties, ka pat tādai varenai valstij kā Latvijai nebūs iespējams izvairīties no globalizācijas procesa sekām, būtu ļoti svarīgi tos adekvāti novērtēt un laicīgi izstrādāt atbilstošu (reālu) Imigrācijas stratēģiju, lai spētu šo procesu ietekmi pēc iespējas vadīt atbilstoši savām nacionālajam interesēm, jau laicīgi tās lobējot starptautiskajās institūcijās un veidojot sabiedrotos.

(Ir secina: Nē)

Eiropas līmenī nepieciešams izstrādāt un pieņemt stratēģiju, kurai ir jāierobežo cilvēku kontrabandistu organizēta ekonomiskā migrācija no Āfrikas un Āzijas valstīm uz Eiropu, vienlaikus ievērojot ANO un Dublinas bēgļu konvencijas, kas paredz uzņemt kara, militāro, etnisko un reliģisko konfliktu bēgļus.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo uzņemtie ir pametuši mūsu valsti.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

Nē, prioritātei jābūt Latvijas pilsoņu atgriešanai Latvijā.

(Ir secina: Nē)

 

Nē, prioritātei jābūt Latvijas pilsoņu atgriešanai Latvijā.

(Ir secina: Nē)

Nē, prioritātei jābūt Latvijas pilsoņu atgriešanai Latvijā.

(Ir secina: Nē)

Nē, prioritātei jābūt Latvijas pilsoņu atgriešanai Latvijā.

(Ir secina: Nē)

Nē, prioritātei jābūt Latvijas pilsoņu atgriešanai Latvijā.

(Ir secina: Nē)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Šim procesam jānotiek tikai uz brīvprātības principa.

(Ir secina: Nē)

Šim procesam jānotiek tikai uz brīvprātības principa.

(Ir secina: Nē)

 

Šim procesam jānotiek tikai uz brīvprātības principa.

(Ir secina: Nē)

Šim procesam jānotiek tikai uz brīvprātības principa.

(Ir secina: Nē)

 

 

Politiskais tinderis: Vai jāpublisko krimināllieta par oligarhu sarunām viesnīcā “Rīdzene”?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā. Ar nosacījumu, ka tiek ievērotas cilvēka pamattiesības, īpaši cietušo un liecinieku aizsardzība.

(Ir secina: Jā)

Jā. (Ar norādi, ja to iespējams izdarīt likumīgi, turklāt ievērojot liecinieku intereses un sensitīvas informācijas aizsardzību.)

(Ir secina: Jā)

 

Jā, ja to iespējams izdarīt atbilstoši likumam un ievērojot liecinieku intereses.

(Ir secina: Jā)

Nē, jo nav pārliecības, ka tiks nodrošināta liecinieku aizsardzība.

(Ir secina: Nē)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Viens likums — viena taisnība visiem. Vai nu jāpublicē visas pret Latvijas iedzīvotājiem ierosinātas krimināllietas, vai nu jārespektē katra indivīda tiesības uz privātumu.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Ir jābūt principam, kurš vienādi attiecināms un piemērojams uz visām krimināllietām un valsts izzagšanas afērām. Domāju, ka par krimināllietām, kuras aizskar visas sabiedrības intereses, visai sabiedrībai būtu tiesības zināt. Šajā gadījumā, ne mazākai publicitātei būtu jābūt arī par OIK afēru, ar kuru salīdzinot “oligarhu sarunas” ir kā mazu puišeļu alošanās

(Ir secina: Jā)

Viens likums — viena taisnība visiem. Vai nu jāpublicē visas pret Latvijas iedzīvotājiem ierosinātas krimināllietas, vai nu jārespektē katra indivīda tiesības uz privātumu.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Nē, publiskojot šo krimināllietu, tiktu radīts precedents, lai varētu prasīt jebkuras krimināllietas publiskošanu, kas savukārt apdraudētu lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesus.

(Ir secina: Nē)

Nē, publiskojot šo krimināllietu, tiktu radīts precedents, lai varētu prasīt jebkuras krimināllietas publiskošanu, kas savukārt apdraudētu lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesus.

(Ir secina: Nē)

 

Nē, publiskojot šo krimināllietu, tiktu radīts precedents, lai varētu prasīt jebkuras krimināllietas publiskošanu, kas savukārt apdraudētu lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesus.

(Ir secina: Nē)

Nē, publiskojot šo krimināllietu, tiktu radīts precedents, lai varētu prasīt jebkuras krimināllietas publiskošanu, kas savukārt apdraudētu lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesus.

(Ir secina: Nē)

 

 

Politiskais tinderis: Vai bērniem jāsāk iet skolā sešu gadu vecumā?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt ar jā vai nē, ir jāvērtē bērna psiholoģiskā sagatavotība, piedāvātais mācību saturs un mācību vide.

(Ir secina: Nē)

Tas atkarīgs no bērna emocionālās un intelektuālās sagatavotības, kā arī no mācību vides nodrošinājuma.

(Ir secina: Nē)

 

Tas atkarīgs no mācību vides un bērna sagatavotības. Manā ieskatā jau šobrīd obligātā izglītība Latvijā pirmsskolas izglītības iestādēs sākas 5 gadu vecumā. Jāpilnveido mācību programmas, lai kopējo mācību laiku varētu samazināt par vienu gadu un jaunietis 18 gados var absolvēt vidusskolu.

(Ir secina: Nē)

Jā, bet atkarīgs no bērna sagatavotības līmeņa skolai.

(Ir secina: Jā)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Pie nosacījuma, ka skolas ir nodrošinātas ar tām nepieciešamu infrastruktūru un mācību saturu. Pārejai jānotiek pakāpeniski, saglabājot vecāku izvēli.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Tam ir nepieciešams atbilstošs nodrošinājums — gan materiālais, gan metodoloģiskais, gan atbilstoša mācībspēku gatavība. Mācīties un izzināt ir cilvēka dabiskais stāvoklis jau no agras bērnības — svarīgi to būtu nenogalināt.

(Ir secina: Nē)

Pie nosacījuma ka skolas ir nodrošinātas ar tām nepieciešamu infrastruktūru un mācību saturu. Pārejai jānotiek pakāpeniski, saglabājot vecāku izvēli.

(Ir secina: Nē)

Nē, jārespektē vecāku viedoklis un jānodrošina materiāli tehniskā bāze skolās.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

Nē, vecākiem ir jābūt iespējai izvēlēties.

(Ir secina: Nē)

Nē, vecākiem ir jābūt iespējai izvēlēties.

(Ir secina: Nē)

Nē, vecākiem ir jābūt iespējai izvēlēties.

(Ir secina: Nē)

Nē, vecākiem ir jābūt iespējai izvēlēties.

(Ir secina: Nē)

Nē, vecākiem ir jābūt iespējai izvēlēties.

(Ir secina: Nē)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Mērķis ir panākt, lai vidējo izglītību cilvēks varētu iegūt 18 gadu vecumā. Vienlaikus uz sešgadnieku izglītību var pāriet vien tad, kad ir šim nolūkam precīzi izstrādāta mācību programma.

(Ir secina: Nē)

Mērķis ir panākt, lai vidējo izglītību cilvēks varētu iegūt 18 gadu vecumā. Vienlaikus uz sešgadnieku izglītību var pāriet vien tad, kad ir šim nolūkam precīzi izstrādāta mācību programma.

(Ir secina: Nē)

 

Mērķis ir panākt, lai vidējo izglītību cilvēks varētu iegūt 18 gadu vecumā. Vienlaikus uz sešgadnieku izglītību var pāriet vien tad, kad ir šim nolūkam precīzi izstrādāta mācību programma.

(Ir secina: Nē)

Mērķis ir panākt, lai vidējo izglītību cilvēks varētu iegūt 18 gadu vecumā. Vienlaikus uz sešgadnieku izglītību var pāriet vien tad, kad ir šim nolūkam precīzi izstrādāta mācību programma.

(Ir secina: Nē)

 

 

Raidījums: Noplūdušas sarunas raisa bažas par organizētu varas pārņemšanu “Olainfarm” (papild.)

Noplūdušas sarunas raisa bažas par organizētu varas pārņemšanu farmācijas uzņēmumā “Olainfarm”, svētdien vēstīja raidījums “Nekā personīga”. Raidījuma rīcībā nonācis sarunu ieraksts, kas liecina, ka izmaiņas uzņēmuma padomē varētu būt apšaubāmu nodomu vadītas.

Septembra sākumā spēkā bija jāstājas mūžībā aizgājušā “Olainfarm” lielākā akcionāra Valērija Maligina testamentam. Tomēr īsi pirms tas notika, 4.septembrī, Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina izmantoja savas mantojuma aizgādņa tiesības un negaidīti “Olainfarm” akcionāru sapulcē nomainīja uzņēmuma padomi.

“Nekā personīga” tapis zināms, ka augusta beigās satikušies nu jau par “Olainfarm” padomes locekli kļuvušais Mārtiņš Krieķis, Irina Maligina, otra mantiniece Nika Saveļjeva un viņas vīrs Sergejs Saveļjevs.

Raidījuma rīcībā nonākušais šo personu sarunas ieraksts liecina, ka Krieķis centies pārliecināt Niku un Irinu atteikties no saviem advokātiem un kļūt par viņa un advokāta Pāvila Rebenoka, kurš nu jau kļuvis par “Olainfarm” padomes vadītāju, klientēm. Sarunas galvenais temats ir varas pārņemšana “Olainfarm”.

“Pirmais, kas jums ir jāizdara, jums ir jāatsakās no saviem advokātiem,” sarunā norādījis Krieķis, uzverot, ka visas pilnvaras ir jāatsauc ar 3.datumu. “Es jau Irinai teicu. Mēs jums šajā lietā varam palīdzēt. Es kā cilvēks, kurš nav advokāts ar jebkādu ētiku, tāpēc man neviens nevar uzrakstīt nekādu sūdzību,” sarunā sacījis Krieķis.

“Jums ir pati labākā pozīcija,” piekritis Sergejs Saveļjevs.

Tas tiešām arī notiek un 5.septembrī Irina Maligina juristiem atsauc visas pilnvaras rīkoties savā vārdā. “Padomē jābūt trim cilvēkiem, kuri… Lūk, teiksiet, ka tagad ārā līst lietus, [un viņi saka, ka] ārā līst lietus,” sarunā teicis Krieķis. “Absolūta kontrole,” piekritis Saveļjevs. “Pēc tam jau var, kā saka, to muļķi, kas ir valdē, arī izmest. Un viss. Tad jāsāk normāli strādāt,” turpinājis Krieķis.

Viena no Maligina meitām Nika Saveljeva raidījumam apstiprināja, ka tāda saruna ir notikusi un Krieķis piedāvājis savus pakalpojumus “Olainfarm” vadības nomaiņā. Tomēr viņa tam neesot piekritusi. “Mums bija ar viņu saruna. Es atteicos no visiem viņa piedāvājumiem. Nekādu saistību un vienošanos man ar viņu nav un nebūs,” viņa norādīja.

Irina Maligina uz raidījuma jautājumiem par “Olainfarm” padomes nomaiņas apstākļiem neatbildēja.

Tikmēr Krieķis un Rebenoks raidījumam noliedza, ka “Olainfarm” padomē nokļuvuši, jo vienojušies ar Irinu Maliginu un pierunājuši viņu izmantot mantojuma aizgādnes pilnvaras, pēdējā brīdī ieceļot viņus uzņēmuma padomē. Vaicāts, vai viņu un Irinu Maliginu saista klienta un jurista attiecības, Krieķis to noliedza. “Interešu konflikts man neparādās, jo man nav saistību ar akcionāriem. Es esmu neatkarīgs padomes loceklis,” viņš sacīja.

Arī Rebenoks raidījumam apgalvoja, ka interešu konflikta nav. “[..] es pats šo jautājumu varu izlemt un izvērtēt, un es to esmu izvērtējis, un es jūs informēju par to, ka interešu konflikta nav,” viņš uzsvēra.

“Nekā personīga” atgādina, ka Krieķis un Rebenoks bija konkurējoša uzņēmuma “Grindeks” akcionāra Kirova Lipmana pārstāvji strīdā ar “Liepājas metalurga” īpašniekiem. Viņi turpina Lipmanu pārstāvēt tiesās pret “Grindeks” mazākuma akcionāriem.

Krieķis ir arī valdes loceklis Lipmanam piederošā uzņēmumā “Gesil Limited”. Turklāt iepriekš viņš pārstāvēja Valērija Maligina atraitnes Elīnas Maliginas intereses.

Lipmans raidījumam norādīja, ka viņam nav laika runāt, bet viņš jau zinot, par ko ir runa un “tas ir viss muļķības”. Lūgts precizēt, vai runā par “Olainfarm”, viņš atbildēja apstiprinoši.

Pirmdien Lipmans sakarā ar publiskajā telpā izskanējušo, ka viņš kā „Grindeks” padomes priekšsēdētājs it kā esot ieinteresēts līdzdalībā „Olainfarm” un kaut kādā veidā varētu būt saistīts ar pēdējā laika notikumiem „Olainfarm”, vēlreiz stingri apliecināja, ka šis uzņēmums nav viņa interešu lokā. „Pusgada laikā, kopš man iepriekšējo reizi saistībā ar nepamatotiem publiskiem pieņēmumiem nācās sniegt šādu paziņojumu, nekas nav mainījies. Mani nākotnes plāni ir saistīti ar AS „Grindeks”, kas pašlaik strauji attīstās,” uzsver Lipmans.

Bijušais “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš radījumam pastāstīja, ka atklāja 4.septembra akcionāru sapulci, tomēr tās scenārijs izrādījies pavisam citādāks nekā gaidīts. Viņš paskaidroja, ka Irina Maligina tajā vēl pārstāvēja balsu vairākumu. “Vairākuma akcionāru pārstāve viņa bija vienīgā, jo pārējās divas meitas nebija tiesīgas balsot, [..] nebija saņēmušas mantojuma apliecības, nebija pilnvērtīgas mantinieces juridiskā izpratnē,” norādīja Kalviņš.

Vaicāts, vai pārējos akcionārus kāds pārstāvēja, Kalviņš sacīja: “Jā, tur bija daudz cilvēku, daži no viņiem brīnījās par jauno padomes sastāvu, un vēlējās vismaz redzēt sejas, jo dzirdējuši nebija neko par šiem. Bet tas jau neko neizsaka, ja viens cilvēks var nobalsot par visiem, balsu vairākums ir viena cilvēka rokās”.

4.septembrī “Olainfarm” akcionāru sēdē pieņemts lēmums no padomes atsaukt tās priekšsēdētāju Kalviņu, vietnieci Milanu Beļeviču un padomes locekli Ivaru Godmani. Viņu vietā par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Rebenoks, par vietnieci – Irina Maligina, par padomes locekļiem – Krieķis, Daina Širlaka un Signe Baldere-Sildedze.

Tāpat veiktas izmaiņas valdē, no kuras atsaukts valdes loceklis Lauris Macijevskis. Viņa vietā ievēlēta “SEB Banka” Baltijas kontu un maksājumu operāciju vadītāja Inga Krūkle.

(papildināta ar Lipmana viedokli)

Politiskais tinderis: Vai Latvijā jāaizliedz nēsāt sejas aizsegus?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Mēs esam pret sejas aizsegšanas ierobežojumu nenoteikšanu, izņemot gadījumus, kad tādi ir nepieciešami sabiedrības drošības nodrošināšanai.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Tikai ne ejot ķekatās!

(Ir secina: Nē)

Mēs esam pret sejas aizsegšanas ierobežojumu nenoteikšanu, izņemot gadījumus, kad tādi ir nepieciešami sabiedrības drošības nodrošināšanai.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Latvijai šis jautājums pašreiz nav aktuāls.

(Ir secina: Nē)

Latvijai šis jautājums pašreiz nav aktuāls.

(Ir secina: Nē)

 

Latvijai šis jautājums pašreiz nav aktuāls.

(Ir secina: Nē)

Latvijai šis jautājums pašreiz nav aktuāls.

(Ir secina: Nē)