Tiesneši: Tiesu varai jāapzinās un jāatzīst savas kļūdas, lai turpmāk tās nepieļautu 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas lietu tiesvedību izvērtējumu.

Komisijas izveidošana, tās darbs un ziņojums parāda vairākas tiesu varai būtiskas lietas. Vispirms tās spēju reaģēt uz nopietnu sabiedrības kritiku, pēc būtības pārbaudot tos pārmetumus, kas meta ēnu uz tiesu varas reputāciju. Lai arī šādu komisiju izveidošanai nebūtu jākļūst par ikdienas praksi, ir ļoti būtiski, ka ārkārtas un nestandarta gadījumā ir atrasts veids, kā saturiski pilnvērtīgi virzīties uz to, lai tiktu noskaidrota situācija, sniegta atbilde un novērsti pārkāpumi vai nepilnības.

Mums ir jāapzinās, ka tiesu varai pašai ir jāuzņemas atbildība par sava darba kvalitāti, kļūdām un komunikāciju ar sabiedrību. Komisijas ziņojums un Tieslietu padomes reakcija ļauj domāt, ka tiesu vara šajā ziņā ir spērusi soli uz priekšu.

Komisijas ziņojums nerada šaubas par komisijas godprātību un objektivitāti. Tā saturs ir kvalitatīvs, izvērsts un izsvērts, ietverot visus atšķirīgos viedokļus. Šajā ziņā ir būtiski ņemt vērā komisijas kompetenci un tai pieejamos instrumentus lietu izpētē. Ziņojuma saturs arī liecina, ka sabiedrībai tiek sniegta pilnīga un visaptveroša informācija un nekas netiek slēpts vai noklusēts. Tas savukārt neļauj šaubīties par ziņojuma secinājumu objektivitāti. Būtiski ir tas, ka izpētes rezultātā ir uzrādīti gan tie gadījumi, kuros informācija par iespējamiem tiesnešu pārkāpumiem neapstiprinās, gan tie, kuros kļūdas un pārkāpumi ir bijuši.

Visbeidzot svarīgi ir tas, kā šis komisijas ziņojums tiek izmantots tālāk. Tiesu varai ir jāapzinās un jāatzīst savas kļūdas, izdarot secinājumus un meklējot risinājumus, lai turpmāk šādas kļūdas netiktu pieļautas. Atklātās kļūdas, mūsuprāt, var kalpot par pamatu tiesu sistēmas attīstībai, uzlabojot gan tiesnešu atlases procedūras, gan tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbu, gan tālākizglītības programmas. Pilnībā pievienojamies Tieslietu padomes lēmumam nodot ziņojumu Ģenerālprokuratūrai, no kuras būtu sagaidāma atbilde par gadījumiem, kuri uzrāda iespējamus tīšus pārkāpumus. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai ziņojumā norādītie apstākļi ir jāņem vērā tiesnešu novērtēšanā.

Turklāt ziņojumu bez ievērības nedrīkstētu atstāt arī tie tiesneši, kuri attiecīgās kategorijas lietas nav skatījuši un arī citādi ziņojums tiešā veidā tos neskar. Tam ir jāatgādina par tām vērtībām, kādas ir jāievēro tiesneša darbā, tostarp godprātību, atbildību un rūpību tiesneša pienākumu izpildē. Katram tiesnesim, sākot ar pirmo instanci, ir jādomā, ar kādu varu un nozīmību ir apveltīts tiesneša amats, kādas var būt sekas pieņemtajiem lēmumiem, kā būtu pareizi rīkoties gadījumos, kad ir saskatāmi mēģinājumi negodprātīgi izmantot nepilnības tiesiskajā regulējumā.

 

Augstākās tiesas tiesneši:

Dzintra AmerikaAndris GuļānsAnita KovaļevskaVēsma KaksteAnita PoļakovaLīvija SlicaIeva Višķere

 

Ziņojums nav indulgence kļūdām un formālai tiesas spriešanai

Ekspertu grupā tiku uzaicināta kā viena no to tiesnešu pārstāvjiem, kuri parakstīja aicinājumu Tieslietu padomei izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības. Varu apstiprināt, ka lietu izpēte notika atvērtā un objektīvā diskusijā, kurā lielu daļu laika paņēma arī pašu ekspertu strīdi par tiesību normu piemērošanu un par to, vai pirmās instances tiesas tiesnešiem vajadzēja būt spējīgiem rast pareizo risinājumu toreiz, kad lietas tika skatītas tiesā. Vairākos tiesību jautājumos lietu domas vēl arvien dalījās.

Neuztveru ekspertu grupas darbu kā soda ekspedīciju – lai secinājumi par situāciju būtu objektīvi, nevar neņemt vērā visas tās problēmas, ar ko tiesneši tolaik objektīvi saskārās. Tādēļ centos izprast, vai starp pārbaudītajām lietām ir kas tāds, kas liktu iedegties sarkanajai lampiņai, ka kaut kas ir ārpus normālām tiesu prakses svārstībām un kļūdām, ar ko diemžēl nevar nerēķināties nevienā tiesā un nevienā tiesību nozarē. Kā redzams no ziņojuma, tādas lietas tika identificētas.

Tā kā pati esmu piedalījusies ekspertu secinājumu tapšanā, tad lieki teikt, ka  uzskatu tos par pamatotiem. Kā tiesnese atbildīgi attiecos pret jebkādu secinājumu izdarīšanu, ja tam pietrūkst informācijas. Tā tas nereti bija arī šajā gadījumā. Kā var spriest no divu citu ekspertu atsevišķajiem viedokļiem, šķiet, mūsu domas dalās galvenokārt tajā zonā, kurā likuma piemērošana notikusi pārāk formāli.

Šeit es aicinātu, pirmkārt, ņemt vērā, ka arī ekspertu vidū esošie tiesneši neatbalsta nedz formālu, nedz kļūdainu tiesas spriešanu, un ziņojums nav indulgence kļūdām un formālai tiesas spriešanai – par taisnīgumu ir jāiestājas gan maksātnespējas lietās, gan jebkurā citā lietā. Otrkārt, es ļoti vēlētos, lai ziņojuma lasītāji saprastu, ka ekspertu grupas rokās nebija un nevarēja būt instrumentu, lai noskaidrotu, kas bija šādas formālas vai citādi nepilnīgas tiesas spriešanas iemesls – neprasme rast taisnīgumu vai nevēlēšanās to darīt. Ja es nevaru to objektīvi pārbaudīt, tad es nevaru to apgalvot. Tādus secinājumus varētu izdarīt tikai procesā, kuru paredz likums un kurā ir pienācīgas iespējas noskaidrot visus apstākļus – tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanā, disciplinārlietā, kriminālprocesā. Tieslietu padome tādēļ pilnīgi pareizi novirzīja informāciju tām institūcijām, kurām ir iespēja procesuāli korekti veikt apstākļu noskaidrošanu un vērtēšanu.

Ceru, ka sabiedrība saskatīs un novērtēs, ka tiesu vara nav ieslīgusi pašapmierinātībā bet (pat ja reizēm lēni) sabiedrībā izskanējušo kritiku uzklausa un ir gatava problēmas risināt.

 

Augstākās tiesas tiesnese Rudīte Vīduša

 

Reputācijas krīze ar ziņojumu nav atrisināta

Darba grupas ziņojums un tam sekojošie Tieslietu padomes lēmumi ir vērtējami, kā pozitīvs virziens tiesu sistēmas attīstībā. Tas ir svarīgi, ka tiesu sistēma pati ir spējusi izvērtēt un argumentēti norādīt uz reputāciju graujošiem nolēmumiem.
Darba gupas secinājumi ir izdarīti, gan novērtējot tiesa nolēmumus, gan analizējot visu lietu materiālus. Tas ir svarīgi, lai neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus, jo vienmēr jāpatur prātā tiesas kritikas robežas un tiesnešu neatkarība.
Reputācijas krīze ar ziņojumu nav atrisināta. Kā redzams no Tieslietu padomes lēmumiem, ziņojums ir tikai sākums tālākiem procesiem, proti, gan tiesnešu darba profesionālajai izvērtēšanai, gan atsevišķu tiesnešu darba izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādēs.
Saistībā ar viedokļu atšķirību, raugoties uz ziņojumā ietverto analīzi, nevar runāt par drosmes trūkumu. Iespējams tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot jau savas iespējas, jāpievērš uzmanība arī tām lietām, par kurām dalījās darba grupas locekļu viedokļi. Vērtējot ziņojumu, jāņem vērā, ka darba grupas rīcībā nebija un nevarēja būt izmeklētāju instrumenti.
Ja nerunā par lietām, kuras jāpēta tiesībaizsardzības iestādēm, tad ziņojums uzrāda nopietnas problēmas tiesnešu profesionalitātē. Un primāri tas ir jautājuma par tiesneša amata kandidātu atlasi, proti, cik profesionāli sagatavotiem juristiem un nobriedušām personībām valsts atļauj lemt par cilvēku likteņiem.
AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa,
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna

Komentāri (1)

J.šveiks 01.09.2018. 04.19

apsmiekls , ne komīzija

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu