Pierīga jau ilgāku laiku ir ekonomiski veiksmīgākā Latvijas daļa

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pierīga jau ilgāku laiku ir ekonomiski veiksmīgākā Latvijas daļa – aizņemto darbavietu skaits kopš krīzes zemākā punkta ir audzis vairāk nekā par 40%, bet oficiāli izmaksāto algu summa ir vairāk nekā divkāršojusies.

Šis reģions gūst lielu labumu no pakalpojumu eksporta (IT, biznesa pakalpojumu, tūrisma) straujās attīstības Rīgā. Tāpat tas ir arī straujas rūpniecības attīstības zona – Ādažos, Salaspilī, Mālpilī, Piņķos, Olainē un arī Jelgavā, kas ir daļa no aglomerācijas, bet statistikā pieder Zemgalei.

Šo joslu ap galvaspilsētu uzņēmumi izvēlas tāpēc, ka te var piesaistīt speciālistus no Rīgas un darbiniekus, kas ierodas no pretējās puses – te var paņemt labāko no diviem atšķirīgiem darba tirgiem. Tāpat Pierīgā ir laba infrastruktūra un lētāka zeme nekā galvaspilsētā.

Rīgas un Pierīgas kopējais īpatsvars Latvijas ekonomikā jau ir ļoti liels. Ir pieejami reģionālā IKP dati tikai līdz 2015. gadam. Jau tajā brīdī galvaspilsētas reģiona kopējā daļa Latvijas ekonomikā bija gandrīz sasniegusi 70%. Iespējams, ka patlaban šis slieksnis jau ir pārsniegts. Ir pieejami jaunāki dati par darbavietu skaita izmaiņām. To skaita pieauguma lauvas tiesa notiek Lielrīgas reģionā. Kopš 2010. gada no neto vai “tīrā” darbavietu skaita pieauguma ap 85% notikuši tieši šajā Latvijas daļā.

Attīstība notiek arī citur. Aizvadītajos divos gados (2016-2017) straujāka par ekonomikas vidējo tempu attīstība bija apstrādes rūpniecībā, kas ir ārpusrīgas reģionu attīstības galvenais balsts. Taču domājams, ka ilgākā laika posmā galvaspilsētas un tās apkārtnes ekonomika augs straujāk, galvenokārt pateicoties tam, ka aug tās daļa valsts iedzīvotāju kopskaitā. Dzīves līmenis te jau ir ievērojami augstāks; darba, atpūtas un izglītības iespējas ievērojami plašākas.

Novadi un pilsētas pārējos reģionos nodalīsies divās krasi atšķirīgās trajektorijās. Ir pilsētas un to apkārtnes, kuras strauji attīstās. Te vispirms varētu minēt Valmieras, Smiltenes un Cēsu reģionu Vidzemē, kā arī divas lielās Kurzemes ostas pilsētas. Tur iedzīvotāju skaits jau stabilizējas. Turpretim vietās, kur izaugsme vēl nav sākusies, tā visdrīzāk nesāksies.

Runājot par galvaspilsētas reģionam svarīgākajām nozarēm, pirmkārt, ir jāmin eksportējošās pakalpojumu nozares. Tranzīta apjoms nākotnē labākajā gadījumā paliks apmēram pašreizējā līmenī. Taču tā īpatsvars šīs Latvijas daļas ekonomikā ir neliels. Izšķiroša nozīme būs tam, kā attīstīsies tūrisma, biznesa ārpakalpojumu un IT pakalpojumu eksports.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu