Diena: 6. septembris, 2018

Dizaineris Artūrs Analts: Nevajag padoties, ir jācīnās

“Tas ir mans primārais uzdevums – parādīt, ka Latvijā var radīt kaut ko, kā pasaulē vēl nav bijis, un var radīt augstā kvalitātē. Parādīt citu skatpunktu, raisīt emocijas, vēlams, pozitīvas,” intervijā žurnālam Ir saka šonedēļ 2. Londonas Dizaina biennālē zelta medaļu par dizainu ieguvušais dizaineris Artūrs Analts.

Pirmdien Analta un starpdisciplinārā dizaina uzņēmuma Variant Studio darbs Metter to Metter izrādījās viens no četriem zelta medaļas ieguvējiem prestižajā biennālē. Ka šis ir milzīgs notikums Latvijas kultūras dzīvē, apliecina Latvijas Simtgades starptautiskās programmas vadītāja Leonarda Ķestere: “Zelta medaļa disciplīnā, kas ir kā olimpiskais 100 m skrējiens! Tam kvalificējas tikai sportisti no valstīm ar tradīcijām, kādu mums nemaz nav!” Par Analtu viņa teic, ka mākslinieks ir “absolūti talantīgs, ļoti mērķtiecīgs, detaļās precīzs, ambiciozs”.

Par Analta darbu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska teic, ka tas trāpījis ar lakonismu. Zaļa stikla panelis dabīgā veidā kondensējas, kļūst mitrs, tek. Kā stikls duškabīnē vai tramvaja logs ziemā. Apmeklētājs uz aizsvīdušā stikla, kura tumšzaļais mirdzums atgādina pielijušu piejūras mežu, var uzzīmēt sejiņu, uzrakstīt kādu vēstījumu.

Uztaisīt šo instalāciju nav bijis vienkārši, stāsta Analts. Tā tapusi pusotru gadu. “Neviens neko tādu nav realizējis,” atzīst mākslinieks. “Esmu mākslinieks, dizainers un idejas autors, bet tas viss nestrādātu bez tehniķiem un palīgiem, tie visi ir Latvijā. Var teikt, ka tas ir Latvijas dizains,” stāsta arī Londonā strādājošais Analts.

Viņš dzīvo un strādā gan Londonā, gan Rīgā. “Es abas pilsētas jūtu labi. Tāpēc Londonas dizaina biennālei piedāvāju Latvijas mežu. Londonā nav meža; lai to dabūtu, jābrauc trīs četras stundas. Mums – izbrauc 20 minūtes, un ir mežs,” saka Analts.

Analts ir arī Latvijas dizaina balvas autors, viņa rokraksts ir jaunajā Latvijas Bankas medus monētā un apaļajās šņabja pudelēs rūpnīcai Rižskij samogon.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Nemainot izglītības sistēmu, riskējam ar nākamo paaudžu veselību

Pagājušajā gadā pieaudzis abortu skaits jaunietēm līdz 14 gadu vecumam, turklāt 20% no Latvijā reģistrētajiem HIV gadījumiem ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Biedējošā tendence rāda, ka vienlaikus, samazinoties dzemdību skaitam, abortu skaits pieaug. Vērojot situācijas attīstību un prognozējot nākotnes scenārijus, ir acīmredzami, ka jaunieši nezina, kā sevi pasargāt – fiziski un emocionāli. Cēloņi tam meklējami tieši izglītības sistēmā.

Izglītības likums ar 10.1 pantu papildināts 2015. gadā, veselības mācība skolās kā atsevišķs mācību priekšmets likvidēta jau 2005. gadā, taču īstās šo lēmumu radītās izmaiņas jutīsim tikai nākotnē.  Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017.gadā 77 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir atklāta HIV infekcija – tie ir jauni cilvēki, kuru apziņa par ģimenes veidošanu un plānošanu, veselīgām savstarpējām attiecībām veidojusies laika posmā tieši pēc veselības mācības integrēšanas citos mācību priekšmetos. Korelācija ir acīmredzama.

Ginekoloģijas praksē strādājot, redzams, ka nepilngadīgas meitenes visbiežāk pie ārsta nāk tikai tad, kad jau radušās kādas veselības problēmas, turklāt pat šādos gadījumos tas lielākoties notiek ar vecāku mudināšanu. Ar jautājumiem intereses pēc, piemēram, par higiēnu vai drošu izsargāšanos no grūtniecības, ārsta kabinetā kāds ierodas ārkārtīgi reti. Tātad jāpieņem, ka šīs zināšanas tiek iegūtas kur citur, tomēr – noklausītas no vecākiem, interneta vai draugiem – cik objektīvas, kvalitatīvas un pietiekamas tās ir? Lai gan zināšanu līmenis bieži vien nav katastrofāls, problēmas rada domāšanas veids – jaunieši uzskata, ka problēmas, par ko visapkārt tiek runāts, uz viņiem neattiecas. It sevišķi seksuāli transmisīvās infekcijas tiek uzskatītas par kaut ko, ar ko iespējams inficēties tikai, piemēram, nākot no sociāli nelabvēlīgas ģimenes vai homoseksuālu dzimumsakaru ceļā, tādēļ, izslēdzot šos divus faktorus, arī inficēšanās risks nepastāv.

Kādēļ Latvijas jaunieši nonākuši šajā maldīgu zināšanu un stereotipu jūgā? Atbilde ir pavisam vienkārša – jaunā paaudze šajos jautājumos netiek pietiekami izglītota.

Nedz skolā, nedz arī mājās lielākoties par šīm tēmām ar viņiem nerunā – vecākiem nepietiek drosmes, nereti arī zināšanu, bet skolotāju iespējas ir ierobežotas – veselības mācība skolās sen vairs neeksistē. To veiksmīgi izskauda no mācību programmas, jo sabiedrībā valdīja maldīgs priekšstats par veselības mācību kā stundu, kurā jaunieši, uzzinot par veidiem, kā izsargāties, piemēram, no neplānotas grūtniecības, tikuši mudināti pāragri stāties seksuālās attiecībās. Tikai retais šīs mācību stundas pretinieks aizdomājies, ka, saucot lietas īstajos vārdos, jaunieši ir ieguvuši zināšanas, kā plānot ģimeni un pasargāt sevi un partneri no seksuāli transmisīvām infekcijām.

Patlaban pilnvērtīgas veselības mācības trūkums ne tikai pasliktina jauno cilvēku reproduktīvās veselības indikatorus, bet arī ietekmē skolēniem tik svarīgās zināšanas par savu ķermeni,  kopējo veselību, veselīgu dzīvesveidu un uzturu, arī par narkotiku un citu atkarību raisošo vielu kaitīgumu un atstātajām sekām. Pēc politiķu domām, nekam tādam mūsdienu izglītības sistēmā nav vietas.

Tomēr nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās infekcijas, arī HIV jauniešu vidū, skaidrojama ne tikai ar robiem izglītības sistēmā, bet arī valsts atbalsta sistēmas trūkumā jauniešiem un sociālā riska grupām. Latvijā daudz akcentēta mātes un bērna veselība, veicināti tās uzlabošanas pasākumi, kas ir būtiski, taču nākamo vecāku un viņu bērna veselība sākas daudz agrāk – jau jaunieša vecumā, reizē ar zināšanām, izpratni par savu ķermeni un atbildību. Nereti nepārdomāta izvēle un zināšanu trūkums rada negaidītas sekas, piemēram, inficēšanās ar HIV var notikt viena dzimumkontakta laikā, taču hroniskā infekcija radikāli maina visu turpmāko dzīvi. Tādēļ īpaši būtiski ir veidot jauniešiem draudzīgu veselības politiku. Patlaban pat, ja jaunieši zina, kā pasargāt sevi no seksuāli transmisīvām slimībām, izvēlēties drošu izsargāšanās metodi,  plānot ģimeni, bieži vien viņiem nepietiek līdzekļu piemērotas izsargāšanās metodes izvēlei. Ja augsti efektīva kontracepcija mēnesī izmaksā 8 līdz 15 eiro vai pat vairāk, jauniete nereti tam nepieciešamos līdzekļus izmantos citām vajadzībām. Ierobežoti ir gan finansiālie resursi, gan pieejamība un iespējas kontracepciju iegādāties ērti un vienkārši.

Būtu nepieciešamas īpašas vietas, piemēram, atvērta tipa jauniešiem draudzīgi veselības centri, kur ikvienam bez personāla vai apkārtējo nosodījuma būtu pieejamas valsts apmaksātas profesionāļu konsultācijas tajā mirklī, kad tas visvairāk nepieciešams, seksuāli transmisīvo infekciju testi un valsts kaut daļēji kompensēti kontracepcijas līdzekļi.

Var jau teikt, ka mūsdienās informācija rodama it visur un īpašu uzmanību veltīt veselības jautājumiem skolās vairs nav nepieciešams. Tomēr der arī atcerēties, ka informācijas pārbagātība ir tikpat kaitīga kā informācijas neesamība. Tās dēļ jaunieši par seksuālās veselības tēmām interesējas arvien jaunākā vecumā un, pateicoties informācijas pieejamībai, arī atrod veidus, kā sev interesējošo viegli noskaidrot. Tajā pašā laikā, lai atšķirtu noderīgas zināšanas no stereotipiem un aizspriedumiem  nepieciešama objektīvu zināšanu bāze, ko iespējams iegūt ģimenē, skolā vai sarunā ar veselības profesionāli. Diemžēl neesoša veselības mācība skolās kopā ar grozījumiem Izglītības likumā, kas liek skolotājiem ar lielu piesardzību izvēlēties mācību saturu, objektīvas zināšanas neveicina, bet gan noved jaunus cilvēkus neapskaužamās situācijās, no kurām iespējams izvairīties, ja vien būtu atbilstošas zināšanas.

Kamēr politikas veidotāji mūsu bērnu izpratni par veselību un savstarpējām attiecībām ļaus veidot informācijai internetā, situācija nemainīsies – ik gadu varēsim lauzt šķēpus par to, kur lai rod papildu finansējumu ielaistu slimību ārstēšanai, bērnunamu uzturēšanai un citu nezināšanas seku novēršanai.

 

Autore ir ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente

Žurnāla Ir rakstu par šo tēmu “Sekss ir, zināšanu nav” lasiet šeit.

Žurnāliste Inga Spriņģe: Jo vairāk ar mēsliem mētājamies, jo vairāk tie pielīp

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica izveidotāju Ingu Spriņģi šajā priekšvēlēšanu laikā visvairāk pārsteidz, ka izglītoti cilvēki nonivelē spriedumus par mediju darbu līdz līmenim “visi žurnālisti ir slikti”. Intervijā žurnālam Ir Spriņģe stāsta, kāpēc bija svarīgi Latvijas feisfukā pirms vēlēšanām ieviest daudzās valstīs jau funkcionējošo reklāmu ķērāju Ad Collector, kuras partijas visvairāk reklamējas sociālajos tīklos un kā ikvienam tikt galā ar viltus ziņām.

Spriņģi satrauc, ka sabiedrībā pazīstami cilvēki un savā ziņā autoritātes, kurās ieklausās, saka – Latvijā nav labu žurnālistu, jo tikai laba, profesionāla žurnālistika spēj pretoties viltus ziņu un reklāmu vilnim. Par to viņa nesen feisbukā diskutējusi ar dziedātāju Lindu Leen un rakstnieci Noru Ikstenu, jo abas nesaredz Latvijā labu žurnālistiku. “Man par to ļoti sāp, jo godprātīgi daru savu darbu un zinu virkni kolēģu, kuri arī tā strādā. Tas, ka šādi cilvēki nāk un iespļauj tev sejā, ir vēl lielāks ļaunums nekā politiķu un viņu PR spļāvieni. Lindai Leen un Norai Ikstenai ir autoritāte. Pat ja ir noguruma sajūta — valstī daudz kas nav labi —, tu nedrīksti teikt, ka žurnālisti nav rakstījuši un cīnījušies. Ja tā saki, tad pētnieciskos medijus neesi lasījis, skatījies, klausījies. Viņi ir rakstījuši. Tikai tu neesi sekojis,” saka Spriņģe.

Viņa uzskata, ka sabiedrības viedokļu līderiem ir atbildība par to, ko viņi saka. “Teikt, ka Latvijā nav kvalitatīvas žurnālistikas, ir tāpat kā teikt, ka nav kvalitatīvas mūzikas vai literatūras.” Spriņģe saka, ka nevajag vispārināt – viss ir slikti, jo arī Saeimā starp simt deputātiem ir cilvēki, kuriem patiesi rūp valsts attīstība.

Žurnāliste salīdzinājumam min piemēru no ASV pēc Trampa ievēlēšanas. Redzot, kas notiek un ko viņi ievēlējuši, cilvēki sāka vairāk novērtēt kvalitatīvos medijus, “pieauga abonentu skaits The New Yorker, The New York Times, Washington Post un citiem labiem medijiem. Oskara balvas pasniegšanas ceremonijā aktrise Merila Strīpa aicināja cilvēkus atbalstīt kvalitatīvus medijus. Pie sevis domāju — kur ir mūsu, latviešu, Merila Strīpa?”

Sriņģes lielākās bažas par vēlētāju prātu ietekmēšanu pirms vēlēšanām sociālajos tīklos ir saistītas ar Kremļa faktoru – tas, kā politiķi ar to manipulē. “Krievija ir kaimiņš, no kura mums neatslābstoši jāuzmanās. Taču politiskajās cīņās šis arguments bieži tiek izmantots nožēlojami,” saka žurnāliste. “Visklajākais piemērs ir Raivja Dzintara atbildes video Jurim Jurašam, apvainojot viņu un Jutu Strīķi sadarbībā ar Kremli pēc tam, kad Jurašs bija paziņojis — Dzintars ņēmis naudu no [maksātnespējas administratora Māra] Sprūda. Nesaku, ka Jurašs ir ideāls, taču iesaistīt šajā politiskajā cīņā aizdomas par sadarbību ar Kremli bija nožēlojami.”

Viņa uzskata, ka šādas publiskas cīņas un nomelnošana Latvijas krievvalodīgo integrācijai nepalīdz un viņi vēl vairāk norobežojas.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.