Diena: 9. septembris, 2018

Raidījums: Skanstes projekta attīstība atkarīga no Sprūda, Lazdiņa un Udalovas

Rīgas domes (RD)  plāni par galvaspilsētas jaunā biznesa centra izveidošanu Skanstes apkaimē ir atkarīgi no dažām personām ar visai skandalozu slavu, svētdien ziņoja LTV raidījums de facto. Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, nekustamo īpašumu uzņēmējs Gints Lazdiņš, “Latvijas Autoceļu uzturētāja” bijusī valdes locekle Anastasija Udalova – pret visiem ir sākti kriminālprocesi, un visu piekrišana ir nepieciešama, lai RD varētu nopirkt ielu izbūvei un kanalizācijas ierīkošanai vajadzīgo zemi Skanstē, noskaidroja LTV raidījums. Darījumi gan vēl nav notikuši prokuratūras uzlikto arestu zemei dēļ.

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta”, ko pērn decembrī apstiprināja Rīgas dome, paredz starp Skanstes ielu un dzelzceļu izbūvēt jaunas ielas, izveidojot tā dēvēto mazo loku. Taču plānotās ielas šķērso vairāku privātīpašnieku zemi, līdz ar to pašvaldībai tās ir jāpērk. Augusta nogalē uz sēdi sapulcējās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja, lai lemtu par vairāku zemesgabalu daļu atpirkšanu iecerētā Lapeņu un Krūmiņa ielu krustojuma izbūvei.

RD Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) sēdes laikā paziņoja, ka jautājumam ir zemūdens akmeņi: “Īpašnieki ir dažādi, struktūra ir sarežģīta. Ir fiziskas personas, ir juridiskas personas, bet faktiski viena no personām ir ar zināmu sabiedrībā vārdu un uzvārdu, un zināmiem saviem no policijas ierobežojumiem. Un sauc viņu Māris Sprūds.”

Bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam tagad ir uzrādīta apsūdzība “Trasta komercbankas” un “Peltes īpašumu” apvienotajā krimināllietā. Vienā no zemesgabaliem viņš ir piektās daļas īpašnieks, tāpēc policija savulaik uz to bija uzlikusi arestu, tomēr Rīgas domes Īpašuma departaments jau bija saņēmis prokurora atļauju zemes atpirkšanai. Nedaudz padiskutējuši un pakurnējuši, ka neko vairs nevar mainīt, jo Rīgas dome esot nostādīta ķīlnieka lomā, domnieku vairākums komitejā zemesgabalu atpirkšanu atbalstīja, stāstīja de facto.

Tomēr Rīgas domes darba kārtībā šie lēmumprojekti nenonāca. Izrādījās, ka dienā, kad par zemesgabaliem sprieda komiteja, tiesa apstiprināja prokurora neatliekamības kārtībā pieņemtos lēmumus par mantas arestu. Tie skāra akciju sabiedrībai “Projekts B10” kopā ar Sprūdu un arī atsevišķi piederošus zemesgabalus.

Kāpēc aresti uzlikti tik pēkšņi, prokuratūra neskaidro, tomēr tās atbilde ļauj raidījumam izvirzīt versiju – bijušas bažas par naudas aizplūšanu, jo notiesājoša sprieduma gadījumā Sprūdam cietušajiem varētu būt jāatmaksā pat vairāki miljoni eiro. “Šobrīd kriminālprocesā norisinās pirmstiesas izmeklēšana. Varam apstiprināt to, ka arests ir uzlikts Māra Sprūda uzņēmumu īpašumā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem ar prokurora lēmumu, ko apstiprinājusi tiesa, kriminālprocesā, kas atrodas Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lietvedībā,” pavēstīja prokuratūrā.

Rīgas dome jau ir vērsusies prokuratūrā, lai saņemtu atļauju veikt darījumu arī ar “Projekta B10” īpašumiem. Maksa par īpašumiem būtu jāiemaksā tiesu izpildītāja kontā un tālāk tiktu nodota kriminālprocesa virzītāja rīcībā. Summa būs tāda, kādu to noteicis sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs. Sprūds un ar viņu saistītā firma varētu saņemt gandrīz 444 tūkstošus eiro. Savukārt vairāk nekā pusmiljonu eiro Rīgas dome plāno maksāt par daļu no zemesgabala Laktas ielā 40. Tā līdzīpašnieks ir uzņēmējs Gints Lazdiņš, kurš iesaistīts vairākos skandālos un kriminālprocesos, taču ir ar plašu paziņu loku juristu un politiķu aprindās.

Pirms Rīgas dome nolēma zemi pirkt, Sprūds un Lazdiņš Īpašuma departamentam mēģināja piedāvāt citu risinājumu, stāsta Rīgas domnieks Burovs, kas ilgus gadus bija vadījis departamentu: “Faktiski tādas vēlmes mums ir un vēstules mums ir par to, ka viņi piedāvā mainīt… Faktiski, runa ir par to –  kā alternatīvu izskatīt iespēju par maiņu uz līdzvērtīgiem diviem pieguļošiem zemesgabaliem. (..) Mēs dienaskārtībā uzliekam to, kas mums šobrīd ir steidzams. To mēs esam gatavi atsavināt. Un nevis maiņa par tiem blakus esošajiem zemesgabaliem, bet tikai atlīdzība. Kā Lazdiņš, tā arī Sprūds piekrita, nu, viņiem nebija variantu. Un viss, un ar šo viss beidzās.”

Par to, ka zemes maiņa būtu pilsētai neizdevīga, Burovs ir pilnīgi pārliecināts: “Mēs esam viennozīmīgi pret. Tas ir viens liels pašvaldībai piederošs zemesgabals. Mums par to ir savas intereses. Es uzskatu, ka tas nav pašvaldības interesēs. Mēs samazinām iespējas attīstīt savu zemesgabalu. Šeit mums arī paredzētas publiskas būves, tie zemesgabali nekad nebūs nodoti atsavināšanai, un protams mēs esam viennozīmīgi pret mainīt vienu uz otru.”

Īpašnieku interese iegūt pašvaldības zemesgabalus, kuru vērtība nākotnē varētu ievērojami celties, bija visai liela, pieļauj Burovs. Vai tā patiešām bija, no Sprūda uzzināt neizdodas, jo intervijai ar de facto klātienē viņš nepiekrita un uz telefona zvaniem neatbildēja, bet sazinājās vien lakoniskām īsziņām, piemēram: “Vai jums ir bijis kaut viens ne negatīvs sižets par vienalga ko? Sūtiet jautājumus uz e-pastu, varbūt atbildēšu.”

Tomēr pēc jautājumu saņemšanas Sprūds paziņoja, ka no viņa puses komentāru nebūšot. Viņš nekomentēja ne to, kāda ir uzņēmuma “Projekts B10” saistība ar prokuratūrā esošo kriminālprocesu, ne to, kāpēc vispirms gribējis zemi iemainīt pret citu un vai šīs darbības saskaņojis ar Gintu Lazdiņu.

Sprūds neatbildēja arī uz to, vai viens no “Projekta B10” zemesgabaliem  – Lapeņu ielā 5 – ir saistīts ar 16. februārī par viņu iemaksāto pusmiljonu eiro lielo drošības naudu. Tā Sprūdam ļāva pēc vairākiem apcietinājumā pavadītiem mēnešiem iznākt brīvībā. Oficiālais naudas iemaksātājs bija Māra Sprūda brālis Kristaps, tomēr de facto jau iepriekš ziņoja, ka naudu aizdevusi nu jau bijusī “Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes locekle Anastasija Udalova. Amatu viņa pameta dienu pirms kratīšanas viņas darba kabinetā, ko veica KNAB, izmeklējot lietu par krāpšanu personu grupā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vēl senākā skandālā ierauts viņas līgavainis, “Latvijas Dzelzceļa” korupcijas lietā apsūdzētais Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Izrādās, lai nopirktu niecīgu, 49 kvadrātmetrus lielu daļiņu no Lapeņu ielas zemesgabala, Rīgas domei būs jāsaņem arī Udalovas atļauja. Šā gada 20.februārī ar hipotēkas līgumu uz zemesgabalu noteikts aizliegums bez Udalovas rakstiskas piekrišanas to atsavināt un sadalīt. Hipotēkas apmērs –  1,5 miljoni eiro, un tās pamatā ir kāds 13. februāra aizdevuma līgums. Savukārt Udalovas deklarācijā šogad parādījies jauns aizdevums un aizņēmums ar identisku summu – 500 tūkstoši eiro. No sarunas ar de facto Udalova izvairījās.

Par Skanstes projektu atbildīgajā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD) uzskata, ka tagad notikusī aizkavēšanās ar “Projekta B10” īpašumu arestu neesot būtiska, tomēr cer, ka ar visu zemesgabalu īpašniekiem un kreditoriem izdosies vienoties pēc iespējas ātrāk. “Lai mēs varētu saņemt akceptu no finansējuma sniedzējiem attiecībā par to ERAF sadaļu, ERAF līdzekļu piešķiršanu, mums ir jābūt izstrādātam būvprojektam un saskaņotam būvvaldē. Savukārt lai šis būvprojekts būtu saskaņots, ir jābūt saskaņojumiem no zemju īpašniekiem. Savukārt lai zemju īpašnieki varētu šo saskaņojumu sniegt, viņiem jau arī ir jābūt paredzamām tālākajām darbībām ar viņu īpašumu,” skaidro RD PAD direktora vietniece projektu vadības jautājumos Oksana Dumpe.

Ja kāds no īpašniekiem nepiekritīs zemi pārdot labprātīgi, to varētu darīt caur piespiedu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procedūru. Tas gan nozīmē par katru nekustamo īpašumu atsevišķu likumu, tātad – Saeimas balsojumu, kas var prasīt pat dažus gadus. Savukārt Skanstes projekts Rīgas domei ir jāīsteno līdz 2022. gada beigām.

47 alimentu nemaksātājiem jau atņemtas autovadīšanas tiesības

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas – liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, vēstīja LNT Ziņas.

“Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,” LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk nekā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. “Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,” LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk nekā  38 tūkstoši alimentu nemaksātāju un viņu vietā UGF otram bērna vecākam līdz šim kopumā izmaksājis vairāk nekā 270 miljonus eiro. Tieslietu ministrija (TM) valdībā iesniegusi ziņojumu, kurā tiek piedāvāti vēl vairāki risinājumi, kā piespiest parādniekus pildīt savas saistības pret bērniem un dzēst izveidojušos parādu pret valsti.

“Kā tādu īpaši pieminēšanas vērtu ierobežojumu var minēt, ka būtu noteikts ierobežojums tiesnešu kandidātiem, gan zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan arī notāru amata kandidātiem pretendēt uz amatu, ja šī persona ir uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā,” LNT ziņām norādīja TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inta Ilgaža. “Mēs uzskatām, ka būšana parādnieku sarakstā nav savienojama ar tādiem amatiem, kur ir izvirzītas augstas reputācijas prasības un, iespējams, šis ceļš varētu būt turpmāk attiecināms arī uz civildienestu.”

No nākamā gada arī iecerēts alimentu parādniekiem aizliegt nēsāt šaujamieročus. Patlaban parādnieku sarakstā ir 250 personas, kuru īpašumā ir dažāda vieda ieroči. Tāpat TM rosina liegt parādniekiem spēlēt azartspēles, izbraukt no valsts. Plānots arī atvieglot iespēju piedzīt naudu no ārvalstīs strādājošiem parādniekiem un vienlaikus arī paredzēt izmaiņas Krimināllikumā.

TM skaidro, ka patlaban Krimināllikumā ir daudz nepilnību, kas apgrūtina iespēju pierādīt, ka persona tīši izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. “Mēs redzam, ka tā varētu būt pat likumā nostiprināta prezumpcija, kas nosaka, kas tieši ir izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Piemēram, ja mēs konstatējam, ka parādnieks nav reģistrējies kā bezdarbnieks, viņš nav persona ar invaliditāti, kas liedz veikt darbu, tad tas jau varētu būt uzskatāms, ka šī persona izvairās,” klāstīja I. Ilgaža.Patlaban uzturlīdzekļu nemaksāšanas rekordists ir kāds 1981. gadā dzimis vīrietis, kurš par ilgstošu alimentu nemaksāšanu par vairākiem bērniem valstij ir parādā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. UGF vērš uzmanību, ka šim parādam nav noilguma, un alimentus var ieturēt arī no minimālās algas un pensijas.