Diena: 7. septembris, 2018

ZZS testē vēlētāju attieksmi par sadarbību ar “Saskaņu”

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sabiedriskās domas aptaujā pārbauda savu vēlētāju attieksmi pret ZZS iespējamo sadarbību ar Saskaņu, žurnālam “Ir”  apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

“Šī konkrētā aptauja tiek veikta Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Tikai vienā apgabalā,” sacīja Brigmanis, apstiprinot, ka ZZS apmaksā šādu Latvijas faktu aptauju. Kurš konkrēti apvienībā to ir pasūtījis un kādu iemeslu dēļ, Brigmanis nespēja paskaidrot. “Mums ir tā īpatnība, ka mūsu vēlēšanu kampaņas notiek pa vēlēšanu apgabaliem, kā varbūt esat ievērojuši. Šajā konkrētajā gadījumā tā ir Kurzemes iekšējā lieta, kādus aptaujas jautājumus viņi liek,” sacīja Brigmanis.

Viņš pats kategoriski noliedz, ka jebkad varētu atbalstīt ZZS valdību ar Saskaņu. “Es pat pateiktu vairāk — ja kaut kādā abstraktā veidā, kam es nedodu pat procentu iespējamības, ZZS varētu piekrist iet [kopā ar Saskaņu], tad es personīgi izstātos no ZZS,” sacīja Brigmanis.

Uz jautājumu, kurš tad apvienībā varētu zināt, kāpēc ZZS pasūtījusi šādu aptauju, Brigmanis aicināja sazināties ar Kurzemes apgabala pirmo numuru — Gundaru Daudzi.

Taču Daudze “Ir” pavestīja, ka neko par šādu aptauju nezinot. Turklāt viņš pauda neapmierinātību ar medijos plaši izskanējušo citātu no viņa intervijas Rīga TV24 augusta beigās, kur Daudze pieļāvis ZZS sadarbību ar Saskaņu. “Nevajag izraut no teksta, johaidī arārā to, ko es neesmu teicis! Vajag apskatīties oriģinālā, nevis to idiotismu, ko ir samontējusi Latvijas Televīzija.”

Daudze skaidro, ka esot pārprasts — viņš runājis par sadarbību ar Saskaņu parlamentā, kas jau šobrīd notiek, savukārt valdību ar Saskaņu neatbalstītu. “ZZS viedoklis, un es esmu komandas cilvēks, es tam pilnīgi piekrītu — mēs šobrīd neizskatam nekādas koalīcijas vai sadarbības iespējas ar Saskaņu valdībā.”

Neko par vēlētāju aptauju nezināja arī ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš arī izslēdz ZZS un Saskaņas sadarbību valdībā 13. Saeimā jebkādās formās.

Vai šādas aptaujas veikšana tomēr neliecina, ka politiskajā spēkā ir pretrunas par šo jautājumu? “Nu, cilvēkiem varbūt vienkārši ir interese šādu tēmu uzrunāt, es nezinu, kāpēc viņi to uzdeva, es tiešām nezinu,” sacīja Brigmanis.

LTV7 raidījuma vadītājs Ignatjevs iesniedz atlūgumu pēc NA atteikšanās runāt krieviski raidījumā

Pēc Nacionālās apvienības (NA) pārmetumiem par valodas lietojumu Latvijas Televīzijas kanāla LTV7 raidījumā “Punkti uz i” atlūgumu iesniedza tā vadītājs Oļegs Ignatjevs, aģentūrai LETA apstiprināja Ignatjevs un Latvijas Televīzijas komunikācijas speciāliste Krista Luīze Priedīte.

Uzreiz pēc notikušā Ignatjevs izteicās, ka patlaban viņam esot svarīgi “nomierināties no emocijām un nepieciešams pārdomāt sakāmo par savu aiziešanu” no LTV7. “Man ir svarīgi, lai tas, ko es plānoju teikt, ir saprotams un pareizi formulēts. Situācija nav vienkārša. Ar to, ko plānoju teikt, nedrīkst aizvainot vai kaitēt cilvēkiem, kas paliek LTV7 strādāt,” sacīja Ignatjevs.

Savukārt Latvijas Radio Ignatjevs izteicās, ka NA dalību raidījumā vēlējusies izmantot kā priekšvēlēšanu triku. “Es sapratu, ka viņi vienkārši grib izmantot šo situāciju, atnākt uz raidījumu, pateikt – paskatieties, cik mēs esam lieli patrioti, jo pat te mēs runājam latviski un neviens nevar mums iebilst. Pārējie dalībnieki – latvieši, kuri piekrituši runāt krieviski, nu kādi viņi ir patrioti,” teica Ignatjevs.

“LTV vadības pozīcija bija, ka es, uzstādot valodas noteikumus, pārkāpju žurnālistikas principus uz objektīvu informāciju un viedokļu daudzveidību. Es nepiekrītu,” skaidroja Ignatjevs, “un līdz ar to, protams, LTV nevarēja laist raidījumu uz maniem nosacījumiem, es nevarēju piedalīties raidījumā, kurā VL-TB/LNNK būtu atļauts darīt tā, kā viņiem ērtāk, kā viņiem gribas. Tad sanāk, ka esmu nevis žurnālists, bet kāds apkalpojošais personāls.”

LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne uzsvēra, ka ļoti ciena Ignatjeva darbu un šī situācija ir nepatīkama, taču sabiedriskais medijs nevar pieļaut situāciju, ka kāds tik izslēgts no diskusijas, jo vēlas runāt valsts valodā.

NA trešdien izplatīja paziņojumu, ka apvienības pārstāvim liegta dalību sabiedriskajā medijā, jo viņš raidījumā “Punkti uz i”, kas tiek veidots krievu valodā, vēlējies runāt valsts valodā. Kā skaidroja apvienības pārstāvji, NA saņēma LTV7 raidījuma “Punkti uz i” ielūgumu uz partiju debatēm par vidusskolas izglītību mazākumtautību skolās valsts valodā un to lomu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Apvienība piekritusi dalībai raidījuma diskusijā ar nosacījumu, ka tās pārstāvis runās tikai latviešu valodā. Taču raidījuma vadītājs Ignatjevs ar producentes starpniecību informējis, ka raidījuma valoda ir krievu un tas domāts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Nacionālā apvienība paziņoja, ka lūgs rakstisku skaidrojumu no LTV7 un vērsīsies ar iesniegumu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, jo esot nepieļaujami, ka “sabiedriskajā medijā nav iespējas runāt valsts valodā”.

LTV trešdien izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka atbilstoši LTV Ziņu dienesta principiem, gadījumā, ja raidījumā, kura pamatvaloda ir krievu, piedalās viesis, kurš krievu valodu nepārvalda vai nevēlas runāt krieviski, LTV nodrošina latviešu-krievu valodas tulku. “Iepriekš minēto principu neievērošana, kādam sarunas dalībniekam liedzot dalību diskusijā, nav pieļaujama,” teikts LTV paziņojumā.

Vienlaikus LTV uzsver, ka tās ziņu dienests priekšvēlēšanu laikā nodrošina debates gan latviešu, gan krievu valodā. “Raidījuma “Punkti uz i” pamata valoda ir krievu, un lielākā daļa raidījuma viesu tiešajā ēterā savu viedokli pauž krieviski. LTV Krievu satura redakcija norāda, ka ir svarīgi ievērot auditorijas specifiku – tā ir pamatā krievvalodīga. Tādēļ ir saprotams, ka liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski, nevis izmantot iespēju piesaistīt LTV nodrošinātu tulku, lai precīzāk uzrunātu šo raidījumu mērķauditoriju,” uzsver LTV pārstāvji.

Raidījumu “Punkti uz i” ceturtdien, 6.septembrī, vadīja Aleksejs Dunda.

VIDEO: Eva Behmane Skrundas novadā: “Atgriezties Latvijā bija labākais lēmums”

“Bija lielas šaubas, bet vēlme atgriezties bija lielāka, nekā bailes. Tas bija labākais lēmums, ko es varēju pieņemt,” ir pārliecināta Eva Behmane Skrundas novadā, kura ir atgriezusies Latvijā pēc deviņiem dzīves gadiem Anglijā.

“Darba mums šeit ir mežonīgi daudz. Es redzēju un iztēlojos to, kā te būs, tas virza uz priekšu un dod motivāciju. Lai arī cik ļoti ir bail un dažādi ir šķēršļi ceļā, ir jāseko savam sapnim,” uzskata Eva.

“Katram cilvēkam pašam ir jāvēlas atgriezties. Mēs varam runāt par to, ka valstī ir nepietiekams atalgojums, ka mums nav darba, ka mums nav kur dzīvot, ka mums ir daudz nesakārtotu lietu. Tajā brīdī, kad cilvēks gribēs atgriezties, viņš atradīs gan dzīvesvietu, gan darbu, gan visu pārējo,” domā Eva.

“Katram cilvēkam tā ir iekšējā sajūta, kam viņš jūtas piederīgs. Es noteikti jūtos kā latviete. Šeit ir manas mājas, mana zeme, mana vieta. Pavisam noteikti.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100. dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Politiskās partijas apgāž mītu, ka solījumi naudu nemaksā

Vērojot politisko partiju priekšvēlēšanu cīniņu, nevienam vien vēlētājam prātā ienākusi doma par to, cik gan labi būtu, ja kāds augstāks spēks spētu viest skaidrību – kurš no solījumiem ir tikai saldi meli, kurš – reāli pamatots, īstenojams un lietderīgs. Diemžēl tikai retais zina, ka ikvienam ir publiski pieejams politiķu solījumu izvērtējums naudiskā izteiksmē, kas ļauj saprast, cik šie solījumi var maksāt. Lai gan šis izvērtējums nav visaptverošs, priekšstatu par dažas labas iniciatīvas, kas izmaksu ziņā robežojas ar zinātnisko fantastiku, lietderību tas sniedz.

Šā gada martā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar “Ziņojumu par 2018. gada partiju aptauju par fiskālās disciplīnas jautājumiem”, lai politisko partiju priekšvēlēšanu solījumus nostiprinātu ar reāliem fiskālās ietekmes aprēķiniem. Šādā veidā padomes eksperti centās novērtēt un aprēķināt ja ne politisko partiju iniciatīvu un solījumu ietekmi uz vēlētāju psihi, tad uz valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem gan. (Ar ziņojumu detalizētāk var iepazīties šeit.)

Šāds jaunievedums ir vairāk nekā apsveicams, jo, pateicoties neitrālu ekspertu veiktajai analīzei, tas ļauj vēlētājam saprast un novērtēt, vai konkrētās politiskās partijas virzītās iniciatīvas ir īstenojamas, vai budžetā pietiek līdzekļu to ieviešanai un vai partijai ir plāns, kur vajadzības gadījumā meklēt nepieciešamos papildu līdzekļus.

Vienlaicīgi tas parāda, vai konkrēti politisko partiju tautsaimniecības eksperti ir pietiekami kompetenti un reālistiski savos politiskajos uzstādījumos un solījumos.

Tiesa, iepriekšminētajam ziņojumam ir viena nepilnība – tas vēlētājam nesniedz ieskatu politisko partiju darbības sekās, strādājot esošajā Saeimas sasaukumā, kas lielākajai daļai vēlētāju ir svarīgs kritērijs, pieņemot lēmumu, par ko balsot. No savas puses varu tikai ieteikt nākamo ziņojumu vai analītisko rakstu autoriem papildus partiju solījumu reālās naudiskās ietekmes izvērtējumam saskaitīt un izvērtēt tos politiķu solījumus un realizētās iniciatīvas esošā sasaukuma laikā, kuras ne tikai nav sasniegušas solītos mērķus, bet pat radījušas reālus zaudējumus  valsts budžetam.

Doma par šādu ziņojuma papildinājumu man radās, izlasot ne tik seno preses paziņojumu, kurā teikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) labojusi kļūdu, uz kuru pirms trīs gadiem norādīja Valsts kontrole. Toreiz revīzija atklāja, ka 25 pašvaldību iedzīvotāji divarpus gadu laikā par atkritumu apsaimniekošanu ir pārmaksājuši vairāk nekā trīs miljonus eiro. Šo trīs gadu laikā, kamēr notika kļūdas labošana, iedzīvotāji turpināja maksāt, summai atkal sasniedzot vairāk nekā trīs miljonus eiro. Tātad kopumā konkrētais neizsvērtais politiķu lēmums iedzīvotājiem izmaksāja vairāk nekā sešus miljonus eiro. Jāatzīmē gan, ka tie ir seši miljoni eiro papildus summai, kuru, kā norādīts Konkurences padomes ziņojumā par atkritumu apsaimniekošanas nozari, iztrūkstot konkurencei tirgū, patērētājs turpina pārmaksāt par saņemto pakalpojumu. Pieļauju, ka, līdzīgi kā citos gadījumos, arī šajā konkrētas atbildīgās amatpersonas, visticamāk, netiks meklētas. Ierasti izlīdzoties ar atbildi, ka vēlētājs izvērtēs – atdodot vai neatdodot savu balsi par konkrēto politisko spēku nākamajās vēlēšanās.

Lai izdibinātu, vai politiķi mēdz mācīties no kļūdām (ja ne no savām, tad vismaz citu pieļautajām), intereses pēc ieskatījos politisko partiju priekšvēlēšanas programmās. Jāteic, tikai divas politiskās partijas ir pievērsušās atkritumu jomas sakārtošanas jautājumam – Jaunā Vienotība un Latvijas Krievu savienība, pieminot to garāmejot. Jaunā Vienotība pauž pārliecību, ka jāievieš aprites ekonomika, ar to galvenokārt saprotot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, savukārt Latvijas Krievu savienība – ka pakāpeniski jāatsakās no plastmasas iepakojuma un šā mērķa sasniegšanai jāievieš depozīta sistēma dažādiem iepakojuma veidiem.  Tātad – divi no 16 politiskajiem spēkiem atklāti turpina ierasto politisko solījumu praksi, deklarējot jaunus risinājumus nu jau vecās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanas problēmas kontekstā.

Kā šo iztulkot saprotamāk? Tā vietā, lai sakārtotu esošo sistēmu un novērstu Valsts kontroles un Konkurences padomes ziņojumos norādītās nepilnībās, ļaujot taupīt valsts budžetu un samazināt valsts un iedzīvotāju izdevumus, tiks īstenotas jaunas, dārgas iniciatīvas.

Cits piemērs, kur savlaicīgas (ne)darīšanas sekas tika izmērītas naudas izteiksmē, savulaik bija ilglaicīga politiķu nevēlēšanās risināt ar maksātnespējas procesa riskiem saistītās problēmas. Tikai pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas Deloitte pētījuma secinātā, ka ļaunprātīgu maksātnespējas procesu dēļ Latvijas tautsaimniecība iepriekšējos gados jau ir zaudējusi 665 miljonus eiro, bet nākamajos 10 gados zaudējumi var sasniegt pat 852 miljonus, sekoja reāla rīcība, labojot un reformējot esošo sistēmu, nevis tērējot nevajadzīgus līdzekļus kārtējiem plāksteriem un darbību imitācijām. To apliecina arī pagājušajā nedēļā publicētais Tieslietu padomes izveidotais ekspertu komisijas ziņojums, kurš tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.

Ziņojums veidots, lūdzot izvērtēt ne tikai iesaistīto maksātnespējas procesu administratoru, bet arī iesaistīto tiesnešu iespējamu bezdarbību vai nolaidību, pieņemot lēmumus, kas radījuši zaudējums ne tikai procesos iesaistītajiem dalībniekiem, bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Priekšvēlēšanu laikā brīžiem šķiet, ka visi politiskie spēki, arī Saeimā pārstāvētie, uz notiekošo Latvijā līdz šim ir skatījušies no malas un nebūt nav bijuši iesaistīti. Savukārt tagad, mēnesi pirms vēlēšanām, tik rādīs, kā vajag, un demonstrēs, ko tik visu ievēlēšanas gadījumā ar atrotītām piedurknēm metīsies īstenot. Šajā vēlēšanu priekšvakara drudzī, vēlētājiem vērtējot partiju solījumus, mans ieteikums būtu ne tik daudz klausīties skaļajos solījumos un ļauties uzburto gaisa piļu būvēšanai, bet kritiski izvērtēt, ko līdz šim ir paveikušas pie varas un opozīcijā esošās partijas un cenu, kuru kā iedzīvotāji esam samaksājuši par politiķu savlaicīgi nepadarītajiem darbiem. Bet šķirstot jauno partiju priekšvēlēšanu programmas, analizēt, cik mums visiem izmaksās revolucionārās idejas un skaistie saukļi!

 

Autors ir uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts