Diena: 30. augusts, 2018

Re:Baltica: Krievija finansē Baltijas valstu interneta vietnes “Baltnews” un diktē tām saturu

No tiesas materiāliem gūts apstiprinājums, ka Baltijas valstīs strādājošās interneta vietnes “Baltnews” tiek finansētas no Krievijas un to saturu diktē Krievijas propagandisti, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica” un Igaunijas medijs “Postimees”.

Materiāli iegūti no Igaunijā strādājošās vietnes “baltnews.ee” redaktora Aleksandra Korņilova krimināllietas. Viņš tika tiesāts par dokumentu viltošanu ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas.

Kā vēsta “Re: Baltica” un “Postimees”, tiesas materiālos pieejamie “Skype” sarunu atšifrējumi un līgumu kopijas apliecina, ka “Baltnews” kontaktpersona – Krievijas propagandas mediju konglomerāta “Rossiya Segodnja” Aleksandrs Svjazins – regulāri norādījis Baltijā strādājošo vietņu pārstāvjiem par kādiem tematiem un kā rakstīt.

Savukārt finansējumu “Baltnews” redakcijas saņēmušas no starpniekfirmām, kas bija reģistrētas ārpus Krievijas, piemēram, Nīderlandē reģistrētās “Media Capital Holding B.V.”, Kiprā reģistrētās “Barsolina Ventures Ltd.” un Serbijā reģistrētās “SPN Media Solutions”. Tostarp Serbijas Uzņēmumu reģistra dokumenti apliecina, ka šī 2015.gada martā dibinātā firma pastarpināti pieder “Rossiya Segodnja”. “SPN Media Solutions” izmantota arī, lai finansētu Kremļa propagandas holdinga “RIA Novosti” Ukraina pārstāvniecību.

Norādījumi, par ko rakstīt, no “Rossiya Segodnja” pārstāvja Svjazina saņemti caur “Skype”. Par nopublicēto sniegtas atskaites starpniekfirmām. Turklāt, lai uzrādītu lielāku auditoriju, “Baltnews” redakcijas pirkušas klikšķus un izmēģināja komentāru pirkšanu no Krievijas troļļu fabrikām.

Kā norāda “Re: Baltica”, Latvijas “Baltnews” gadā apgrozīja ap 100 000 eiro, lai gan portālā tikpat kā nav reklāmu.

Bijušais “Baltnews.lv” galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs atteicies “Re:Baltica” atklāt, no kurienes bijuši vietnes ienākumi. Viņš arī kategoriski noliedza, ka kāds būtu diktējis, par ko jāraksta. Bijis informācijas apmaiņas līgums ar “RIA Novosti”, bet tas nozīmējis “satura apmaiņu bez maksas”.

Arī Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus “Re: Baltica” apstiprinājis, ka Latvijā strādājošo vietni “Baltnews.lv” finansēja Krievija, izmantojot citu valstu firmas, un tas bija vietnes galvenais ienākumu avots,

Cinkuss apliecinājis, ka ir pamats uzskatīt, ka “Baltnews.lv” satura veidotāji Latvijā atskaitījās par paveikto Krievijai un veidoja saturu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. “DP arī iepriekš ir atzīmējusi, ka “baltnews.lv”, atšķirībā no “Sputnik”, ir centies slēpt savu saikni ar Krieviju. Dienesta vērtējumā, “baltnews.lv” mērķis bija ar šķietamu objektivitāti veidot Krievijas interesēm atbilstošu saturu,” Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram rakstiski atzinis Cinkus.

Līdzīgs secinājums ir arī Lietuvas drošības dienestam, kas “Baltnews” un “Sputnik” identificējis kā kanālus prokremliska satura izplatīšanai valstī.

Pētījumu veikusi starptautiska žurnālistu komanda no “Postimees”, “Re:Baltica”, Lietuvas portāla “15min.lt”, Serbijas medija “KRIK” un ASV medija “BuzzFeed News”.

Interneta vietnes “Baltnews” visās trīs Baltijas valstīs tika izveidotas 2014.gadā. Turpmākajos gados tie nonāca arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības dienestu uzmanības lokā. Piemēram, 2017.gada Latvijas Drošības policijas publiskajā pārskatā teikts, ka Latvijā darbojas vismaz divi Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnja” uzturēti informācijas resursi – multimediju platformas “Sputnik” Latvijas versija un interneta vietne “baltnews.lv”.

Šā gada aprīlī Satversmes aizsardzības biroja 2017.gada darbības pārskatā norādīts, ka galveno pamatu Krievijas informatīvai ietekmei Latvijā veido retranslētie Kremļa kontrolētie televīzijas kanāli, uzsvērts SAB pārskatā. Darbu Baltijā 2017.gadā turpināja “Rossija Segodnja” struktūras “Sputniknews” un “Baltnews”, tomēr to ietekme ir visai ierobežota.

Rakstu “Kremļa raidītājs” lasiet žurnālā Ir šeit.

Aptauja: Intrigas, slinkošana vai kavēšana – kaitinošākais darba kolēģos

Gandrīz puse jeb 42% iedzīvotāju darba portāla “CVMarket.lv” veiktajā aptaujā atzinuši, ka kaitinošākais darba kolēģos viņiem šķiet savstarpējās intrigas un divkosība. Savukārt 15% respondentu nevar sadzīvot ar darba kolēģu slinkošanu un neizdarību.

Starp tiem, kuri aptaujā atzinuši, ka visgrūtāk sadzīvot tieši ar darba kolēģu divkosību un intrigām, lielākoties ir cilvēki, kuri strādā apkalpošanas, pārdošanas un ražošanas sfērās. Tajā pašā laikā to atzinusi liela daļa cilvēku, kuri strādā vadošos amatos – gan valsts pārvaldē, gan privātajā sfērā. Lai gan vairākums respondentu, kuri izvēlējušies šo variantu, bija sievietes, vīrieši īpaši neatpaliek. Arī viņiem kolēģu paradums šķiet vistraucējošākais ikdienā un savstarpējās attiecībās.

11% no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka viskaitinošākais darba kolēģos ir savstarpējā aprunāšana un tenkošana vienam par otru. Vairāk nekā 50% no respondentiem, kas izvēlējušies šo atbildi, ir sievietes, kas lielākoties pārstāv administrēšanas un ēdināšanas sfēras.

8% no atbilžu sniedzējiem atzinuši, ka vienlīdz kaitinoši ir darba kolēģu tieksme melot, kā arī sūdzēšanās un gaušanās par dzīvi un savām individuālajām problēmām darbā. 5% norādījuši, ka visgrūtāk sadzīvot ar kolēģu nekārtību gan darba vietā, gan koplietošanas telpās. Tikai 3% no respondentiem atzīmējuši, ka kaitinošākais ir tas, ka kolēģi kavē darbu, savukārt 2% to, ka kolēģi nāk uz darbu slimi un tādējādi var aplipināt pārējos.

“CVMarket.lv” aptauja “Kādi kolēģu ieradumi Jums šķiet viskaitinošākie?” kopumā piedalījās 1142 Latvijas iedzīvotāji vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no 2018. gada 11. jūlija līdz 13. augustam.

Vai Latvijas ārsti ir gatavi glābt bērnu dzīvības?

Latvijā pērn nomira 147 bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Biežākie nāves cēloņi ir saistīti ar perinatālo aprūpi — 53 bērni miruši laikposmā no 22. grūtniecības nedēļas līdz septiņu dienu vecumam. No ievainojumiem, saindēšanās un citas ārējas iedarbes bojā gājuši 37, transporta negadījumos deviņi, noslīkuši astoņi.

No nākamā gada janvāra sāksies teorētiskas un praktiskas simulāciju mācības mediķiem, lai glābtu bērnu dzīvības, ceturtdien raksta žurnāls Ir. Līdzekļi mācībām piesaistīti, iesniedzot projekta pieteikumu Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Mācību projekta autori ir Rīgas Stradiņa universitātes docenti un EuropeSim komanda.

Ir rīcībā esošais EuropeSim pētījums atklāj, cik gatavi Latvijas slimnīcu ārsti ir bērnu dzīvību glābšanā. Pētījumā tika iekļautas visu 16 slimnīcu nodaļas, kurās palīdzību bērniem Latvijā sniedz diennakti, to skaitā abas BKUS novietnes Rīgā.

Pētījums rāda, ka mediķi reģionos salīdzinoši labi tiek galā ar elpceļu atbrīvošanu no lego un krampjiem zīdainim — abos gadījumos prasmes bijušas virs starptautiski rekomendētā vidējā līmeņa. Daudz sliktāki rezultāti ir septiskā šoka pacientam reanimācijā — reģionu slimnīcās kopumā rezultāts ir tikai 19% no ideālās aprūpes, bet slīkuša piecgadnieka glābšanā — 36%. BKUS rezultāti visās simulācijās bija būtiski augstāki.

Nozīmīga loma te ir mediķu praksei – Rīgas mediķi simulācijās bija krietni spēcīgāki, un tas ir pašsaprotami, jo BKUS gada laikā neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk ap 70 000 bērnu, kamēr visās pārējās Latvijas slimnīcās kopā tikai ap 49 000, raksta žurnāls.

Speciālistus pētījumā atklātie vājie rezultāti neizbrīna, jo daudzās slimnīcās trūkst mediķu, aprīkojuma un arī nav bijusi administratīva vēlme sakārtot uzņemšanu tā, lai spētu reanimēt bērnus.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Kučinskis: Lielākais drauds šobrīd ir Kaimiņa saiešana kopā ar “Saskaņu”

Valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS) intervija ceturtdien žurnālā Ir noslēdz valdības ministru interviju ciklu pirms Saeimas vēlēšanām. Ir publicēja intervijas ar ministriem kopš maija, un tikai divi ministri – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) – atteicās atbildēt uz Ir jautājumiem klātienē.

Kučinskis par divarpus gadiem kopš 2016. gada janvārī sāka vadīt valdību intervijā žurnālam Ir saka, ka viņam nav par ko kaunēties. Par vienu no svarīgākajiem turpmākā gada dabiem viņš saka – gada laikā ir pilnībā jānostiprina kontrole pār finanšu plūsmām Latvijā un jādod visām pasaules uzraugošajām institūcijām pārliecība, ka šeit negodīgā nauda, ja tāda parādās, tiek noķerta, ka process tiek kontrolēts.

“Es vienmēr esmu uzsvēris — mēs varam atļauties tik, cik mēs spējam nokontrolēt. Ja runā par Krievijas vai NVS naudām, diez vai tas ir vairāk par 5%. Protams, daudzi partneri nesaprot, kāpēc notiek bankas ABLV pašlikvidācija. Gribētos, lai mēs ātrāk parādītu, ka pašlikvidācijas procesa uzraudzības rezultātā [varam kontrolēt], vai no turienes kaut kas noziedzīgs nav nozagts vai aizbēdzis,” saka Kučinskis.

Jautāts par gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozēm, Kučinskis teic, ka viņam ir “lielas bažas par ļoti lielu sadrumstalotību. Pašreizējās prognozes norāda uz milzīgām grūtībām izveidot valdību, kura var parādīt skaidru rīcību. Man grūti aptvert koalīciju, ja tajā ir vairāk nekā trīs [spēki]. Trijatā jūs vēl varat vienoties”. Valdības vadītājs arī neslēpj, ka ZZS un Nacionālā apvienība pretendē uz valdības kodolu.

Savukārt par lielāko pašreizējo politisko draudu Kučinskis uzskata Saskaņas un Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV saiešanu kopā. Pats par ZZS sadarbību ar Saskaņu Kučinskis atbild izvairīgi – viņam nebūšot kārdinājums pēc vēlēšanām veidot valdību kopā ar Saskaņu. Jāatgādina, ka šonedēļ publiski jau izskanēja Saeimas prezidija locekļa un ZZS Kurzemes saraksta līdera, Latvijai un Ventspilij pārstāvja Gundara Daudzes viedoklis, ka viņš neiebilst pret sadarbību ar Saskaņu.

Vairāk par Kučinska teikto intervijā lasiet žurnālā Ir šeit.

Ir intervijas ar ministriem lasiet:

Ar kultūras ministri Daci Melbārdi (NA)

Ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS)

Ar izglītības ministru Kārli Šadurski (V)

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA)

Ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V)

Ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS)

Ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V)

Ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS)

Ar labklājības ministru Jāni Reiru (V)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Ir atteica intervijas.

Savukārt ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) redakcija nolēma neiekļaut šajā interviju sērijā, jo abās jomās ir stabils darbs un plaša koalīcijas vienprātība – nav īpaši smagu problēmjautājumu, ko izvērsti apspriest.

Četri cipari

Bruto alga Latvijā 2. ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī.

Pieauguma temps 2. ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa par nostrādāto stundu gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar 8,7% 1. ceturksnī. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē labvēlīgāka t.s. bāzes efekta dēļ (ar to domājot pieauguma tempa svārstības pērnā gada ietvaros), algu kāpums sasniegs apmēram 10%. Lietuvā darba samaksas kāpums jau 2. ceturksnī pārkāpa divciparu slieksni.

Jēga aiz cipariem

Lai neradītu lieku saspīlējumu darba attiecībās uzņēmumos, kuri to nav pelnījuši, uzreiz jānorāda – daļu no statistikā redzamā algu kāpuma, ļoti iespējams, veido ienākumu legalizācija. Tas nozīmē – uzņēmumos, kuri jau iepriekš maksājuši visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, algas aug lēnāk. Taču nav šaubu, ka algu kāpums paātrinās, pērnā gada statistikā vidēji tas bija 7,9%, bet vēl pirms gada: 5,0%.

Skaidrs, ka tas tā nevar turpināties mūžīgi. Ja algu pieaugums ilgstoši pārsniegs ražīguma kāpumu, bremzēsies eksports, tad visa ekonomika, un galu galā atdzisīs darba tirgus. Iepriekšējā desmitgadē šīs atgriezeniskās saites darbību traucēja pārāk straujais kreditēšanas kāpums, bet nevarēja to novērst vispār, kā vēlāk nācās ļoti nepatīkamā veidā pārliecināties. Šajā ciklā tas tā nebūs. Ir iespējams arī cits scenārijs — nevis bremzējas algu kāpums, bet paātrinās darba ražīguma pieaugums. Tas, protams, būtu ideālais variants. Taču to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt. Viegli nav tāpēc, ka var nākties pieņemt nejaukus lēmumus.

Ražīgums aug, ja pārtrauc neražīgumu

Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās notiek un tas ir apsveicami, taču šo procesu var vēl paātrināt. Brīdī, kad nodarbinātība strauji kāpj un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus, nav nekāda attaisnojuma iecietīgi izturēties pret aplokšņu algām tikai tāpēc, ka uzņēmums rada kaut kādas darbavietas. Par to portālā Delfi raksta gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš. Šādi rīkojoties, valsts ļauj turpināt darbu uzņēmumiem ar zemu darba ražīgumu, tātad bremzējot ekonomikas izaugsmi, tātad samazinot ilgtspējīgo algu kāpuma tempu.

Priekšvēlēšanu laikā ir tīkami un populāri runāt par to, ko valsts cilvēkiem un uzņēmumiem iedos – pabalstus, lielākas algas, nodokļu atlaides. Taču, ja cilvēki vienmēr varētu dabūt un darīt to, ko grib, valsts vispār nebūtu vajadzīga, mēs varētu laimīgi dzīvot anarhijā. Ekonomiskās politikas galīgais mērķis tiešām ir uzlabot cilvēku dzīvi, palīdzēt viņiem sasniegt savus mērķus. Taču, lai līdz tam nonāktu, dažkārt ir vajadzīgs piespiest cilvēkus darīt to, ko viņi negrib, piemēram – pārtraukt uzņēmējdarbību, kas pārkāpj kopējos spēles noteikumus vai vismaz to radikāli mainīt.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists