Sekss ir, zināšanu nav

Trešdaļa pusaudžu atzīst, ka viņiem ir seksuālas attiecības, taču par ķermeni un veselību viņi zina pārsteidzoši maz. Kā to mainīt?

Visjaunākajai grūtniecei, kas pabijusi Bērnu slimnīcas ginekoloģes Lāsmas Līdakas kabinetā, bija tikai 12 gadu. Tas notika pirms nepilniem diviem gadiem. Meitene dzemdēja bērnu, par kuru rūpes uzņēmās viņas mamma, bet jau pēc četriem mēnešiem viņai atkal bija jauns draugs un ginekoloģei nācās skaidrot par kontracepciju. Kāda cita 15 gadus veca meitene šopavasar sāka lietot mammas apmaksāto hormonālo implantu — pēc tam, kad bija dzemdējusi otro bērnu.

Šie ir divi īpaši gadījumi, taču pirmās dzemdības vai abortu jau pusaudža vecumā Latvijā ik gadu piedzīvo vairāk nekā divi simti meiteņu. Un viņas visas nav no tā dēvētajām sociālā riska grupām. «Neviena meitene, kas bijusi jaunāka par 16 gadiem un kurai esmu konstatējusi grūtniecību, nav nākusi no nelabvēlīgas ģimenes,» saka Latvijas Ginekologu asociācijas viceprezidente Dace Matule.

Iemesls ir aizvien vājākas pusaudžu zināšanas par savu ķermeni un seksualitāti, skaidro ginekologi. To apliecina vēl kāds bīstams fakts: aizvien biežāk pusaudžiem atklāj hlamīdijas, vienu no visvairāk izplatītajām seksuāli transmisīvajām slimībām. Situācijai par labu nav nākuši pirms trim gadiem veiktie grozījumi Izglītības likumā, kas pieprasa «tikumisko audzināšanu», jo skolās tie radījuši apmulsumu — vai un kā pārrunāt ar bērniem pat mācību programmās iekļautās tēmas par seksualitāti?

Vairs nemēra zināšanas

Pēdējais diagnostikas darbs, kurā pārbaudītas bērnu zināšanas par veselību, notika 2013. gadā. Tajā piedalījās gandrīz visi 5. un 9. klašu skolēni. Rezultāti nebija viendabīgi. Piemēram, 88% bērnu zināja, ka dzimumkontaktā var saķert seksuāli transmisīvās infekcijas, bet tikai trešdaļa — ka meitene, kurai ir menstruācijas, var kļūt par māti. 61% pusaudžu bija pārliecināti, ka pirmajā seksa reizē nevar palikt stāvoklī.