Svētku laiks

Bērni Valkas apriņķī. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
Print Friendly, PDF & Email

Rīgā okupācijas iestādes plaši svin vācu karaspēka ienākšanas gadadienu, citviet — bērnu svētki ar pasakām un laimes ratu

Valkas pilsētas parkā 1. septembrī norisinājās Bērnu svētki. Pasākuma organizatori bija solījuši pārsteigumus lieliem un maziem, jauniem un veciem: pasaku tētiņš atvedīšot daudz skaistu pasaciņu par Sarkangalvīti, par briesmīgo pūķi un princesi, kura apburta guļ stikla kalnā, par gudro Ansi un Velnu un vēl daudzas citas; katrs varēšot izmēģināt roku veidošanā un zīmēšanā, piedalīties rotaļās, meklēt veiksmi pie laimes rata un loterijā. Pasākumā skanēja mūzika, sasildīties palīdzēja karsta tējas vai kafijas glāze ar labu sviestmaizi.

2. septembris Par godu Rīgas ieņemšanas gadadienai vācu okupācijas varas iestādes organizēja svētkus divu dienu garumā. Skaidrojot rīdziniekiem, kāpēc jāsvin, presē minēti dažādi argumenti. Starp tiem — vācu karaspēka ienākšana Rīgā novērsusi lielinieku nākšanu pie varas pilsētā pēc oktobra apvērsuma Krievijā. 2. septembra vakarā ap plkst. 20.30 sākās lāpu gājiens no Guberņas valdes nama (tagad — Augstākās tiesas ēka). Tajā piedalījās vācu vīriešu dziedātāju biedrības un brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Gājiens sākās un noslēdzās ar runām un brīvdabas koncertiem. Runātāji solīja «nesatricināmu uzticību un padevību» varas iestādēm.

3. septembrī pasākumi sākās jau 7.30 no rīta ar svinīgu karaspēka parādi pie Guberņas valdes nama. Tam sekoja dievkalpojumi vairākās baznīcās un korāļu skandēšana no baznīcu torņiem. Plkst. 11 sākās parāde Esplanādē, pēc tam plkst. 13 visi atkal pulcējās pie Guberņas valdes nama uz pieminekļa atklāšanas svinībām. Pieminekļa tēls raksturots kā simbols vācu karavīra varonībai. Tas «ar savu skatienu uz dienvidu-rietumiem — savu dzimteni — liecina, ka stāv par viņas drošu sargu austrumos, ka vācu zaldāts izturēs līdz galam, līdz ienaidnieka satriekšanai». Divas stundas vēlāk sākās svinīgs gājiens pa Rīgas ielām ar mūziku un karogiem. Gājienā piedalījās vācu biedrības, cunftes, studentu korporācijas, ugunsdzēsēju biedrības, skolu audzēkņi un patversmju bērnu pulciņi. Savukārt plkst. 16 atskanēja tauru skaņas Vērmanes parkā — sākās dārza svētki, kuros dažādi vācu karaspēka orķestri un vācu dziedātāju biedrību kori atskaņoja «labāko vācu komponistu mūziku». Uzstājās arī runātāji, kuri slavināja Vāciju un visu vācisko.

7. septembrī provāciskās Rīgas pilsētas domes sēdē vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja Vācijas valdību pievienot Baltijas valstij Latgali jeb «poļu Vidzemi», kas sastāvot no Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas apriņķiem, kā arī latviešu apdzīvotajiem Ostravas un Drisas apgabaliem. Kā pamatojums minēts, piemēram, fakts, ka Latgale agrāk «piederējusi pie Baltijas ordeņa valsts». Arī ekonomiski šāda pievienošana būšot izdevīga, sevišķi Rīgas tirdzniecībai. Rezolūcijas noslēgumā teikts: «Latviešu apdzīvotās Latgales pievienošana pie Baltijas valsts ir latviešu tautas nacionāla prasība, kuras izpildīšana noderētu Baltijas zemes vispārējai apmierināšanai un jaundibinātās kārtības stiprināšanai, kamēr latviešu tautas sadalīšana starp Krieviju un Baltijas valsti radītu pastāvīgu aģitāciju un sarežģījumu avotu.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu