Bez tehnoloģijām arī bibliotēkā neiztikt

Bibliotēkā. Publicitātes foto
Sarmīte Blūzmane
Print Friendly, PDF & Email

Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par tādu – lietišķā mākslinieka tipa cilvēku, – un bibliotekāra profesija ir tā, kurā jūtos vislabāk. Tā nav saistīta tikai ar grāmatām un citiem informācijas resursiem. Tas, pirmkārt, ir darbs ar cilvēkiem – unikāliem, interesantiem, savdabīgiem – ļoti dažādiem. Ir dzirdēts salīdzinājums, ka bibliotekārs ir kā grāmatu bārmenis – man tas šķiet ļoti trāpīgs, jo nereti esam arī tādi kā brīvprātīgie psihologi – cilvēki dažkārt uz bibliotēku atnāk arī vienkārši aprunāties. Un bieži gadās, ka pateicas, saka, ka gaišāk un priecīgāk kļūst pēc apciemošanas. Tā ir ļoti laba sajūta!

Atceros, ka 17 gadu vecumā iedomājos – varētu kļūt arī par bibliotekāri, tomēr sākumā ieguvu inženiera, vēlāk arī ekonomiski juridisko izglītību. Tad nāca pārdomu brīdis, vēlme dzīvē darīt ko citu. Apstākļi sakrita tā, ka 2011. gadā  kursos ieguvu bibliotekāres kvalifikāciju. Labprāt pastrādāju gan lielākā, gan mazākā bibliotēkā, kas ir vērtīgi un noteikti paplašina darbinieka redzesloku, ceļ kvalifikāciju. Jāteic gan, ka man pašai tuvāka ir lauku bibliotēku vide. Tajā cilvēki cits citu pazīst – veidojas personiskāka pieeja katram apmeklētājam. Lielākās bibliotēkās apmeklētāju plūsma ir liela, un cilvēki, protams, visdažādākie – katram savas rūpes. Kā bibliotekāri bieži esam liecinieki dažādiem cilvēku dzīves notikumiem – gan pacilājošiem, gan skumjiem. Bet tāda jau ir dzīve!

Ļoti jūtams tehnoloģiju laikmets

Datoru pieejamība ļoti mainījusi bibliotēkas funkciju. Esmu strādājusi tikai ar datoriem aprīkotās bibliotēkās un grūti spriest, kā bijis pirms tam, taču ikdienā ļoti jūtams, ka apmeklētāji tehnoloģijām dod priekšroku. Protams, ir arī pastāvīgie apmeklētāji, kas nāk tieši pēc grāmatas. Daudzi apvieno – man, piemēram, meita daudz lasa – mājās izvēlas grāmatu, ceļojot lasa planšetē.  Arī vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien atnāk un interesējošo informāciju smeļas internetā – pie datora. Ir redzēts arī, ka kāroto grāmatu izvēlas lejupielādēt no interneta, nevis paņemt no plaukta. Tas gan vairāk raksturīgs jaunajai paaudzei.

Apmeklētāju prasības un vēlmes tiešām ļoti dažādas – protams, arī interesējas par e-pakalpojumiem, tiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Nesen notika digitālo aģentu mācības – ļoti vēlētos paslavēt pasniedzēju Brigitu Lazdiņu – lietišķi, konkrēti, visiem saprotami novadīts seminārs. Lūk, īsts pasniedzējas talants un mīlestība pret savu darbu! Novērtēju iespēju uzzināt par biežāk uzdotajiem jautājumiem Latvija.lv pakalpojumu kontekstā – negribas pat iedomāties, cik daudz laika aizņemtu pašai izpētīt, lai uzzinātu pilnīgi visu informāciju, kas ievietota portālā.

Tehnoloģijas sāk lietot, kad “sajūt āķi lūpā”

Nenoliedzami, starp biežākajiem bibliotēkas apmeklētājiem ir seniori, kuriem modernās tehnoloģijas nav tik tuvas. Ir gadījumi, kad vecāki cilvēki jaunajām tehnoloģijām atmet ar roku uzreiz, taču esmu pārliecināta, ka tas ir tādēļ, ka viņi neizprot ieguvuma lielumu. Esmu ievērojusi, ka vissvarīgākā senioriem ir iespēja sazināties ar mazbērniem – ar interneta palīdzību un bez maksas taču tagad var sazināties ar tuviniekiem ikvienā pasaules malā! Tas viņiem ir liels prieks! Kad cilvēks saprot šos ieguvumus, tas rada interesi par digitālajām iespējām uzzināt vēl un vēl. Tad izrādās, ka nav viss nemaz tik sarežģīti un priekšrocības ir piepūles vērtas! Mums kā digitālajiem aģentiem, kas līdzcilvēkus iepazīstina ar šīm modernajām iespējām, tas ir liels  gandarījums – redzēt, ka varam palīdzēt cilvēkiem, veidot bagātāku viņu ikdienu un pats galvenais – cilvēku iepriecināt!

 

Autore ir Ķemeru bibliotēkas vecākā bibliotekāre

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu