Pieminekļi* 16

Memoriāla komunismu upuru piemiņai atklāšana Tallinā, Igaunijā. Foto: Gunārs Nāgels
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

23. augustā, Hitlera-Staļina jeb Molotova-Ribentropa pakta gadadienā, es biju Tallinā, Igaunijā, kur atklāja vērienīgu memoriālu komunisma upuru piemiņai.

Memoriāla galvenā daļa ir divas augstas, melnas akmens sienas, kuras veido garu eju. Jāiet šai ejai cauri, lai sasniegtu tā saukto Mājas dārzu. Uz abām ejas sienām ir iekalti vairāk nekā 22 000 zināmu igauņu vārdu, kuri bija noslepkavoti vai mira kā komunisma terora upuri, un lielākai daļai viņu kapavietas paliek nezināmas.

Memoriāls komunismu upuru piemiņai Tallinā, Igaunijā. Foto: Gunārs Nāgels

Neizbēgami bija jāsalīdzina ar Latviju, kur, liekas, beidzot, dažu gadu laikā būs piemineklis padomju represiju upuriem – pašā pilsētas centrā, un līdz ar to daudz mazāks nekā Tallinas memoriāls.

Memoriālam Tallinā ir arī lasāms īss vēstures kurss igauņu, angļu un krievu valodā. Teksti ir iekalti akmenī vairākos blokos gaiteņa vienas sienas ārējā pusē.

Interesanti, ka šai pašā laikā, un teikšu, beidzot, Kanādā sen lolotais Memoriāls komunisma upuriem ir saņēmis atļauju celtniecībai.

Pieminekļi ir svarīgi, jo tie ne tikai atgādina vēstures notikumus, bet arī tāpēc, ka tie apliecina sabiedrības nostāju, ka šie notikumi ir bijuši ļoti zīmīgi.

Tas, ka Latvijā piemineklis padomju represiju upuriem ir izgājis ļoti grūtu tapšanas ceļu, bet tagad jau šķiet, ka ir nodrošināts, liecina par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret jūsu likteņiem.

Tāpēc jums [politiski represētajiem – red.] vēl arvien ir divi uzdevumi – pieminēt tos upurus, kuri nepārdzīvoja represijas un sniegt liecības par jūsu piedzīvoto, lai varam izplatīt īsto pagātnes stāstu. Mēs visi varam piedalīties upuru pieminēšanā, bet tikai jūs varat liecināt par vēstures notikumiem.

Latvijas Okupācijas muzejam, kuru es vadu, ir misija – Atcerēties; Pieminēt; Atgādināt. Muzejs krāj gan priekšmetus, gan dokumentus, gan liecības. Mums ir ap 2500 video intervijas, kuras izmantojam gan pētniecībai, gan mūsu vēstures izgaismošanai.

Autors ir Latvijas Okupācijas muzeja direktors

*Publicējam saīsināti G. Nāgela uzrunu 25. augustā Ikšķiles brīvdabas estrādē, kur notika Latvijas Politiski represēto personu ikgadējais salidojums

Komentāri (16)

J.šveiks 29.08.2018. 09.03

mums ir Likteņdārzs
https://lv.wikipedia.org/wiki/Likte%C5%86d%C4%81rzs
bet pa vidu Rīgā vēl stāv piemineklis Latvijas valsts okupācijai 1943. gada 13. oktobrī piesmietajā Uzvaras laukumā , nevelti iesaukts par karātavu laukumu, nezvai mus izdosies tik ātri tikt no okupācijas varas sumināšanas pie šādām piemiņas vietām

+4
0
Atbildēt

1

    Dusma > J.šveiks 29.08.2018. 09.43

    nū – mums ir arī krievu Uzvaras bulvāris – tas pats, kura malā akmeņogļu putekļu melni noputināta un kravas transporta rībināta šūpojas mūsu gaismas pils ….

    un mums ir Aleksandra Grīna iela blakus Uzvaras parkam ….. interesanti ka latvieši to uzskata par padkrievu – padvaras represtā rakstnieka vārdā nosaukto , savukārt krievi to uzskata par krievu raksntieka vārdā nosaukto ielu ….

    nu tik veikli un glumi mēs esam

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Dusma 29.08.2018. 09.46

Un par to Liteni, kur nav Latvijas karoga, par to Lesteni, kur viena vienīgā Mūrniece no naciķiem uz piemiņas pasākumu pag.ada decembrī bija …. par to es nedrīkstu pārstāt atgādināt

un tad par to kā NA finansēja un slavēja manfeldes virsnieku sievas par padarmijas virsnieku sievu dvēseleiskajām ciešanām …. jo latviešu virsnieki jau bija nobendēti un viņu sievu māsu un māšu ciešanas – neskaitās – …. par to nedrīkst klusēt – tas ir tāds noziegums – nepiedodams ….

+3
-2
Atbildēt

0

Dusma 29.08.2018. 09.40

Mana mamma man visu laiku teica – aizbrauc apskaties Likteņdārzu, aizbrauc apskaties …
Aizbraucu, paņemu mammu līdzi un man tik ļoti nepatika – nesakopts, bez skaidras koncepcijas –
tas smirdīgais ūdens aplis – ap amfiteātri – sapuvušiem ūdens – tas izskats, tās smakas – nezinu – es domāju, ka koncepcijas autors bija domājis dzidru tīru ūdeni – kā dzīvības simbolu – tagad – fuj , phē – šausmīgi …

Tad – las uzrakstus – saprotu – notāda un tāda pagasta – represētie , paga – bet kapēc tālāk rakstīts, ka tāda un tāda sporta komanda? Ne represētie, ne uzvarētāji ? Tad kultūras darbiniece kāda ….

Nu un ja man nebūtu tāda nauda – es teiktu – liela nauda – par ko līdz turienei aizbraukt, par ko samaksāt ieejas biļetes, un par samaksāt tos vilcieniņus parka apskatei – tad var teikt, ka šis parks ir tikai cilvēkiem līdz apmēram 50 gadiem. Tas ir daudz par daudz plašss , lai to izstaigātu veci un kājās neveseli cilvēki, savukārt , biļetes un transportas ir par dārgu pensionāriem …

Nezinu – varbūt kaut kas mainīsies, bet es no turienes aizbraucu dziļi vīlusies. Jā un darbinieces bija kaut kādas asas, ātras. Rājās savā starpā un ar klientiem …. Tā gaisotne bija – nu galīgi garām ….

+3
-2
Atbildēt

1

    Dusma > Dusma 29.08.2018. 09.48

    maijā es biju Krusta kalnā pie Šauļiem – tur apkalpojošais personāls un vispār viss bija daudz daudz kultūrālāk

    skumji, k mēs tā

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu