Diena: 10. septembris, 2018

Augstākā izglītība ir cilvēka apdrošināšanas polise

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija ir salīdzinoša jauna, tā dibināta 1990. gadā, taču prestiža. Tā tapusi laikā, kad bruka dzelzs priekškars un Eiropas  zinātnieki varēja sākt pilnvērtīgi sadarboties. Lai kļūtu par tās locekli, ir jābūt rekomendācijām, turklāt par kandidātu balso. Patlaban tajā ir aptuveni 2000 locekļi, kas ir salīdzinoši maz, un ir pārstāvētas astoņas dažādas jomas. 34 akadēmijas locekļi ir ieguvuši Nobela balvu, savukārt patronu vidū ir dažādu Eiropas valstu premjeri un prezidenti, tai skaitā Beļģijas karalis Filips, arī mūsu eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, kurš tāpat kā akadēmijas prezidents Felikss Ungers ir ķirurgs. Akadēmijas Goda senators ir akadēmiķis Jānis Strazdiņš, akadēmijas locekle ir filozofe, profesore Maija Kūle, arheologs Andris Caune un citi Latvijā pazīstami zinātnieki. Tā ka droši varam uzskatīt – latvieši tur ir pārstāvēti.

Latvijā vāji ieklausās zinātniekos

Zinātņu akadēmijas savulaik bija centri, kuri organizēja un vadīja zinātnes dzīvi. Tā bija 18. un 19. gadsimtā, padomju bloka valstīs tās pilnībā kontrolēja zinātnes dzīvi, kas bija nodalīta no augstākās izglītības. Mūsdienās tās vairāk vai mazāk ir prestiži zinātnieku klubi. Akadēmijas parasti lemj arī par dažādām balvām zinātniekiem, īpaši jaunajiem zinātniekiem, tādejādi sekmējot viņu attīstību. Tās arī rīko dažādus seminārus un konferences.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija ir izstrādājusi Akadēmiju prestižu nenosaka likums vai nauda, kuru akadēmijas sadala pētījumiem, bet gan autoritāte. Būt par akadēmiju biedriem ir gods. Būt piederīgiem zinātņu akadēmijām vēlas ne tikai zinātnieki un mākslinieki, bet arī  politiķi un valstsvīri. Tas ir veids, kā panākt, lai politiķi ieklausās zinātniekos.

Mums šī tradīcija vēl ir jāizkopj. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Zinātņu akadēmija no visvarenas zinātnes dzīves organizētājas un naudas dalītājas kļuva par tādu kā prestižu zinātnieku klubu – par īstenajiem biedriem ievēl zinātniekus, kuri sevi zinātnē jau apliecinājuši, savukārt par akadēmijas goda locekļiem ievēl atzītus māksliniekus, rakstniekus, arī garīdzniekus. Šos cilvēkus var dēvēt par viedokļu līderiem, taču mums vēl nav attīstījusies šī eiropiskās tradīcija – ieklausīties tajos cilvēkos, kuru prestižu nosaka viņu sasniegumi zinātnē un mākslā, nevis nauda vai ar likumu iedalīta vara un pilnvaras. Eiropas vecajās akadēmijās bieži viesojas valstu prezidenti un premjerministri, arī karaļnamu pārstāvji. Tas ceļ zinātnes un zinātnieku prestižu. Zinātnieki un politiķi meklē kopīgus ceļus, kas ved uz attīstību.  Tāpēc ir labi, ka Latvijas cilvēki nokļūst šādās prestižas akadēmijās, kur sadarbība un ieklausīšanās ir norma. Ir lietas, kas nemainās uzreiz, pieņemot jaunu likumu, tam nepieciešama izpratne, kas veidojas pakāpeniski.

Augstākā izglītība ir cilvēka apdrošināšanas polise

Mūsdienu pasaule mainās strauji. Tā diktē tempu, kurā miera stāvoklis gluži vienkārši nav iespējams. Tas ir kā skriet pa plānu ledu – virzies uz priekšu vai ielūzīsi. Kamēr cilvēks ir darba dzīvē, nevar kādā brīdī nolemt – tagad padzīvošu kādu laiku mierīgi. Miera stāvokļa nebūs – jūs neglābjami kritīsiet atpakaļ. Kustībai ir jābūt nepārtrauktai, taču arī haotiska tā nedrīkstētu būt. Tai ir jābūt mērķtiecīgai.

Izglītība ir mērķtiecīga kustība. Bakalaura, maģistra, doktora grāds – tās ir loģiskas attīstības pakāpes, kas ved pretim ne tikai zinātnes virsotnēm, bet kalpo par dzīves nodrošinājumu. Zinātne mūsdienās vairs netop tikai zinātniskās institūcijās. Nodarboties ar zinātni – tas nozīmē paplašināt esošās zināšanas, atklāt un pievienot ko jaunu. Mūsdienās tas nepieciešams daudzās jomās – arī augstskolas pasniedzējs stagnēs, ja nenodarbosies ar zinātni. Katra akadēmiskā pakāpe ir kā atslēga, kas paver kādas durvis. Bakalaura grāds dod iespēju sākt pelnīt iztiku ar prātu, maģistra grāds – sākt izglītot citus. Doktora grāds padara brīvus savā izvēlē. Ievēlēšana akadēmijā – tas ir tava darba novērtējums, savā ziņā balva. Pozitīva godkāre nav nekas peļams. Padomju sistēma mācīja visiem būt vienādiem un pieticīgiem, jo “Ļeņins visu mūža bija vienkāršs…”. Pozitīva godkāre ir nepieciešama attīstībai. Par panākumiem ir jāpriecājas, bet tiem nekad nedrīkst noticēt. Nedrīkst ticēt, ka viss ir sasniegts, ka esmu labāks vai pārāks par citiem. Arī tā būs apstāšanās. Tituls uz vizītkartes nenozīmēs neko, ja tas būs iegūts bez darba un seguma. Tieši tāpēc akadēmiskā vide ir tik neiecietīga pret plaģiātismu. Jēga ir tikai tam, kas sasniegts ar paša spēkiem un prātu. Arī ievēlēšana par locekli pat visprestižākajā akadēmijā nenozīmē gozēšanos atzinības saulītē. Tas ir tikai apliecinājums tam, ka esi nobriedis un vari sākt dalīties ar savu pieredzi, meklēt jaunus ceļus un jaunas iespējas. Tā ir arī iespēja mācīties no savas jomas izcilniekiem daudz plašākā mērogā.

 

Autors ir profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis, LU Latvijas Vēstures institūta direktors, Biznesa augstskolas “Turība” studiju programmas „Sabiedriskās attiecības“ direktors

Bez tehnoloģijām arī bibliotēkā neiztikt

Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par tādu – lietišķā mākslinieka tipa cilvēku, – un bibliotekāra profesija ir tā, kurā jūtos vislabāk. Tā nav saistīta tikai ar grāmatām un citiem informācijas resursiem. Tas, pirmkārt, ir darbs ar cilvēkiem – unikāliem, interesantiem, savdabīgiem – ļoti dažādiem. Ir dzirdēts salīdzinājums, ka bibliotekārs ir kā grāmatu bārmenis – man tas šķiet ļoti trāpīgs, jo nereti esam arī tādi kā brīvprātīgie psihologi – cilvēki dažkārt uz bibliotēku atnāk arī vienkārši aprunāties. Un bieži gadās, ka pateicas, saka, ka gaišāk un priecīgāk kļūst pēc apciemošanas. Tā ir ļoti laba sajūta!

Atceros, ka 17 gadu vecumā iedomājos – varētu kļūt arī par bibliotekāri, tomēr sākumā ieguvu inženiera, vēlāk arī ekonomiski juridisko izglītību. Tad nāca pārdomu brīdis, vēlme dzīvē darīt ko citu. Apstākļi sakrita tā, ka 2011. gadā  kursos ieguvu bibliotekāres kvalifikāciju. Labprāt pastrādāju gan lielākā, gan mazākā bibliotēkā, kas ir vērtīgi un noteikti paplašina darbinieka redzesloku, ceļ kvalifikāciju. Jāteic gan, ka man pašai tuvāka ir lauku bibliotēku vide. Tajā cilvēki cits citu pazīst – veidojas personiskāka pieeja katram apmeklētājam. Lielākās bibliotēkās apmeklētāju plūsma ir liela, un cilvēki, protams, visdažādākie – katram savas rūpes. Kā bibliotekāri bieži esam liecinieki dažādiem cilvēku dzīves notikumiem – gan pacilājošiem, gan skumjiem. Bet tāda jau ir dzīve!

Ļoti jūtams tehnoloģiju laikmets

Datoru pieejamība ļoti mainījusi bibliotēkas funkciju. Esmu strādājusi tikai ar datoriem aprīkotās bibliotēkās un grūti spriest, kā bijis pirms tam, taču ikdienā ļoti jūtams, ka apmeklētāji tehnoloģijām dod priekšroku. Protams, ir arī pastāvīgie apmeklētāji, kas nāk tieši pēc grāmatas. Daudzi apvieno – man, piemēram, meita daudz lasa – mājās izvēlas grāmatu, ceļojot lasa planšetē.  Arī vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien atnāk un interesējošo informāciju smeļas internetā – pie datora. Ir redzēts arī, ka kāroto grāmatu izvēlas lejupielādēt no interneta, nevis paņemt no plaukta. Tas gan vairāk raksturīgs jaunajai paaudzei.

Apmeklētāju prasības un vēlmes tiešām ļoti dažādas – protams, arī interesējas par e-pakalpojumiem, tiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Nesen notika digitālo aģentu mācības – ļoti vēlētos paslavēt pasniedzēju Brigitu Lazdiņu – lietišķi, konkrēti, visiem saprotami novadīts seminārs. Lūk, īsts pasniedzējas talants un mīlestība pret savu darbu! Novērtēju iespēju uzzināt par biežāk uzdotajiem jautājumiem Latvija.lv pakalpojumu kontekstā – negribas pat iedomāties, cik daudz laika aizņemtu pašai izpētīt, lai uzzinātu pilnīgi visu informāciju, kas ievietota portālā.

Tehnoloģijas sāk lietot, kad “sajūt āķi lūpā”

Nenoliedzami, starp biežākajiem bibliotēkas apmeklētājiem ir seniori, kuriem modernās tehnoloģijas nav tik tuvas. Ir gadījumi, kad vecāki cilvēki jaunajām tehnoloģijām atmet ar roku uzreiz, taču esmu pārliecināta, ka tas ir tādēļ, ka viņi neizprot ieguvuma lielumu. Esmu ievērojusi, ka vissvarīgākā senioriem ir iespēja sazināties ar mazbērniem – ar interneta palīdzību un bez maksas taču tagad var sazināties ar tuviniekiem ikvienā pasaules malā! Tas viņiem ir liels prieks! Kad cilvēks saprot šos ieguvumus, tas rada interesi par digitālajām iespējām uzzināt vēl un vēl. Tad izrādās, ka nav viss nemaz tik sarežģīti un priekšrocības ir piepūles vērtas! Mums kā digitālajiem aģentiem, kas līdzcilvēkus iepazīstina ar šīm modernajām iespējām, tas ir liels  gandarījums – redzēt, ka varam palīdzēt cilvēkiem, veidot bagātāku viņu ikdienu un pats galvenais – cilvēku iepriecināt!

 

Autore ir Ķemeru bibliotēkas vecākā bibliotekāre

Politiskais tinderis: Vai valstij jāpalīdz darba meklētājiem pārcelties no laukiem uz pilsētām?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Valstij ir jārūpējas par līdzsvarotu teritoriju attīstību, t.sk kvalitatīvas dzīves un darba telpas veidošanu kā laukos, tā pilsētā. Atbalsta mehānismiem uzņēmējiem un darba meklētājiem ir jābūt mērķētiem gan uz laukiem, gan pilsētām. Aktīvākā lauksaimniecības sezonā iespējams nepieciešami papildus atbalsta pasākumi darba spēka mobilitātei no pilsētām uz laukiem.

(Ir secina: Jā)

 

Tikpat labi jāpalīdz pārcelties no pilsētas uz laukiem, ja vien tur ir darbaspēka pieprasījums. Valstij būtu jābūt atbalsta instrumentiem iekšējās mobilitātes veicināšanai atbilstoši darba tirgus prasībām, bet es to noteikti nevarētu formulēt tā, kā tas tiek piedāvāts jautājumā.

(Ir secina: Nē)

 

 

Jāveicina mobilitāte, bet vienlaikus jānodrošina teritorijas vienmērīga attīstība, nedrīkst visa Latvija dzīvot Rīgā. Tikpat labi jāpalīdz pārcelties no pilsētas uz laukiem, ja vien tur ir darbaspēka pieprasījums. Valstij jābūt atbalsta instrumentiem iekšējās mobilitātes veicināšanai atbilstoši darba tirgus prasībām, bet to noteikti nevar formulēt tā, kā tas tiek piedāvāts jautājumā.

(Ir secina: Nē)

Instrumentiem ir jābūt abpusējiem, ja darba tirgū tam ir nepieciešamība.

(Ir secina: Jā)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Atbalstīsim pašvaldību centienus veidot dzīvojamo fondu, lai piesaistītu darbiniekus un speciālistus reģionālām Speciālām Ekonomiskajām Zonām (SEZ).

(Ir secina: Jā)

 

Neatbildēja

Ir jābūt ilgtspējīgai valsts attīstības stratēģijai, kuras ietvaros tad arī būtu nodefinēts kāda darbaspēka struktūra un migrācijai tai ir nepieciešama un tātad atbalstāma. Ir darba vietas, kas radāmas laukos, ir kas — pilsētās. Atbilstīgi tam tad arī valstij ir veicami šie pasākumi. Šeit būtu jāiesaista pašvaldības, dodot tām instrumentus un atbildību veidot savas teritorijas kā veselīgu ilgtspējīgu reģionu.

(Ir secina: Nē)

Atbalstīsim pašvaldību centienus veidot dzīvojamo fondu, lai piesaistītu darbiniekus un speciālistus reģionālām Speciālām Ekonomiskajām Zonām (SEZ).

(Ir secina: Jā)

Nē, jo valsts jau ir izdarījusi visu, lai Latvijas lauki kļūtu tukši.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

 

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Valstij jāgādā, lai cilvēks varētu nokļūt no savas mājvietas uz darbu, bet tas nenozīmē viņa dzīvesvietas pārcelšanu.

(Ir secina: Nē)

Valstij jāgādā, lai cilvēks varētu nokļūt no savas mājvietas uz darbu, bet tas nenozīmē viņa dzīvesvietas pārcelšanu.

(Ir secina: Nē)

 

Valstij jāgādā, lai cilvēks varētu nokļūt no savas mājvietas uz darbu, bet tas nenozīmē viņa dzīvesvietas pārcelšanu.

(Ir secina: Nē)

Valstij jāgādā, lai cilvēks varētu nokļūt no savas mājvietas uz darbu, bet tas nenozīmē viņa dzīvesvietas pārcelšanu.

(Ir secina: Nē)

Politiskais tinderis: Vai jāatceļ sankcijas pret Krieviju?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Mēs vienmēr atbalstīsim kopējo ES pozīciju. Bet vienlaicīgi mums ir pienākums pievērst uzmanību arī tam faktam, kā Latvija ir viena no valstīm, kas maksā visaugstāko cenu par sankcijām, un līdz ar to, mūsu valsts ir vislielākā mērā ieinteresēta, lai Rietumiem un Krievijai būtu labas attiecības.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Mēs vienmēr atbalstīsim kopējo ES pozīciju. Bet vienlaicīgi mums ir pienākums pievērst uzmanību arī tam faktam, kā Latvija ir viena no valstīm, kas maksā visaugstāko cenu par sankcijām, un līdz ar to, mūsu valsts ir vislielākā mērā ieinteresēta lai Rietumiem un Krievijai būtu labas attiecības

(Ir secina: Nē)

Mēs vienmēr atbalstīsim kopējo ES pozīciju. Bet vienlaicīgi mums ir pienākums pievērst uzmanību arī tam faktam, kā Latvija ir viena no valstīm, kas maksā visaugstāko cenu par sankcijām, un līdz ar to, mūsu valsts ir vislielākā mērā ieinteresēta lai Rietumiem un Krievijai būtu labas attiecības.

(Ir secina: Nē)

Valstij jāvadās no savām ekonomiskajām interesēm, nevis jāpakļaujas citu diktātam.

(Ir secina: Jā)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

 

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Kamēr Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās, nē.

(Ir secina: Nē)

Kamēr Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās, nē.

(Ir secina: Nē)

 

Kamēr Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās, nē.

(Ir secina: Nē)

Kamēr Krievija nav izpildījusi Minskas vienošanās, nē.

(Ir secina: Nē)

Politiskais tinderis: Vai patērētājiem jāpiemaksā, lai atbalstītu «zaļo» enerģiju?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā, ja šis mehānisms garantē sabiedrisko labumu, t.sk nacionālo drošību, ir caurspīdīgs un balstās godīgā uzņēmējdarbībā.

(Ir secina: Jā)

Jābūt mērķtiecīgiem atbalsta pasākumiem, kas mazina enerģētisko neatkarību no Krievijas. Protams, ka šādu pasākumu īstenošana kaut ko maksā. Ko jāsaprot ar patērētāju piemaksāšanu? Caur nodokļiem patērētāji piemaksā visiem valsts izdevumiem. Ja runa ir par OIK, tad šis mehānisms tika ieviests ačgārni, subsidējot dabasgāzi, nevis “zaļo” enerģiju.

(Ir secina: Jā)

 

Ja runa ir par OIK, tad šis mehānisms tika ieviests ačgārni, subsidējot dabasgāzi, nevis “zaļo” enerģiju. Jābūt mērķtiecīgiem atbalsta pasākumiem, kas mazina enerģētisko atkarību no Krievijas. Protams, ka šādu pasākumu īstenošana kaut ko maksā. Ko jāsaprot ar patērētāju piemaksāšanu? Caur nodokļiem patērētāji piemaksā visiem valsts izdevumiem.

(Ir secina: Jā)

 

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Patērētājiem — nē. Bet jāsaprot ka “zaļā enerģija” varētu būt nerentabla bez valsts subsīdijām. Jautājums ir par konkrētiem mērķiem un atbalsta mehānismu efektivitāti.

(Ir secina: Nē)

 

Neatbildēja

Uz esošo brīdi AER tehnoloģijas Latvijas apstākļos nav konkurētspējīgas elektroenerģijas tirgū, tādēļ to ieviešanai objektīvi ir neieciešams atbalsts. Valsts uzdevums būtu to nodrošināt visefektīvākajā iespējamajā veidā un atbilstoši sabiedrības iespējām. Līdz šim tas tā nav ticis darīts. AER atbalsts Latvijā – vairāk kā 117 euro/mwh, Igaunijā – mazāk par 23 eiro/mwh.

(Ir secina: Nē)

Patērētājiem — nē. Bet jāsaprot ka “zaļā enerģija” varētu būt nerentabla bez valsts subsīdijām. Jautājums ir par konkrētiem mērķiem un atbalsta mehānismu efektivitāti.

(Ir secina: Nē)

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

 

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Nedrīkst būt situācija, kad patērētājs pārmaksā par “zaļo” enerģiju.

(Ir secina: Jā)

Nedrīkst būt situācija, kad patērētājs pārmaksā par “zaļo” enerģiju.

(Ir secina: Jā)

 

Nedrīkst būt situācija, kad patērētājs pārmaksā par “zaļo” enerģiju.

(Ir secina: Jā)

Nedrīkst būt situācija, kad patērētājs pārmaksā par “zaļo” enerģiju.

(Ir secina: Jā)

Politiskais tinderis: Vai Valsts prezidents Saeimā būtu jāievēl atklātā balsojumā?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

 

 

Neatbildēja

Ja sabiedrība ir zaudējusi uzticību esošajai prezidenta ievēlēšanas kārtībai un vēlas to atklātu, tad ir pamatoti to mainīt. Manuprāt, šāda ievēlēšanas kārtība tieši otrādi pastiprinās iespēju īstenot politisko tirgu, jo dos iespēju ne tikai vēlētājiem, bet arī partijām kontrolēt savu deputātu balsojumu. Rezultātā, kuram būs lielākas iespējas to ietekmēt?

(Ir secina: Jā)

 

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

 

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Nē, jo pretējā gadījumā Valsts prezidentu izvēlētos tikai koalīciju veidojošo politisko partiju vadītāji.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo pretējā gadījumā Valsts prezidentu izvēlētos tikai koalīciju veidojošo politisko partiju vadītāji.

(Ir secina: Nē)

 

Nē, jo pretējā gadījumā Valsts prezidentu izvēlētos tikai koalīciju veidojošo politisko partiju vadītāji.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo pretējā gadījumā Valsts prezidentu izvēlētos tikai koalīciju veidojošo politisko partiju vadītāji.

(Ir secina: Nē)

Politiskais tinderis: Vai smagos noziegumos apsūdzētas personas drīkst ieņemt valsts un pašvaldību amatus?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Nē. Bet par šo aizliegumu vislabāk var lemt tiesa.

(Ir secina: Nē)

Atkarīgs no amata un apsūdzības.

(Ir secina: Jā)

 

Tas atkarīgs no amata un apsūdzības.

(Ir secina: Jā)

 

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Katrai amatpersonai jāizvērtē sava morāla atbildība, un ievēlētas amatpersonas arī nes atbildību savu vēlētāju priekšā. Tajā pašā laikā tiesiskā valstī nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(Ir secina: Jā)

 

Neatbildēja

Tiesiskā un demokrātiskā valstī, kur atbilstīgi strādā visas attiecīgās institūcijas, atbilstīgai būtu jābūt arī amatpersonas rīcībai. Latvijā katrai amatpersonai pašai būtu jāizvērtē sava morāla atbildība un nodarījums un jāspēj pamatot sava izvēle. Ievēlētas amatpersonas nes arī atbildību savu vēlētāju priekšā.

(Ir secina: Jā)

Katrai amatpersonai jāizvērtē sava morāla atbildība, un ievēlētas amatpersonas arī nes atbildību savu vēlētāju priekšā. Tajā pašā laikā tiesiskā valstī nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(Ir secina: Jā)

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

Jā, ja to nosaka piemērotais drošības līdzeklis.

(Ir secina: Jā)

 

 

Jā, ja to nosaka piemērotais drošības līdzeklis.

(Ir secina: Jā)

Jā, ja to nosaka piemērotais drošības līdzeklis.

(Ir secina: Jā)

Jā, ja to nosaka piemērotais drošības līdzeklis.

(Ir secina: Jā)

Jā, ja to nosaka piemērotais drošības līdzeklis.

(Ir secina: Jā)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – amatpersonas drīkst ieņemt amatus, ja procesa virzītājs nav lēmis citādāk, un nav piemērots drošības līdzeklis, kas liegtu ieņemt amatu.

(Ir secina: Jā)

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – amatpersonas drīkst ieņemt amatus, ja procesa virzītājs nav lēmis citādāk, un nav piemērots drošības līdzeklis, kas liegtu ieņemt amatu.

(Ir secina: Jā)

 

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – amatpersonas drīkst ieņemt amatus, ja procesa virzītājs nav lēmis citādāk, un nav piemērots drošības līdzeklis, kas liegtu ieņemt amatu.

(Ir secina: Jā)

Katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi – amatpersonas drīkst ieņemt amatus, ja procesa virzītājs nav lēmis citādāk, un nav piemērots drošības līdzeklis, kas liegtu ieņemt amatu

(Ir secina: Jā)

 

Politiskais tinderis: Vai valstij jāmaksā zemniekiem kompensācijas, ja laikapstākļi noposta ražu?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā. Definējot skaidrus nosacījumus un iespēju robežās meklējot atbalstu arī no ES finanšu instrumentiem.

(Ir secina: Jā)

Jā (samērīgi un ja to ļauj budžeta situācija).

(Ir secina: Jā)

 

Ārkārtas situācijās, jā. Samērīgi un ja to ļauj budžeta situācija. Zemniekiem vairāk jāizmanto apdrošināšanas iespēja.

(Ir secina: Jā)

 

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

Tikai tad, ja nav pieejama privātā risku apdrošināšana, un valdībai rūpīgi izvērtējot katru gadījumu.

(Ir secina: Jā)

 

Neatbildēja

Valstij no sākuma būtu jāizveido ilgtspējīga zemes lietošanas risku pārvaldības stratēģija — sevišķi, ņemot vērā sagaidāmās klimata pārmaiņas, un izejot no tās tālāk jāveido pieejamie instrumenti (meliorācijas programmas, apdrošināšana, kompensāciju fonds, u.c.), kuru īstenošanā ir jāiesaistās ne tikai valstij. Nevis kā tas ir tagad — haotiski un manipulējami.

(Ir secina: Nē)

Tikai tad, ja nav pieejama privātā risku apdrošināšana, un valdībai rūpīgi izvērtējot katru gadījumu.

(Ir secina: Jā)

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

Nē, kompensācijas jāmaksā ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(Ir secina: Nē)

 

 

Nē, kompensācijas jāmaksā ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(Ir secina: Nē)

Nē, kompensācijas jāmaksā ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(Ir secina: Nē)

Nē, kompensācijas jāmaksā ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(Ir secina: Nē)

Nē, kompensācijas jāmaksā ārkārtas stāvokļa gadījumā.

(Ir secina: Nē)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Ir jāvirzās uz to, lai lauksaimniecībā izmantotās platības tiktu apdrošinātas.

(Ir secina: Jā)

Ir jāvirzās uz to, lai lauksaimniecībā izmantotās platības tiktu apdrošinātas.

(Ir secina: Jā)

 

Ir jāvirzās uz to, lai lauksaimniecībā izmantotās platības tiktu apdrošinātas.

(Ir secina: Jā)

Ir jāvirzās uz to, lai lauksaimniecībā izmantotās platības tiktu apdrošinātas.

(Ir secina: Jā)

Politiskais tinderis: Vai valsts amatpersonām jāatsakās sniegt intervijas krieviski?

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

Jā, ja tas attiecas uz Latviju. Ir iespējama saruna ar žurnālistu krievu valodā ārvalstīs, ja veidojas tam nepieciešami apstākļi.

(Ir secina: Jā)

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

 

 

Neatbildēja

Tikai tām, kuras vēlas veicināt sabiedrības sašķeltību, savstarpējo neiecietību un nesapratni.

(Ir secina: Nē)

 

 

Ja amatpersona var sniegt interviju vairākās valodās, tas tikai parāda amatpersonas inteliģenci.

(Ir secina: Nē)

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

Nē, jo tā ir efektīva komunikācija ar ievērojamu sabiedrības daļu.

(Ir secina: Nē)

 

 

Nē, jo tā ir efektīva komunikācija ar ievērojamu sabiedrības daļu.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo tā ir efektīva komunikācija ar ievērojamu sabiedrības daļu.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo tā ir efektīva komunikācija ar ievērojamu sabiedrības daļu.

(Ir secina: Nē)

Nē, jo tā ir efektīva komunikācija ar ievērojamu sabiedrības daļu.

(Ir secina: Nē)

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

 

 

 

 

 

Politiskais tinderis: Vai jāievieš pudeļu depozīta sistēma? (Pērkot dzērienu piemaksā, vēlāk saņem naudu par nodoto pudeli)

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām žurnāls “Ir” uzdeva 24 būtiskus jautājumus sarakstu līderiem, kas kandidē septiņās populārākajās partijās — tajās, kam SKDS aptaujās ir vismaz 2% atbalsts.

Lūdzām politiķus atbildēt īsi un skaidri — ar jā vai nē. Vairums tika ar uzdevumu galā, taču daļa nespēja formulēt kodolīgas atbildes. “Ir” publicē visas politiķu atbildes. Tās izmantotas arī priekšvēlēšanu spēlē “IR Politiskais tinderis“, kas ļauj ikvienam vēlētājam noskaidrot sava viedokļa sakritību ar partiju nostāju.

 

Jaunā konservatīvā partija

Jānis Bordāns

Juris Jurašs

Juta Strīķe

Ilga Šuplinska

Krišjānis Feldmans

 

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Dace Melbārde

Raivis Dzintars

Edvīns Šnore

Ilze Indriksone

Edmunds Teirumnieks

 

 

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Vjačeslavs Dombrovskis

Evija Papule

Ivars Zariņš

Anrijs Matīss

Jānis Krišāns

 

 

Neatbildēja

Pie esošās politiskās situācijas labāk palūgt, lai mums šo sistēmu ievieš igauņi, tāpat kā “e- veselību”.

(Ir secina: Jā)

 

 

 

Attīstībai/Par!

Daniels Pavļuts

Artis Pabriks

Ilze Viņķele

Juris Pūce

Mārtiņš Bondars

 

Jaunā Vienotība

Edgars Rinkēvičs

Inese Lībiņa-Egnere

Jānis Reirs

Arvils Ašeradens

Aldis Adamovičs

 

Politiskā partija “KPV LV”

Artuss Kaimiņš

Linda Liepiņa

Kaspars Ģirģens

Atis Zakatistovs

Roberts Spručs

 

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Dana Reizniece-Ozola

Māris Kučinskis

Augusts Brigmanis

Gundars Daudze

Jānis Dūklavs

Jāizvēlas racionālākais plastmasas un citas taras savākšanas modelis, lai izvairītos no jauna OIK.

(Ir secina: Nē)

Jāizvēlas racionālākais plastmasas un citas taras savākšanas modelis, lai izvairītos no jauna OIK.

(Ir secina: Nē)

 

Jāizvēlas racionālākais plastmasas un citas taras savākšanas modelis, lai izvairītos no jauna OIK.

(Ir secina: Nē)

Jāizvēlas racionālākais plastmasas un citas taras savākšanas modelis, lai izvairītos no jauna OIK.

(Ir secina: Nē)