Diena: 29. augusts, 2018

Būt modrībā

Gundega Repše ir populārās vēsturisko romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts idejas autore. Atskatoties vēsturē, rakstniecei ir vēlējums nākotnei — lai nākamās latviešu paaudzes dzimst ar fizioloģisku riebumu pret meliem

Ideja no dažādiem skatpunktiem rakstīt par 20. gadsimta notikumiem Latvijā Gundegai Repšei radās jau 2011. gadā. Tolaik viņa sapulcēja latviešu rakstnieces un izdeva stāstu krājumu Mēs. XX gadsimts. Paveiktais Repši jundīja domāt par daudz lielāku projektu. Drīz viņa uzrunāja 12 latviešu rakstniekus, lai kopīgi veidotu vēsturisko romānu sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts. Izvēlējās nozīmīgus notikumus vai laikaposmus valsts vēsturē. Trīspadsmit romānu autori, ieskaitot viņu pašu, pētīja laikmeta liecības, sēdēja pie dokumentu un vēstures grāmatu kalniem. Iesākusies 2014. gadā ar Osvalda Zebra grāmatu Gaiļu kalna ēnā, sērija noslēdzās šovasar ar Andra Akmentiņa darbu Skolotāji.

Intervijā idejas autore vēta, ko nozīmīgu sabiedrībai devusi vēstures apjēgsme šo romānu veidolā un nosauc arī 20. gadsimta svarīgāko mācību valsts simtgadi piedzīvojušajai Latvijai.

Kas, tavuprāt, ir vērtīgākais, ko sabiedrība ieguvusi ar vēsturisko romānu sēriju?
Savā starpā vēl neesam ar rakstniekiem kopā sanākuši un izrunājuši. Darīsim to augusta beigās, kad notiks kolektīvs pārgājiens — visi autori, kuri varēs tikt. Nakšņosim teltīs pie ugunskura. Ceru, ka atklāta vētīšana būs. Pagaidām varu runāt tikai no sava skatpunkta: gluži egoistiski, pateicoties šai sērijai, esmu nodibinājusi attiecības ar vēsturi, kas līdz tam bija formālas, distancētas. Okupācijas laika vēstures mācīšana faktiski atnesa atsvešinājumu no tās. Atmodas laikā tā savukārt bija informatīva vēstures rīšana bez emocionālās ādas sajūtas. Atgriešanās notika diezgan plašā atvēzienā — ar šo romānu sēriju salēja, saauda laikus kopā. Pašai kā personībai man bija svarīgi, ka dabūju atpakaļ savu senču rakstus, izpratu sakņu sistēmu. Tagad savā zemē un cilvēkos jūtos tā pa īstam pierakstījusies ne tikai emocionāli, bet arī intelektuāli.

Kā tu domā, vai šāda «pierakstīšanās» lasot notikusi arī jaunajās paaudzēs, kas nav piedzīvojušas okupācijas laiku?
Lomu spēlē cilvēka vecums. Kad ir tas pašapliecināšanās infantilisms «es, es, es!», ir dabiski, ka neizjūti kā svarīgu to, kas bijis iepriekš. Tu esi tik ļoti aizņemts ar savu dievišķo personu, ka pagātni neredzi. Bet pēc kāda laika sāc alkt pēc aizmugures — ka tur nepūš tikai vēji, bet ir paaudžu paaudzes, un tās tev, mirstīgam cilvēkam, kaut ko saka. Kad esi jau kaut cik vīlies cilvēkos un sajūti dabisko vientulību, tad mēģini meklēt savējos vēsturiskā retrospekcijā.

Vai ar šo sēriju var ieinteresēt jaunos par vēsturi? Spilgti atceros kādu meiteni — tas bija Ventspils bibliotēkā, kur tikāmies ar lasītājiem. Viņa teica: man ir 92 gadus veca vecmāmiņa, varbūt vajadzētu viņas stāstīto ierakstīt diktofonā, un arī iznāks biznesa plāns! Es nevaldījos, teicu, ka rakstniecība jau vispār ir viens milzīgs biznesa plāns un nekas cits. (Smejas.) Taču vienalga sarunājām, ka viņa skries pie savas vecmāmiņas un gan jau kļūs par rakstnieci.

Kurš no darbiem, pēc tavām domām, caur vēstures prizmu pateicis kaut ko ļoti svarīgu par šodienas Latviju?
Tīšām romānus negribu sarīdīt, es neskaldu, jo gribu kopējo musturu redzēt, un tikai tad katru atsevišķi — māksliniecisko līmeni, panākumus, jaunatradumus.

Pēc tematikas par svarīgo mūsdienu kontekstā — traki tā teikt, bet — manis pašas darbs. Tas krustceļu moments. 1940. gadu es uztveru kā giljotīnu tautai. Vēsture jau nekad neatkārtojas tiešā veidā, bet šodien giljotīnas vietā ir zamša cimdi, ar kuriem nožņaugt bez pirkstu nospiedumiem. Ne tik daudz par manu romānu runājot, bet vēsturiskajiem apstākļiem, ko tas skar, — 1939. gadu, tautas sašķelšanu, sanaidošanos, mantisko atšķirīgumu, plaisu starp varu un tautu. Tas viss, līdzībās ar mūsdienām runājot, liek būt ļoti uztrauktam un modram.

Mums tagad ir ārējie drošības mūri: dalība ES, NATO, bet tevi vairāk uztrauc iekšēji šķeltņi un plaisas?
Visas vājības un nesaskaņas tiks izmantotas pret mums. Ļoti uztraucos par to, ka tagad ir jauns kurss publiskajās diskusijās: ja tu kritizē to, kas valstī nepatīk, esi bezmaz ienaidnieks — strādā Kremlim. Tā ir demagoģija. Baisi arī tas, ka prastu ļaužu lamas aizstājušas diskusijas.

Kam vispār šodien kalpo vārds — rakstniekam to ir traģiski apzināties. Nezinu, kā cēlākie, cildenākie vārdi vispār var tikt nomazgāti, lai tos lietotu mākslā.

Piemēram?
Valsts. Nācija. Latvietis. Ar ko šie vārdi pielādēti pa atjaunotās neatkarības laiku? Tiem ir piejaucēts smacīgs zaims. Par sabiedrotajiem runājot, es jutos ļoti labi, kad iestājāmies NATO. Bija tāda pabeigtības sajūta. Taču ar muguras smadzenēm jūtu: ja vienreiz esi uzmests vēsturē, tevi var uzmest atkal. Mana māte Sibīrijā gaidīja, ka tūlīt rietumvalstis nāks atbrīvot — tās taču solīja. Tomēr negribu par to vaimanāt. Šo sajūtu vienkārši vajag paturēt pakausī, kad iekšēji šķeļamies un naidojamies.

Mans sapņojums ir, lai dzīvojam patstāvīgāk, nevis ubagojot, pieprasot un kalkulējot, ko pasaule mums izlīdzēs. Tā tāda pabalstnieku domāšana. Tomēr pārsteidzoši: daudziem cilvēkiem tas, ka mums ir sava valsts, varbūt nemaz nav tik svarīgi. Nu un? Var taču dzīvot visur, pasaule ir vaļā! Mums ir dekoratīvā latvietība. Emigrācijā pirmais uzreiz ir sastāties koros, deju pulciņos. Latvijā var mierīgi vienlaikus orgasmēt netīra, pretīga, zemiska cīņa par varu un līdzās notikt Dziesmusvētki. Starp šīm paralēlēm atrast saprātīgu dzīvesveidu nav nemaz tik vienkārši. Šodien tas ir mūsu lielais pārbaudījums. Ir cilvēki, kas vienā mierā paspēj balansēt uz abām paralēlēm.

Uz jauno Saeimu pretendē arī radošie cilvēki. Kādu redzi viņu lomu?
Kā nu kura. Lai man nemēģina iestāstīt, ka visi tekuļi un bēguļi [no citām partijām] ir jaunais politikas kalums! Cilvēki, kuri uz lenkumu pavilkušies un tiešām ideālistisku, ne pragmatisku iemeslu dēļ iesaistījušies politikā — lai Dievs dod, ka viņi neviļas, nesasmērējas jau pirmajā nedēļā. Man ir pretenzijas arī programmatiski. Esmu tas reptilis, kurš programmas patiešām lasa. Kultūra kā nācijas pamats tur neparādās vispār. Vienīgi kādi dīvaini putraimiņi bija Jaunās konservatīvās partijas programmā. Citās — konsekvents tukšums.

Es nevaru balsot par tādiem spēkiem, kuru politiskās pamatnostādnes man ir pieņemamas, bet kultūras laukā programmatiski viņiem ir pilnīga tumsonība. Tad jau es būtu pašnāvniece. Programmas lasot, man paliek ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Gribētos, lai žurnālisti visām partijām uzdod piecus svarīgus jautājumus — lai skaidri redzams, kā katra sevi, kā tagad saka, pozicionē.

Ko tu visvairāk gribētu valstī redzēt godprātīgi sakārtotu?
Es gribētu, ka tiek mainīts vēlēšanu likums. Varbūt mums varētu būt jaukta tipa vēlēšanas. Turpināt partiju ārprātu, to viņu barošanos ar mūsu leģitīmām balsīm es negribu. Tādā ziņā man žēl jaunu un godīgu politiķu — viņi vēl nevar iztēloties, ko nozīmē pakļauties partijas disciplīnai. Par kādu naudu var nopirkt radoša, brīva cilvēka šādu pakļaušanos, man nav skaidrs.

Kas līdz šim priekšvēlēšanu laikā bijis vislielākais pārsteigums?
Nav pārsteigumu, ir vērojumi. Piemēram, uz KPV raugos — tas ir tieši tas, ko vecā nomenklatūra pelnījusi. Viņu darba auglis. Skatieties, ko esat radījuši! Tas ir taisnīgi.

Domāju, ka pēc šīm vēlēšanām būs juku laiks, kas jāizstrebj. Šo izstrēbšanu visi kopā esam nopelnījuši — ar savu milzīgo iecietību [pret netīru politiku], vienaldzību, pat apātiju. Pēc šķebīgās strēbšanas varbūt sekos saņemšanās.

Kas ir svarīgākais, domājot par valsts simtgadi?
Latvijai mūžīgi mūžos pielemts būt modrībā. Tās nav bailes. Tā ir modrība. Nedrīkst aizmigt, brīvība jāizcīna katru dienu no jauna katram pašam sevī. Varbūt pat labi, ka aizvien neesam nonākuši līdz Rietumu pašapmierinātības dīvānam. Mums visu laiku ir dinamika. Garam tas ļoti labi — ir, kur attīstīties visu laiku.

Ar vēsturisko romānu sēriju esam apbraukājuši Latvijas laukus. Tas tuksnesis ir šausmīgs. Nav cilvēku. Uz tikšanos nāk bibliotēku apmeklētāji — vecie dinozauri, grāmatu mīļotāji, un skolasbērni. Divdesmit, trīsdesmit gadus veco nav. Vecākās paaudzes, kuru pieaugušie bērni ir prom, uzskata, ka viņiem nokārtojusies dzīve un karjera. Tie ir tie veiksmīgie bērni viņu uztverē. Vecos laikos vecmāmiņas runāja par izsišanos. Tagad tā sauktā latvieša izsišanās notiek, ja viņš dzīvo un strādā citās valstīs. Tāpēc sākumā teicu — varbūt Latvijas valsts un latvieši kā nācija personīgi vairs daudziem nav svarīgi.

Esmu apsvērusi ironiskā nozīmē, ka viena no mūsu perspektīvām varētu būt kā indiāņiem — rezervāts. Aizsargājami, pasaules kopti un finansēti, lai šī saujiņa ar seno baltu valodu turpinātos. Vai mēs gribam līdz tam nonākt, savu vājumu auklēdami? Nabadziņi kaut kādi.

Vai vēsturisko romānu sēriju savā ziņā sāki kā vakcīnu pret vājumu, sašķeltību?
Kad to sāku, cilvēki, arī rakstniecībā, kaislīgi bija ieslīguši savā egoismā. Gribējās sapulcēt, veikt kaut ko sabiedrības labā. Vai tad brīvība ir tikai tad, kad esi ieslēdzies savās četrās sienās? Tad jau ļoti vienkārši būt brīvam cilvēkam, jo nav jāveido attiecības, mijiedarbība ar institūcijām. Tikai cilvēkos tu vari notestēt savu brīvības pakāpi. Tādā nozīmē šī sērija ir ne tikai mākslas, bet sociālpolitisks projekts: spēja par kaut ko vienoties lielāka mērķa labad.

Šī rakstnieku vienošanās bija kā tāds maketiņš lielākam sabiedrības saliedēšanas «projektam», vienlaikus nezaudējot individualitāti.

Jā, es gribētu, lai tas ir nākotnes modelis mūsu sabiedrībai! Nevaru vēl atklāt jauno ideju, bet mūsu darbs turpināsies. Kad pabeidzām šo sēriju, negribējās, lai paliek tukšums. Gaisā virmoja — ko tālāk?

Latvijas bibliotēkās stāsta, ka uz 20. gadsimta vēsturiskajiem romāniem veidojas rindas, cilvēki ļoti labprāt lasa latviešu autoru darbus.
Esam tikuši mērķtiecīgi kodēti, «kas tad ir latviešu literatūra — tā jau nekas nav». Tā ir viena no latviešu slimībām, par kuru savā laikā piezīmēs rakstīja gan Blaumanis, gan Brigadere: latvietim ir tipiski sevi zemināt. Tādā nozīmē mūsu sērija iedeva pašapziņas grūdienu. Pat oficiozās dimensijas nu dūdo citā toņkārtā.

Katrs autors arī savu pašportretu ir ļoti izteikti uzrakstījis — vairāk nekā savos citos darbos.

Romānu sērija noslēgusies Latvijas simtgadē. Simboliski, vai ne?
Ja nebūtu mūsu sērijas, nez, kā mūsu literatūra svinētu to simtgadi? Rakstnieki no simtgades svinību finansējuma nav saņēmuši neko. Viņi konkursa kārtībā, katrs ar savu darbu individuāli, piedalījās nacionālās identitātes programmā.

Ja mēs simtgadi svinam tikai Londonā, bet nesvinam Latvijā, man tas liekas ārprāts. Latviešu literatūras popularizēšanai Londonas grāmatu tirgū tika atvēlētas milzīgas summas. Nav jau liela māka par valsts naudu nodrošināt tulkojumus, izveidot rakstnieku biogrāfijas, bet jautājums — kāda būs atgriezeniskā saite? Kas notiks ar šiem tulkojumiem — nevis, kāds ķeksis tiks ievilkts, bet kas reāli notiks grāmatnīcās, ko rakstīs britu kritika?

Esmu par samērību, un nesamērība ir milzīga. Tulkošana, izdošana citās valstīs — visa šī mašinērija ir vajadzīga, bet sliedēm Latvijas simtgadē būtu bijis jābūt vienlīdz labi pulētām. Man ir daudz jautājumu par kultūrpolitiku rakstniecībā Latvijā.

Cik viegli vai grūti tev bija radīt savu vēsturiskās sērijas darbu Bogene?
Mūsu tautai patīk, ka cilvēki cieš, ir upuri. Gandrīz katrā auditorijā mums, rakstniekiem, prasa — jums bija ļoti grūti par to rakstīt, ja? Ja ļoti cietu, tātad darbs ir vērtīgs. Skaidrs, ka cietu, bet no tā jau nemainās rezultāts!

Rakties cauri vēstures materiāliem — tie bija svētki. Kad aizraujos, tad ļoti ieinteresējos. Rakstīt ar savām asinīm, jā, tas bija grūti. Tagad, kad tas pagājis, mājās esmu pateikusi: ja man trīs gadi no dzīves pietrūks, šie būs tie gadi. Lielā mērā to noteica tēma, 1940.—1941. gads Latvijā. Profesionālim jau it kā jāmāk ieturēt distanci, bet es to nevarēju. Man likās, ka tikai profesionāli izstrādāt šo darbu — tā būtu zaimošana. Es neprotu konstruēt ne sevis patikšanu, ne pasniegt nodevas konjunktūrai.

Nu jau literatūrā sāk rakstīt primitīvākā valodā. Ir nostāja, ka nevajag mums tās vārdu mežģīnes un metaforu krāvumus. Mēs sākam rakstīt konvertējami. Man tā šķiet nodevība pret latviešu valodu. Tos pārmetumus, kas bija par 90. gadu prozu, tās milzīgo tēlainību, nepieņēmu un diezgan sāpīgi pārdzīvoju jau toreiz. Man liekas, tas ir viens no rakstnieka uzdevumiem — atrast jaunus un jaunus slāņus. Urķēties valodā, uzirdināt, bagātināt. Visu laiku likt valodai skanēt un būt.

Kā tu domā, vai caur literatūru apjēdzot un izrunājot savas 20. gadsimta traumas, mums varētu būt vieglāk dzīvot tālāk?
Man ir ļoti dalītas domas par visa izrunāšanu, to psihoterapeitisko stihiju visās jomās. Man šķiet, ka labi ir arī noslēpumi, mīklas, kaut kas, ko tu nenes laukā. Vienlaikus lielie stāsti, ja runājam par vēsturi, nedrīkst balstīties uz meliem.

Jautājums — ko katrs mākslinieks ar to dziļi privāto, sāpīgo dara? Nesen Maimas Grīnbergas tulkojumā iznāca igauņu rakstnieces Mārjas Kangro grāmata Stikla bērns. Izlasot anotāciju, domāju: nē, nu… tik tālu esam, sāksim aprakstīt katrs savu nevainības zaudēšanu un polipus. Visu fizioloģiju zem mikroskopa, dziļi personiski. Bet. Kā sāku grāmatu lasīt, visu izdarīja mākslas spēks. Tas ir ļoti labs un stiprs darbs.

Par kuru vēsturiskās sērijas grāmatu subjektīvi izjuti vislielāko pārsteigumu?
Gandrīz par katru. Ļoti liels prieks bija par Paula Bankovska darbu 18. Man liekas, ka viņš šajā darbā izpleta spārnus. Nestiloja un neieņēma pozas, lai cik interesantas un asprātīgas, bet bija ļoti īsts. Īstums ir ēsma, uz kuras vienmēr uzķeros. Liels pārsteigums bija par Māri Bērziņu, viņa Svina garšu, ka ar tādiem it kā paviegliem gājieniem viņš panāca lielu efektu. Ingas Gailes darbs Stikli arī man bija liels pārsteigums. Andras Manfeldes Virsnieku sievas. Par katru sērijas darbu es varētu pasāžām stāstīt, nudien negribas izcelt kādu vienu.

Par kuru 20. gadsimta vēstures notikumu vai posmu vēl būtu vajadzējis rakstīt?
Vēsturiski man šķiet ļoti svarīgs 1934. gads, Ulmaņa apvērsums. Par to varētu vēl kāds autors uzrakstīt, lai gan Ingas Gailes pieeja man ļoti patika — tā bija negaidīta un interesanta. Esmu dzirdējusi, ka sērijā pietrūkstot 30. gadu Latvijas laimības. Taču tādi darbi ir mūsu trimdas literatūrā, es neuzskatu to par tukšu, neuzrakstītu posmu. Galu galā, ir Bille, un kurš tad ies mēroties ar to.

Kāda varētu būt 20. gadsimta mācība šodienas latviešiem?
Ne jau mācība. Vēlējums. Spēja sev noticēt, bet saglabājot veselīgu paškritiku. Ja šīs abas lietas nav labās proporcijās, rodas gan stulba lielība un savtīga pašapliecināšanās, gan, no otras puses, krišana par upuri. Un vēl — mans vēlējums būtu, lai mūsu nākamās paaudzes dzimst ar fizioloģisku riebumu pret meliem.

Pieci latviešu literatūras klasiķu darbi, ko pārlasīt rudens vakaros


Anna Brigadere.
Dzelzs dūre.
Asredzīgas, kaislīgas piezīmes par 1917.—1918. gadu. Unikāls dokuments.


Jānis Akuraters.
Kalpa zēna vasara.
Tīrs skaistums.


Rainis.
Gals un sākums.
Vienmēr tuvumā kā pabeigta kosmosa paraugs.


Andrejs Upīts.
Zelts.
Labākā atskurbtuve mūsdienu procesu vērošanai.


Vizma Belševica.
Bille.
Izcilākais piemērs īstenības un valodas laulībai.

CV

Dzimusi 1960. gada 13. janvārī
1985. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu
1987. gadā iznāk pirmais stāstu krājums Koncerts maniem draugiem pelnu kastē
1990. gadā iznāk pirmais romāns Ugunszīme
Kopumā sarakstījusi sešus stāstu krājumus un vienpadsmit romānus, arī romānu ciklu Smagais metāls
2016. gadā iznāk romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts darbs Bogene

Radars pasaulē

Pirmdien stājās spēkā jaunās ASV sankcijas pret Krieviju, kuras Vašingtona noteikusi, reaģējot uz bijušā Krievijas specdienesta virsnieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā. Tās aizliedz piegādāt Krievijai ražojumus, kurus var izmantot militārām vajadzībām, un Krievijai būs liegts saņemt ASV valdības kredītus un citu veidu finanšu atbalstu no ASV valsts iestādēm.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem ES drošības stiprināšanai, sakot, ka ir jāizbeidz bloka atkarība no ASV militārās varenības.

ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais personīgais advokāts Maikls Koens pagājušajā nedēļā atzina savu vainu astoņās apsūdzībās. To skaitā ir vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumi, kuros esot bijis iesaistīts pats Tramps. Bet bijušais priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Pols Manaforts tajā pašā dienā atzīts par vainīgu astoņās no viņam izvirzītajām 18 apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanos ar banku kredītiem.

Sestdien ASV 81 gadu vecumā no vēža mira ASV senators Džons Makeins, kas vienmēr bija stingri atbalstījis Baltijas valstis.

Lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījās Austrijas ārlietu ministres Karinas Kneislas kāzās, kanclers Sebastians Kurcs paziņoja, ka Austrijas nostāja pret Krieviju esot tāda pati kā pārējām ES dalībvalstīm.

Krievija septembrī rīkos kopš 80. gadiem vērienīgākos militāros manevrus, kuros piedalīsies aptuveni 300 000 karavīru un 1000 lidaparātu, otrdien pavēstīja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Manevri Vostok-2018 notiks no 11. līdz 15. septembrim valsts austrumdaļā, un tajos piedalīsies arī Ķīna un Mongolija.

Romas pāvests Francisks sestdien Īrijā sacīja, ka baznīcas nespēja atbilstoši reaģēt uz noziegumiem pret bērniem ir sāpju un kauna avots katoļu kopienai. Šī bija pirmā katoļu baznīcas galvas vizīte savulaik par katoļticības citadeli uzskatītajā valstī pēdējo 40 gadu laikā. Pirms šīs vizītes Francisks nāca klajā ar īpašu vēstuli visiem Romas katoļiem, kurā lūdza piedošanu par seksuālajiem noziegumiem baznīcā.

Alkoholam «nē»

Lai arī līdz šim tika apgalvots, ka mērena alkohola lietošana nekaitē veselībai, jauns un ļoti plašs zinātnieku pētījums apgāž visus iepriekšējos secinājumus. Saskaņā ar žurnālā The Lancet publicēto globālo pētījumu, kurā no 1990. līdz 2016. gadam analizēts alkohola patēriņa līmenis un tā ietekme uz cilvēku veselību 195 valstīs, alkohola mērena lietošana var būt veselīga sirdij, taču palielina risku saslimt ar audzējiem un citām slimībām.

Radars Latvijā

Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas komiteja Moneyval pagājušajā nedēļā publiskoja kritisku vērtējumu par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, un gada laikā ir jāizpilda Moneyval ieteikumi, lai nenonākam «pelēkajā sarakstā», atzīst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Latvijai spēja apkarot naudas atmazgāšanu jāapliecina ar notiesājošiem tiesas spriedumiem, uzsver Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

FKTK padome lēma piemērot 25 000 eiro sodu maksājumu iestādei SIA Semfopay par atkārtotiem naudas atmazgāšanas ierobežojumu pārkāpumiem.

Premjers Māris Kučinskis pirmdien pēc iztaujāšanas aiz slēgtām durvīm Saeimas Vienotības frakcijā atkārtoti noliedza, ka būtu savas partiju apvienības ZZS pārstāvjiem izpaudis informāciju deputāta Askolda Kļaviņa lietā. Nākamnedēļ to apspriedīs Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē, uz kuru plānots aicināt arī KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Satversmes aizsardzības birojs pārbaudīs, vai Kučinskim un Straumem ir saglabājama speciālā pielaide valsts noslēpumam.

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto jauno Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kas paredz arī saīsināt laiku, kurā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei jāierodas republikas pilsētās. Noteikumiem jāstājas spēkā no 1. septembra.

Valdība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies prokuratūrā, lūdzot izvērtēt paša vadītās ministrijas augstāko ierēdņu rīcību saistībā ar elektrības obligātās iepirkuma komponentes uzraudzību un kontroli. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar PricewaterhouseCoopers auditu par ministrijas rīcību OIK atļauju piešķiršanā. Audita rezultāti nosūtīti prokuratūrai.

Zemkopības ministrija oficiāli informēja Eiropas Komisiju, ka šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro. Lopbarības sagatavošanas un iegādes papildu izmaksas Latvijā šogad būs 100,5 miljoni eiro, ieņēmumu samazinājums no graudaugu un rapša realizācijas varētu sasniegt 137,2 miljonus eiro, samazinājums no augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu realizācijas šajā gadā varētu būt 28,4 miljoni eiro, zaudējumi mežsaimniecībai — 92,9 miljoni eiro, aplēsusi ministrija.

Valsts policija apcietināja viltus ziņu portālu uzturētāju Niku Endziņu. Policija norāda, ka personu grupa bija apzināti publicējusi nepatiesu informāciju par dažādu veidu negadījumiem, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku apmeklētāju auditoriju. Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica ir apkopojis datus par vairākām šādām interneta vietnēm.

Latvijas Krievu savienības 13. Saeimas deputāta amata kandidāte Tatjana Ždanoka Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu svītrot viņu no LKS saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) atzina Oskara Melbārža bobsleja četrinieku par 2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu zelta medaļu ieguvēju. IBSF savā mājaslapā publicējusi koriģētus 2014. gada olimpisko sacensību rezultātus, kuros svītroti par dopinga pārkāpumiem sodītie Krievijas sportisti.

Skolas nauda

Viena bērna sagatavošana skolai vecākiem vidēji izmaksā no pāris desmitiem līdz pat 250 eiro, liecina BTA Baltic Insurance Company aptauja. Bet ir gadījumi, kad viena bērna sagatavošanai vecāki iztērē līdz pat 550 eiro. Šoruden skolas gaitas sāks nepilni 19 000 pirmklasnieku — par aptuveni 300 mazāk kā pērn.

Kad vecāki gatavojas 1. septembrim

Nedēļas citāts

Kremļa raidītājs

Viņi apgalvoja, ka veido neatkarīgus medijus, bet realitātē viņus vadīja Maskava. Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti dod retu iespēju ieskatīties, kā Kremļa propagandisti ikdienā diktē saturu un finansē Baltijā strādājošās ziņu vietnes Baltnews

Pusgadu pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Igaunijā pazīstamais Krievijas «tautiešu aktīvists» Aleksandrs Korņilovs izziņoja trīs jaunu krieviski rakstošu ziņu portālu Baltnews atklāšanu Baltijas valstīs. Pēc Korņilova teiktā, tie būs izklaidējoši un turēsies tālu no politikas.

Jau pērn aprīlī Re:Baltica atklāja, ka šīs vietnes slēpti, caur Nīderlandē reģistrētu kompāniju, pieder Kremļa propagandas holdingam Rossiya Segodnya, kas kontrolē arī ziņu aģentūras Sputnik un RIA Novosti.

Sadarbībā ar Igaunijas avīzi Postimees tagad Re:Baltica rīcībā nonākuši jauni dokumenti, kas sīkāk rāda, kā šīs vietnes tika izveidotas, cik daudz Maskava tām maksāja un kā diktēja, par ko rakstīt. Skype sarunas un līgumu kopijas, ko ieguvām no tiesas Igaunijā pēc Baltnews redaktora Korņilova tiesāšanas par dokumentu viltošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, rāda — Baltijas shēma tieši tāpat darbojās Ukrainā.

«Teiksim — ārzemju fonds»

Izziņojot Baltnews dzimšanu, par visām trim redakcijām tobrīd atbildīgais Korņilovs intervijā Lietuvas Delfiem teica: «Koncepts — normāls, izklaidējošs, bez politikas.»

Taču viņš meloja. Re:Baltica rīcībā esošā Skype sarakste starp Korņilovu un Baltnews.ee pirmo galveno redaktoru, prokremliski noskaņoto žurnālistu Jevgeņiju Leviku rāda, ka abi saskaņoja, ko atbildēt uz līdzīgiem preses jautājumiem.

«Mūsu oficiālā pozīcija ir šāda: attīstām interaktīvu informācijas projektu kopā ar ārzemju investoriem,» Leviks raksta Skype. «Ja jautās, kas ir holandieši (kompānija, kam oficiāli piederēja vietnes — red.), atbildēšu, ka šis ir privāts, komerciāls projekts. Nosacījumi ir konfidenciāli, pareizi?» — «Jā. Precīzāk, šeit nav iesaistītas privātpersonas, bet gan investīciju fonds,» atbild Korņilovs.

Realitātē nav nedz investīciju fonda, nedz redakcionālās neatkarības. «Saņ, atsaucies lūdzu,» 2015. gada jūnijā Aleksandram Korņilovam Skype raksta viņa kontaktpersona no Rossiya Segodnja Aleksandrs Svjazins. «Aleksandr, parādies!» viņš raksta vēl pēc brīža, jau jūtami neapmierinātāks. «Ir uzdevums,» Svjazins turpina. «Katru dienu tev jāatstrādā trīs no pieciem tematiem, ko mēs piedāvāsim.» Pēc dažām stundām Korņilovs turpat Skype nosūta atpakaļ Svjazinam saites uz trim Baltnews.ee publicētajām ziņām — par ES sankcijām pret Krieviju, Krievijas gāzesvada būvniecību Eiropā un Grieķijas iespējamu izstāšanos no eirozonas. Rakstos pamatā pārrakstīta RIA Novosti informācija.

Jūlija sākumā pie konkrētiem tematu ieteikumiem parādās atzīme «obligāti». Pārsvarā tās saistītas ar ASV un ES saspringtajām attiecībām, kā arī konfliktiem Austrumukrainā un Krimā.

Ko rakstīt, Svjazins, kurš norādīts kā komentētājs vairākās Sputnik vietnēs Austrumeiropā un Centrālāzijā, noteica jau iepriekš. 2014. gada decembrī Svjazins raksta Korņilovam, ka ir jauns uzdevums. «Mums dota komanda publicēt aptaujas par Eiropu, ko veikusi Eiropas kompānija pēc vadības pasūtījuma [RIA Novosti]. Publicētajos materiālos jābūt ekspertu komentāriem,» viņš raksta. «Nepazūdi, drīz nosūtīšu materiālus.»

Pirmā aptauja vēsta, ka gandrīz puse britu, franču un vāciešu vēlētos, lai ES būtu neatkarīgāka no ASV. Otrā — lielākā daļa eiropiešu netic, ka ES lēmums par sankcijām pret Krieviju bija neatkarīgs, bet trešā — ka eiropiešu vidū pieaug bažas par ES neatkarību no ASV.

Februārī Svjazins nosūta Korņilovam vēl vienu saiti uz kārtējo RIA Novosti pasūtīto aptauju, ka amerikāņi diezko neuzticas policijai. Drīz vien raksti par šo tēmu parādās visu Baltijas valstu Baltnews. Latvijas virsraksts vēsta: «Vairākums amerikāņu neuzskata policiju par drošības garantu.»

Parasti Korņilovam no Maskavas sūta potenciālo rakstu tematus, bet 2015. gada 7. jūlijs ir izņēmums — viņš saņem rīkojumu publicēt jau gatavu ziņu. Tā vēsta, ka Sputnik uzskata par nepamatotu Latvijas vilcināšanos ar atļaujas izsniegšanu Sputnik pārstāvniecības reģistrēšanai. Šo ziņu publicē visas trīs Baltijas Baltnews vietnes.

Nauda caur Serbiju un Kipru

Re:Baltica rīcībā esošie dokumenti rāda, ka Baltnews redakcijas darbam saņēma naudu no starpniekfirmām, kas reģistrētas ārpus Krievijas. Par publicēto iesniedza tām atskaites. Lai uzrādītu lielāku auditoriju, pirka klikšķus un izmēģināja komentāru pirkšanu no Krievijas troļļu fabrikām.

Katrā valstī Baltnews bija sava redakcija ar galveno redaktoru. Igaunijā Baltnews partneris bija Korņilova vadītā sabiedriskā organizācija Altmedia, ko viņš izveidoja jau 2010. gadā ar mērķi pārstāvēt krievu iedzīvotāju viedokli Igaunijā.

Pirmo līgumu par «mediju projektu radīšanu un reklamēšanu Igaunijā un Baltijas valstīs»  Altmedia parakstīja 2014. gada 8. augustā ar Nīderlandē reģistrēto Media Capital Holding B.V., kas pastarpināti caur vairākām kompānijām pieder Rossiya Segodnya.

Saskaņā ar krimināllietas materiāliem Altmedia saņēma 91 400 eiro piecos atsevišķos maksājumos. Četri līgumi bija noslēgti ar Nīderlandes Media Capital Holding B.V., bet viens — ar Kiprā reģistrēto Barsolina Ventures Ltd.

Kipras firmai, atsaucoties uz 2015. gada 1. janvārī noslēgtu līgumu, Altmedia sūtīja ikmēneša pārskatus ar Baltnews.ee apmeklētāju skaitu, norādot arī publicēto rakstu nosaukumus. Savukārt Kipras firma katru mēnesi Altmedia  maksāja 11 400 eiro. Izskatās, ka šāda prakse, ik pēc trim mēnešiem pārslēdzot līgumus ar vairākām firmām, turpinās līdz pat 2018. gada pavasarim, kad Rossiya Segodnya atlaida visas trīs Baltnews redakcijas, ieskaitot galvenos redaktorus.

Rossiya Segondya un RIA Novosti uz atkārtotiem e-pastiem Re:Baltica un pētījuma partneriem neatbildēja.

Vēl viena no firmām, caur kuru igauņu Baltnews saņēma naudu, bija Serbijā reģistrētā SPN Media Solutions. Serbijas Uzņēmumu reģistra dokumenti rāda, ka arī šī 2015. gada martā dibinātā firma pastarpināti pieder Rossiya Segodnya. SPN Media Solutions nav neviena darbinieka, toties gada apgrozījums ir vidēji 3,5 miljoni eiro, kas nopelnīti «ārzemju tirgos». Firmas pirmā direktore Tatjana Sņegova un pašreizējais direktors Jevgeņijs Žestjaņņikovs ir Krievijas pilsoņi (ar abiem neizdevās sazināties).

Savukārt tiesu dokumenti, ko Re:Baltica ieguva no Ukrainas kolēģiem, rāda, ka šī pati Serbijas SPN Media Solutions izmantota, lai finansētu Kremlim piederošo RIA Novosti Ukraina pārstāvniecību. Šogad maijā Ukrainas drošības dienests informēja, ka Serbijas firma ik mēnesi RIA Novosti Ukraina darbībai pārskaitīja 53 tūkstošus eiro, kam bijusi «Krievijas izcelsme». Maijā tika arestēts RIA Novosti Ukraina galvenais redaktors Kirils Višinskis, kuru apsūdz par rakstu publicēšanu ar mērķi šķelt Ukrainas sabiedrību un sēt ētnisko naidu.

Līdzīga shēma Latvijā?

Igaunijā iegūtie dokumenti attiecas galvenokārt uz tur strādājošo Baltnews.ee, taču virkne detaļu ļauj domāt, ka līdzīga shēma izmantota arī Latvijā un Lietuvā. Visas trīs interneta vietnes tika izveidotas vienā laikā, ir vizuāli līdzīgas un vienlaikus publicē rakstus par vienām un tām pašām tēmām. Visu Baltijas valstu drošības dienesti uzskata, ka Baltnews bija vienots projekts.

Starp Re:Baltica rīcībā esošajiem dokumentiem ir arī viena ikmēneša satura atskaite no Latvijas. Vēl kādā Skype sarunā, vienojoties par kārtējo naudas pārskaitījumu līgumu, Korņilovs savam koordinatoram no Maskavas norāda, ka līgumā ir kļūda — «igauņu valodas» vietā minēta «latviešu valoda».

Saskaņā ar oficiālajiem gada pārskatiem Latvijas Baltnews gadā apgrozīja ap 100 000 eiro. Portālā faktiski nav reklāmu. Nu jau bijušais Baltnews.lv galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs atteicās Re:Baltica atklāt, no kurienes ienākumi: «Komercnoslēpums.» Viņš kategoriski noliedza, ka kāds būtu diktējis, par ko jāraksta. Bijis līgums ar RIA Novosti, kas paredzējis «satura apmaiņu bez maksas».

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus e-pastā Re:Baltica apgalvo, ka Baltnews.lv finansēja Krievija, izmantojot citu valstu firmas, un tas bija vietnes galvenais ienākumu avots. «Ir pamats uzskatīt, ka Baltnews.lv satura veidotāji Latvijā atskaitījās par paveikto Krievijai un veidoja saturu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. DP arī iepriekš ir atzīmējusi, ka Baltnews.lv atšķirībā no Sputnik ir centies slēpt savu saikni ar Krieviju. Dienesta vērtējumā Baltnews.lv mērķis bija ar šķietamu objektivitāti veidot Krievijas interesēm atbilstošu saturu,» saka Cinkus.

Līdzīgs secinājums ir arī Lietuvas drošības dienestam, kas Baltnews un Sputnik identificējis kā kanālus prokremliska satura izplatīšanai valstī. «Viņu mērķis ir paplašināt Krievijas ietekmi Lietuvas informatīvajā telpā, sludināt antirietumniecisku noskaņu un veidot sabiedrības domu par labu Kremlim,» rakstīts dienesta pārskatā par 2017. gadu.

Līdz 2018. gada gada jūnijam Lietuvas Baltnews galvenais redaktors bija Anatolijs Ivanovs. Lietuvas Uzņēmuma reģistra dati rāda, ka viņa vadītā bezpeļņas organizācija Eirāzijas Mediju laboratorija trijos gados saņēmusi vairāk nekā pumiljonu eiro no minētās Kipras kompānijas Barsolina Ventures. Lūgts to komentēt, Ivanovs paziņoja, ka nevēlas tērēt savu laiku.

Uz Re:Baltica jautājumiem atbildēt atteicās arī Korņilovs, jo viņam ar Baltnews vairs neesot nekādas saistības.

Koordinatori saistību noliedz

Krimināllietas materiālos ir arī kāda Skype saruna, kas ļauj secināt — iepriekš aprakstītā shēma satura koordinēšanā darbojās ne tikai Baltijā un Ukrainā, bet arī citās bijušajās PSRS republikās. 2016. gada 25. maijā koordinators no Maskavas Svjazins Skype sarakstē, kā izskatās, kļūdas pēc nosūta tēmu sarakstu, kas domāts lielākam valstu lokam — Baltijas valstīm, Kirgizstānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Uzbekistānai, Kazahstānai, Azerbaidžānai un Dienvidosetijas reģionam Gruzijā. Igaunijai norādīti divi atsevišķi tematu bloki — viens Baltnews, otrs Sputnik.

Izpētot dziļāk, Re:Baltica secināja, ka temati sūtīti konkrēto valstu Sputnik interneta vietnēm. Atbilstoši instrukcijai Kirgizstānas Sputnik uzrakstīja par bijušajam deputātam un vietējās olimpiskās komitejas vadītājam slēpti piederošu dzīvokli Londonas debesskrāpī, bet Gruzijas Sputnik — par  politiķu sieviešu ģērbšanās stilu. Moldovai vajadzēja uzrakstīt par vietējās valūtas izmaiņām pret rubli un benzīna cenu.

Latvijas Baltnews ieteikts publicēt ziņu, ka Drošības policija par provokatīviem atzinusi toreizējā Latvijas Hokeja federācijas vadītāja Kirova Lipmana izteikumus vietnei Sportfakt.ru: «Ja es nebūtu ebrejs, bet gan latvietis, mani nēsātu uz rokām.» Lūgts komentēt Re:Baltica rīcībā esošo informāciju, satura koordinators no Maskavas Aleksandrs Svjazins noliedza savu saistību ar Baltnews.

Pērk statistiku, testē troļļus

Iespējams, lai Maskavai rādītu labus Baltnews auditorijas rezultātus, Igaunijas vietne no dažādām Krievijas kompānijām pirka arī neeksistējošu unikālo apmeklētāju skaitu. Vienu šādu kompāniju Korņilova padotais Aleksandrs Dorofejevs uzrunāja jau 2014. gada oktobrī Baltnews atklāšanas laikā.

«Es plānoju no sākuma izmēģināt ar 2000 [skatījumu] un tad, ja viss būs O. K., par 14 000 rubļu (190 eiro — red.). Vai šie apmeklētāji būs vienmērīgi izdalīti dienas garumā? Ja es pasūtīšu 100 000, vai jūs to sadalīsit vienmērīgi mēneša garumā?» viņš raksta kādam ar Skype vārdu Raskrutka saitov (vietņu popularizēšana — krievu val.)

Izskatās, ka izmēģinājums bija veiksmīgs, un Baltnews.ee un Krievijas kompānija turpināja sadarboties. Dorofejevs tika informēts, ka miljons skatījumu maksātu 10 990 rubļu (ap 150 eiro — red.). Skype sarakste liecina, ka turpmākajos mēnešos Dorofejevs «iepirkās» vairākkārt.

Piemēram, 2016. gada 18. februārī viņš pasūta 20 000 apmeklējumu, kas jāsadala pa piecām dienām pie četriem konkrētiem rakstiem ar vidējo skatījuma laiku no 90 līdz 120 sekundēm. Viens no rakstiem, kuram viņš vēlējās palielināt lasījumu skaitu, bija NATO palīdzība Igaunijai var stulbi nepaspēt.

Skype sarunas rāda, ka Dorofejevs rakstiem iepirka arī komentārus no troļļu fabrikas. Viens komentārs maksāja deviņus rubļus (12 eiro centi). Sākotnēji viltus komentāri tika izmēģināti citā Korņilovam piederošajā propagandas vietnē Baltija.eu. «Sāksim ar 50 komentāriem no diviem dažādiem cilvēkiem. Ja viss izdosies labi, varam turpināt sadarbību arī citās vietnēs ar lielāku komentāru skaitu,» Dorofejevs raksta personai ar Skype vārdu Artem, kurš piedāvā troļļu fermas pakalpojumus.

Dorofejevs arī jautā, vai iespējams viltus komentārus pievienot no dažādām IP adresēm, jo «mums vajag unikālās IP, lai īpašniekam nerodas aizdomas, ka notiek kaut kas nelāgs».

Lūgts komentēt šīs Skype sarunas, Dorofejevs Re:Baltica paziņoja, ka tikpat labi varot apgalvot, ka viņam ir biļete uz Mēnesi.

Baltnews nākotne nezināma

Šogad 1. jūnijā visu Baltijas valstu Baltnews lapās parādījās ieraksts, ka saistībā ar izdevēju maiņu Baltnews turpmāk veidos jaunas redakcijas. Uzņēmumu reģistrs rāda, ka SIA Baltnews ir pārsaukta par Rakurs.lv, bet tās īpašnieks joprojām ir Jakovļevs, kurš notikušo komentēt atsakās.

Četras dienas pēc izmaiņām Igaunijā pabeidza izskatīt ar Korņilova biedrību saistīto krimināllietu par dokumentu viltošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Pats Korņilovs izspruka sveikā, bet 6000 eiro naudas sodu saņēma viņa vadītā Altmedia, kas izdeva Baltnews. Tikmēr visi trīs Baltnews joprojām turpina darbu. Izskatās, ka saturu šajās vietnēs raksta vietējie ārštata autori un cilvēki, kas atrodas ārpus Latvijas.

Kam pieder Baltnews?

Interesantāk!

Preiļu 1. pamatskola jau pagājušo mācību gadu nostrādāja kā jaunā izglītības satura pilotskola un secina: skolēniem stundas kļuvušas interesantākas, bet skolotājiem — vairāk neskaidrību. Kas klasēs mainīsies šogad?

Divas nedēļas pirms jaunā mācību gada, kad viesojamies Preiļu 1. pamatskolā, šeit pilnā sparā rit remontdarbi: strādnieki betonē ieejas kāpnes un krāso sienas. Nekas vēl neliecina, ka jau 3. septembrī skola būs gatava uzņemt bērnus. Līdzīgi ir ar jauno izglītības saturu skolās — arī tas ir kā vēl nepabeigta māja, kuras būvēšana joprojām turpinās, pirms reforma tiks oficiāli iedarbināta 2020. gadā.

Preiļu skola ir viena no 100 visā valstī, kurās pilotprojekta veidā tiek izmēģināts jaunais saturs. Jau visu aizvadīto mācību gadu skolotāji ir trenējušies strādāt pa jaunam — sadarboties savā starpā, izstrādāt jaunus uzdevumus un skolēnu vērtēšanas kritērijus. Preiļu skolotāji secina — skolēniem mācības tiešām ir kļuvušas interesantākas. Tomēr pašiem pedagogiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, un lielākās pārmaiņas viņi gaida tieši no šī mācību gada, kad skolām beidzot tiek solītas jaunās programmas un lielāka skaidrība — kas un kā turpmāk būs jāmāca.

Ko nesagaidīja?

Darbs pie izglītības satura reformas notiek jau vairākus gadus — pirms trim gadiem valdība tam atvēlēja 14 miljonus eiro, pirms diviem gadiem 350 ekspertu sāka darbu pie satura izstrādes, pirms gada to nodeva 100 pilotskolām izmēģināšanai. Tomēr šīs vasaras sākumā Pašvaldību savienības un skolotāju arodbiedrības iebildumu dēļ reforma Saeimā gandrīz nobruka. Tikai pēc karstām diskusijām deputāti nolēma, ka reforma būs, taču tās ieviešana sāksies gadu vēlāk — no 2020. gada septembra.

Tā kā reformas sākums pārcelts, izglītības satura aprobācijai atvēlētais laiks tiks pagarināts. Tā notiks arī Preiļu skolā, kurā 45 pedagogi skolo 424 bērnus. Pērn tā mazo skolu reitingā bija augstajā otrajā vietā. Tāpēc pirms gada Ir nolēma tieši šajā skolā noskaidrot, kā skolotāji uztver gaidāmo satura reformu. Toreiz skolotāji stāstīja, ka daudzas jaunās idejas — starpdisciplināru pieeju, dabaszinātņu stundas ārpus skolas, uzdevumu pielāgošanu bērnu spējām — jau paši īsteno, tāpēc gaidīja, ka satura izstrādātāji piedāvās detalizētas programmas un interesantas mācību metodes.

Kad neilgi pirms jaunā mācību gada Ir šogad lūdza šos pašus pedagogus vienā vārdā raksturot, kāds tad bija pirmais aprobācijas gads, viņi saka: «Neskaidrība.» Skolotāji jūtas drusku vīlušies, ka ne visās mācību jomās vadlīnijas papildinātas ar mācību programmu no 1. līdz 9. klasei. Situācija ļoti atšķiras dažādās jomās. Piemēram, vēsturē un sociālajās zinībās jau zināms, kādas tēmas un kurās klasēs jāapgūst, savukārt matemātikā programmas paraugs ir pieejams tikai vienai klasei — septītajiem. «Vajadzēja būt visām programmām vienlaikus,» komentē skolas direktore Nora Šņepste. Arī mācību līdzekļi pieejami atšķirīgos apjomos, un «metožu portfelis bija diezgan tukšs».

Dzīve kļūst interesantāka

Konkrētu programmu vietā katrai no 100 pilotskolām vajadzēja izvēlēties veidu, kā mēģināt iedzīvināt to, ko jaunā izglītības satura izstrādātāji sauc par «caurviju prasmēm», kas jāattīsta skolotājos un bērnos. Tās ir četras: pašizziņa un pašvadība; domāšana un radošums; sadarbība un līdzdalība; kā arī digitālās prasmes. Preiļu skola par savu mērķi pērn izvirzīja panākt, ka skolēni ir līdzatbildīgi par to, ko mācās.

Ikdienas dzīvē tas nozīmēja, ka skolotāji pirms katras stundas audzēkņiem izstāstīja, ko tajā darīs, kāpēc un kādam vajadzētu būt rezultātam stundas beigās. Bērniem savukārt bija jāiemācās novērtēt stundas. Skolotāji atzinīgi novērtē šo jauninājumu, jo tas skolēnos radījis skaidrību, kāpēc viņš mācās un ko sapratis.

Šajā mācību gadā skolotāji iesaistīs bērnus arī darbu vērtēšanā. «Gribam, lai apgūto vērtē paši skolēni, turklāt lai iesaistās citu skolēnu darbu vērtēšanā,» paskaidro bioloģijas skolotāja Digna Prodniece.

Preiļos atzinīgi novērtēts arī ieteikums visu priekšmetu stundās izkopt bērnu uzstāšanās prasmes, ko jaunā satura izstrādātāji sauc par izpildītājmākslu jeb drāmu. «Kādreiz nespēju iedomāties, ka ķīmija un teātris ir savietojams. Bet ir!» stāsta fizikas skolotāja Laila Vibornā, kura skolas zinātnes teātra nodarbībās pārliecinājusies — skolēniem ir interesanti auditorijas priekšā skaidrot fizikas vai ķīmijas likumus un pierādīt tos ar eksperimentiem. Tā bērni iemācoties nebaidīties no kļūdām un atbildēt uz jautājumiem. Šajā mācību gadā būs jāvienojas, pēc kādiem kritērijiem vērtēt šīs skolēnu uzstāšanās.

Par vajadzīgu Preiļu skolotāji atzinuši arī starpdisciplināro mācīšanu. Tas gan prasījis vairāku priekšmetu skolotājiem atrast laiku, lai sanāksmēs vienotos, ko, kā un cik mācību stundās mācīt. Vizuālās mākslas un literatūras skolotājas kopā izstrādājušas stundas, kurās sākumskolas bērni lasīja un ilustrēja dainas. Vācu valodas skolotāja Mārīte Šķestere stāsta, kā visās svešvalodu stundās skolēniem doti uzdevumi izplānot ceļojumu no Preiļiem uz Rīgu un tālāk uz Londonu, Berlīni vai Maskavu. Ja skolēnam jādomā par maršrutu, biļešu iegādi, viesnīcu rezervāciju gan angļu, gan vācu vai krievu valodā, tad viņš var atrast līdzības valodās. Skolotāji secinājuši — šādas starpdisciplināras stundas bērniem ir daudz interesantākas nekā parastās, viņi tajās uzdod jautājumus.

Bez īpašiem iebildumiem Preiļos uzņem ideju mācīt literatūru kā vienu no pašizpausmes formām. Tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāja Žanete Beča stāsta, ka, tāpat kā iepriekš, grūtākais ir panākt, lai lasītu bērni, kuriem to nepatīk darīt. «Diemžēl slikta lasītprasme ietekmē spējas citos mācību priekšmetos,» uzsver Beča. Ar lasītprasmi izglītībā saprot ne tikai spēju lasīt, bet arī izprast tekstu, analizēt to un izmantot zināšanu pilnveidošanā. 2015. gadā starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA Latvijas bērnu lasīšanas kompetence tika atzīta par viduvēju, un tā nav būtiski uzlabojusies kopš 2009. gada. Lai veicinātu interesi par lasīšanu, Preiļos viena no skolas sienām atvēlēta skolēnu un skolas darbinieku ieteikumiem — kādu grāmatu un kāpēc lasīt. Populārākās izvēlas literatūras stundām. Vai «grāmatu siena» reāli uzlabojusi lasītprasmi, vēl nav zināms.

Kā labu jauninājumu skolotāji novērtē arī piedāvājumu stundās sarīkot «dinamisko minūti» — noguruma brīžos izkustēties ar dažiem vingrojumiem. Klases audzinātāji priecājas par mācību materiāliem sociāli emocionālās audzināšanas stundās, kas palīdzējuši pārrunāt ar bērniem tādus jautājumus kā jūtu izpausme, savaldība, konfliktu risināšana. Kopumā mācības kļuvušas interesantākas.

Vai tas ietekmē skolēnu sekmes — par to skolotāji vēl neuzņemas spriest. Salīdzinot skolas pagājušā un šī gada 9. klases eksāmenu rezultātus, tie ir pasliktinājušies. Piemēram, 2017. gadā bērni izpildīja 68% latviešu valodas pārbaudījuma, tagad — 62%. Matemātikā kritums vēl lielāks — no 61% uz 44%. Taču tas nav saistīts ar mācību metodēm — direktore skaidro, ka Preiļu Valsts ģimnāzijā atvērtas proģimnāzijas (7.—9.) klases un vecāko klašu labākie audzēkņi no pamatskolas aizgāja mācīties tur. Tomēr direktore cer, ka, iedzīvinot jauno saturu, skolēnu sekmes uzlabosies. «Tagad raugāmies nevis uz skolas vietu reitingos, bet uz katra skolēna izaugsmi un individuālo progresu. Ja mums izdosies to panākt, būs arī rezultāti,» saka Šņepste.

Pārrunājot pirmo aprobācijas gadu, skolotāji saka — tas viņus ir saliedējis un mācījis sastrādāties savā starpā. Paredz, ka turpmāk būs jāsadarbojas aizvien vairāk. Bet viņus neapmierina neskaidrības par mācību programmām. Matemātikā ir piedāvāti daudzi radoši uzdevumi, bet, tā kā mācību programma pieejama tikai 7. klasei, nav pārliecības, ka izglītības saturs ļaus bērniem kavēties radošu uzdevumu izpildē.

Darbmācības skolotāja Inga Reine sapratusi, ka jaunajā mācību priekšmetā Tehnoloģijas, tāpat kā iepriekš, būs darbmācības stundās jāapgūst rokdarbi un ēdienu gatavošana, tikai zēniem un meitenēm nodarbības vairs nenotiks atsevišķi. «Bet kā likt iekšā digitālās tehnoloģijas? Vai vajadzēs, piemēram, sniegpārsliņu gan uztamborēt, gan datorā uzprogrammēt?» viņa vēl nezina. Vēl sporta skolotāji ir nemierā ar to, ka no sporta stundām tiekot dzīts ārā sacensību gars. «Ir prasība atteikties no sacensībām, lai mazinātu konkurenci bērnu vidū. Bet kā tad mēs tiksim pie līderiem?» jautā Šņepste. «It kā arī nedrīkstēšot spēlēt komandas sporta veidus: ne futbolu, ne basketbolu vai volejbolu. Gaidām lielo semināru pilotskolu sporta skolotājiem, jo mums ir daudz jautājumu.» Šajā mācību gadā Preiļu skolotāji gaida izstrādātas mācību programmas, vairāk digitālo mācību līdzekļu un seminārus par mācību metodēm.

Programmas būs!

Ne tikai Preiļos, gandrīz visās projekta pilotskolās bija cerējuši aprobācijas pirmajā gadā saņemt mācību programmas, atzīst jaunā izglītības satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. «Bet mēs pat nebijām domājuši iedot katram skolotājam mapi, kas viņam no vāka līdz vākam būs jāatstrādā,» viņa saka. Par svarīgāko pirmajā aprobācijas gadā uzskatīta caurviju prasmju apgūšana, tāpēc katrai skolai lūgts fokusēties uz vienu no tām.

Aizvadītā mācību gada laikā divas reizes aptaujāti pilotskolu direktori un skolotāji, un no viņu jautājumiem, komentāriem un replikām mācību semināros secināts — vairums pedagogu jaunās idejas ir pieņēmuši. Skolotāji labprāt praktizējuši ierosinājumu pirms katras stundas kopā ar skolēniem skaidri formulēt, kāpēc jaunā tēma jāapgūst un kāds ir nodarbības mērķis. Vairumā skolu bērni ir iesaistīti viņu darbu vērtēšanā. Arvien vairāk skolās mērķtiecīgi tiekot mācītas mācīšanās un darba stratēģijas. «Līdz šim prasīja prezentācijas un zinātniski pētnieciskos darbus, nepaskaidrojot, kas tas ir. Tagad, pirms bērniem liek sagatavot prezentāciju, skolotāji kopā ar skolēniem izdomā, uz kādiem jautājumiem tajā jābūt atbildēm,» stāsta Oliņa. Daudzās no pilotskolām esot arī domāts, kā mainīt vērtēšanas sistēmu, lai bērni nebaidītos kļūdīties. Ļaut uzrakstīt melnrakstu, ko skolēni saņemtu atpakaļ ar skolotāja komentāriem? Pirms uzdevumu izpildes izmēģināt testa variantus? «Par atzīmēm ir daudz jautājumu, tāpēc šajā mācību gadā koncentrēsim uzmanību uz vērtēšanu,» sola Oliņa.

Lielās gaidas saņemt precizētas mācību programmas un jaunus mācību līdzekļus tiks piepildītas šajā mācību gadā. Turpmākajos mēnešos skolotāju galvenais uzdevums būs tos izmēģināt un novērtēt. Jautāta, kāpēc līdz šim matemātikā bija visnabadzīgākais priekšstats par izmaiņām, Oliņa atbild: «Matemātikas jomas eksperti mums ir perfekcionisti.» Viņi jau esot izstrādājuši programmas ne tikai 7., bet arī citām klasēm, taču nemitīgi tās uzlabojuši. No septembra būšot pieejams detalizēts mācību tēmu izklāsts no 1. līdz 9. klasei.

Tāpat kā Preiļos, arī citviet skolotājiem ir liela neizpratne par jauno mācību jomu Tehnoloģijas. Tas tāpēc, ka semināros vēl nav doti praktiski piemēri, kādām jābūt nodarbībām. Pēc Oliņas skaidrojuma, bērni arī turpmāk strādās ar tekstilu, koku, metālu, papīru, pārtikas produktiem. Iepriekš svarīgākais bija iemācīties tamborēt, adīt, šūt un apstrādāt koku, taču turpmāk bērniem būs jāiemācās pašiem izplānot visu darba procesu noteiktas lietas pagatavošanai un ar skolotāja palīdzību strādāt. Šajās nodarbībās atvēlēta vieta arī robotikai. Savukārt datorika būšot atsevišķs mācību priekšmets no 4. līdz 9. Klasei — pirmajos gados lielākais tēmu īpatsvars paredzēts lietojumprogrammām, savukārt no 7. līdz 9. klasei būs apgūstama programmēšana.

Oliņa atzīst — komunikācijas problēmu dēļ skolās radies aplams priekšstats, ka sporta stundās vairs nevarēs spēlēt komandas sporta veidus. Īstenībā esot vienalga, kādus sporta veidus skolotāji māca, galvenais panākt, lai bērni iemācās pareizi skriet, lēkt un mest. Svarīgi, lai sporta stundās netiktu dublēts darbs, kas notiek bērnu sporta skolās un klubos. «Mēs gribam, lai sporta stundās būtu iedzīvināts piedzīvojuma gars,» skaidro Oliņa. «Līdz šim sporta stundās nekad nav bijis jāiet pārgājienos, jo pulēja tehniskās prasmes. Bet mums ir jāpanāk, lai skolēni nebēgtu no sporta stundām.»

Par mācību programmām un līdzekļem, kuri nodoti aprobācijai, atsauksmes varēs iesniegt elektroniski. «Nododam vērtēšanai!» Oliņa saka, uzsverot, ka programmas vēl tiks uzlabotas un pilnveidotas. Līdz 2020. gadam, kad jāsāk jaunā izglītības satura iedzīvināšana visās skolās, paredzēts izveidot arī mehānismu, kā pedagogi var saņemt atbalstu, ja rodas kādas neskaidrības jaunā satura iedzīvināšanā.

Vai mainīsies alga?

Ir vēl kāds jautājums, kas būs jārisina, lai skolotāju vēlme strādāt ar jauno izglītības saturu un metodēm nenoplaktu.

Preiļu 1. pamatskolā secināts — īstenojot jaunā satura projekta 2030 idejas, skolotājiem pēc stundām jāstrādā daudz vairāk nekā līdz šim. Viņiem jāsatiekas, lai kopā izplānotu starpdisciplinārās stundas, jāizstrādā uzdevumi, jāorganizē mācības ārpus skolas. Taču skolotāju algu aprēķināšanas modelis neapmaksājot šo darbu. Lai to pierādītu, skolotāja Irēna Barone izstāsta par savu darba grafiku pirmajā aprobācijas gadā. Viņa strādā pilnu likmi, kas ir 30 kontaktstundas nedēļā, tātad vada vidēji sešas mācību stundas dienā. Skolā strādā no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, bet nākamās dienas stundām gatavojas no septiņiem līdz vienpadsmitiem vakarā. Algas dienās viņas kontā ienāk 690 eiro. Barone, citiem skolotājiem aktīvi piebalsojot, saka — kontaktstundu skaits jāsamazina!

Arī Oliņa norāda, ka pašreizējā algas aprēķināšanas modelī liels uzsvars ir uz mācību stundām, bet jaunais saturs prasa nopietnu darbu arī ārpus tām. Projekta 2030 vadība Izglītības ministrijai lūgusi veidot jaunu pedagogu apmaksas modeli, kurā kontaktstundas aizņem pusi no apmaksātā skolotāja darba laika, lai otru pusi varētu veltīt individuālajam darbam, sadarbībai un stundu sagatavošanai. Taču ministrija norādījusi, ka šādā modelī grūti konkretizēt pienākumus un samaksu par tiem.

Pēdējo trīs gadu laikā skolotāju vidējā alga pieaugusi no 701 līdz 765 eiro pirms nodokļu nomaksas, secinājusi ministrija. No septembra pedagogu minimālā alga par likmi tiks palielināta no 690 līdz 710 eiro, kā to paredz skolotāju algu palielināšanas grafiks. Taču uz jautājumu, vai jaunais saturs mainīs algu veidošanas modeli, ministrija pagaidām skaidru atbildi nesniedz.

Preiļu 1. pamatskolas zinātnes teātra nodarbībā bērni apgūst ne tikai fiziku, bet arī uzstāšanās prasmes. Šajā nodarbībā viņi «skatītājiem» stāstīja, kā uztaisīt kuba formas ziepju burbuli. Tas ir viens no eksperimentiem, kas pierāda, ka ziepju burbuļi ne vienmēr ir apaļi.
Foto no Preiļu 1. pamatskolas fotoarhīva

Garie divarpus gadi

Premjerministrs Māris Kučinskis par valdības smagākajiem brīžiem un to, ko ir un ko nav runājis ar KNAB vadītāju Straumi

Nav nemaz pagājis tik ilgs laiks, kopš 2016. gada janvārī Māris Kučinskis (ZZS) devās uz Melngalvju namu, lai no prezidenta Raimonda Vējoņa saņemtu uzdevumu sākt valdības veidošanu. Taču subjektīvi tas liekas ļoti sen. Iespējams, tāpēc, ka šis laiks ir aizgājis nemitīgā saspīlējumā. Viena vērienīga un vienlaikus ļoti strīdīga reforma sekoja otrai — nodokļu, veselības, izglītības —, un tad vēl šā gada pavasarī sākās milzīgais spiediens uz Latviju strauji samazināt tumšās naudas plūsmas caur finanšu sektoru.

Pēdējā tēma vēl aizvien ir ļoti aktuāla — intervija ar premjerministru notika 23. augusta rītā, tieši pirms viņa tikšanās ar starptautiskās organizācijas Moneyval vadītāju. Noslēdzot valdības interviju ciklu, ierobežotajā sarunas laikā Ir centās noskaidrot gan Kučinska vērtējumu par sava Ministru kabineta darbu, gan skatu uz politisko nākotni.

Vai jums nav bažu, ka pēc vēlēšanām partija varētu uz jums dusmoties — redz, mēs uzņēmāmies premjera amatu un esam tāpēc politiski cietuši?
Pie sliktiem rezultātiem, protams. Bet vienmēr [jāskatās], kas būtu bijis, ja neuzņemtos. Pilnīgi noteikti būtu bijis cits scenārijs, visticamāk, bez nodokļu reformas.

Es arī neslēpju, ka citādi nemāku strādāt — ja man ir rīcības plāns, tad pēc šiem punktiem es eju uz priekšu. [Daži teica] — mēs nezinājām, ka to, ko tur ierakstīji, tu arī gribi darīt.

Gan pieteiktās, gan arī beigās pieņemtās — būtiski atšķirīgās — nodokļu izmaiņas nebija ierakstītas valdības programmā.
Valdības programmā bija ierakstīta nodokļu reforma ar mērķi paātrināt uzņēmējdarbības procesu un samazināt nevienlīdzību. Sākotnējais projekts bija simpātiskāks uzņēmējiem, bet neviens īsti neskatījās uz kompensējošajiem mehānismiem, nācās darīt kādas piekāpes.

Vairākas reizes bija maza pauze — vai mēs neesam no tā sākotnējā pazaudējuši tik daudz, ka nav vērts iet tālāk?

Taču nepazaudējām [nulles likmi] reinvestētajai peļņai, kas bija galvenais nosacījums, un ieguvām vēl vienu ieguvumu — ieviesām progresivitāti, kuras sākotnēji nebija.

No tā, kas ir ierakstīts valdības programmā, gandrīz jebkuras nodokļu izmaiņas varētu tikt uzskatītas par atbilstošām…
Arī tā…

Bet tas, kas tika pieņemts, daudziem bija liels pārsteigums.
Ja rezumē divus ar pusi gadus, tad bija divi smagākie brīži. Nodokļu reforma, kurā vairākas reizes bija jautājums — būt vai nebūt? No visām pusēm sabiedrotie panikā atkāpjas, Latvijas Banka, Tirdzniecības kamera, savējie uzdod jautājumus.

Otrs, protams, bija šī pavasara stāsts attiecībā uz nu jau veiktajām reformām finanšu sektorā. Tas bija kā sniegs uz galvas.

Kā starptautiskās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Moneyval ziņojums ietekmēs Latvijas finanšu sektoru un ekonomiku plašāk?
Tas zināmā mērā saistīsies ar to, kā mēs to nokomunicēsim. Rezultāts nav sliktākais. Mums ir iedots zināms laiks, kurā soli pa solim [ejam], un pēc apmēram gada mēs vai nu esam tur vai tur.

Kas mums gada laikā ir jāizdara?
Gada laikā ir pilnībā jānostiprina kontrole pār finanšu plūsmām Latvijā un jādod visām pasaules uzraugošajām institūcijām pārliecība, ka šeit negodīgā nauda, ja tāda parādās, tiek noķerta, ka process tiek kontrolēts. Es vienmēr esmu uzsvēris — mēs varam atļauties tik, cik mēs spējam nokontrolēt. Ja runā par Krievijas vai NVS naudām, diez vai tas ir vairāk par 5%. Protams, daudzi partneri nesaprot, kāpēc notiek bankas ABLV pašlikvidācija. Gribētos, lai mēs ātrāk parādītu, ka pašlikvidācijas procesa uzraudzības rezultātā [varam kontrolēt], vai no turienes kaut kas noziedzīgs nav nozagts vai aizbēdzis.

Finanšu ministre diezgan skeptiski ir izteikusies par lēmumu atļaut ABLV pašlikvidāciju. Kā jūs to vērtējat?
(Nopūšas.) Man bija ļoti daudz sarunu par to. Es ļoti daudz stāstīju arī mūsu partneriem par to, kāds būtu rezultāts, ja mēs pieteiktu likvidāciju un ieceltu Latvijas noteiktā kārtībā administratoru. Tas sakārtotais maksātnespējas process ir ļoti trausls. No vienas puses, lielākie spēlētāji šobrīd ir nolikti malā un gaida tiesu, no otras puses — citi ir sarosījušies un gaida, kad tiks atpakaļ. Mēs nevarējām atļauties šādu [scenāriju].

Godīgi sakot, pašlikvidējamie ir piespiesti pieņemt spēles noteikumus, ka katrs process faktiski tiek kontrolēts. Lai ticība būtu vēl lielāka, mēs [procesu] esam aplikuši ar vairākām konsultantu kompānijām. Valsts to finansēs, bet esam pārliecināti, ka [nauda] nāks atpakaļ. Viņu uzdevums ir ieturēt summas, ja tās tur parādās. Ja tic visiem ziņojumiem, kas ir izmeklēšanā nodoti, kurus ASV uzrakstīja, tad noteikti kaut kam ir jābūt.

Neoficiāli dzirdēts — amerikāņi netic, ka šādā veidā varēs izķert melno naudu no šīs bankas.
Šī nauda no turienes ārā netiek.

Kā jūs vērtējat FKTK un konkrēti tās vadītāja Putniņa kunga darbu?
Tas bija mans jautājums vairākiem no sabiedrotajiem — vai Putniņa kungam jūs uzticaties? Tas bija jautājums, uz kuru bija jāatbild mūsu Drošības policijai, KNAB, visām mūsu iestādēm. Atbilde — Putniņam nav kādas aizdomu ēnas par negodprātīgu rīcību. Tai skaitā [ASV finanšu ministra vietnieks] Bilingslijs [tā teica]. Es nevaru mētāties. Ja mēs neuzticamies, tad mainām. Ja uzticamies, tad spēlējam ar Putniņa kungu. Tur iekšienē, protams, ir zināmi sarežģījumi.

Šobrīd [FKTK] ir iebūvēta bezmaz vai divvaldība. Ir Saeimas apstiprinātā vietniece. Šobrīd viņas domas radikāli atšķiras no Putniņa kunga, viņa visur saka — es būtu darījusi šādi, es būtu [darījusi] labāk.

Atgriežamies pie jautājuma par vēlēšanu rezultātiem. Kādas ir jūsu prognozes?
Man ir lielas bažas par ļoti lielu sadrumstalotību. Pašreizējās prognozes norāda uz milzīgām grūtībām izveidot valdību, kura var parādīt skaidru rīcību. Man grūti aptvert koalīciju, ja tajā ir vairāk nekā trīs [spēki]. Trijatā jūs vēl varat vienoties. Mēs vairāk vai mazāk esam izveidojušies par komandu, ministri zina, ka es viņus nešķiroju pēc partiju piederības. Tā būs grūti izdarīt, ja uz laivas būs ļoti daudz un ļoti pretrunīgu cilvēku.

Neslēpšu, ka mēs un nacionāļi pretendējam uz kodolu, kas veidos valdību, diez vai viņi atbildēs citādi. Saskaņas un Kaimiņa saiešana kopā ir lielākais drauds, kas šobrīd ir.

ZZS vadītāji visu laiku apgalvo, ka neies kopā ar Saskaņu, taču ar tik fragmentētu Saeimu vai nebūs kārdinājums tomēr ar viņiem tieši vai netieši veidot valdību?
Varbūt kādam, bet man noteikti ne. (Šonedēļ publiski jau izskanējis Saeimas prezidija locekļa un ZZS Kurzemes saraksta līdera, Latvijai un Ventspilij pārstāvja Gundara Daudzes viedoklis, ka viņš neiebilst pret sadarbību ar Saskaņa — red.)

Bet ir dzirdēts arī par iekšējo spriedzi ZZS. Varbūt daļa ZZS būtu gatava?
Daļa nevar, daļa jau nevienam nav vajadzīga.

Varbūt tā būs tieši tā zelta daļiņa, kas būs vajadzīga.
ZZS ir veidojoties no tik daudzām sastāvdaļām, tā saslīpēšanās ir tāda, ka beigās viens no otra neatraujas.

Lembergs slavenajās 2010. gada oligarhu sarunās teica, ka koalīcija ar Saskaņu ir viņa mērķis.
Un vienīgi [Saeimas frakcijas vadītājs Augusts] Brigmanis traucējot. Brigmanis traucēs arī tagad, tas ir pilnīgi skaidrs.

Kā jūs kopumā vērtējat Lemberga ietekmi partijā un valdībā šobrīd?
Mēs jau pašā sākumā ar Lemberga kungu norunājām, ka valdība strādā un pieņem lēmumus. Pirmdienās [ZZS valdes sēdes] ir tas formāts, kur var nākt katrs partneris, iekšienē gan [izteikt] kritiku, gan izdiskutēt. Neatradīsit meža formātus, kādi ir bijuši. [Pirmdienas] ir tas laiks, un viņš jau mani ļoti bieži kritizē. Reizēm arī ir labi padomi, bet pārsvarā nav. Tad kāda ietekme…

Jūs uzskatāt, ka viņa ietekme ir augusi vai samazinājusies šajā laikā?
Vadīt valdību un nebūt tam, kas pieņem lēmumus, — tāds modelis man nav pieņemams. Respektīvi, lēmumus pieņem valdība.

Bet Lemberga kunga ietekme ir…
Mazinājusies.

Vai domājat, ka jūs varētu aicināt būt par premjeru arī pēc vēlēšanām?
Tas ir sabiedrības rokās. Ja mans novērtējums būs pietiekami augsts… Man pašam ir mērķis un vīzija, ka jātiecas uz 30 [vietām]. Vairāk mums nebūs. Zem 20 es uzskatīšu, ka tas nav labs rezultāts.

Jums Latvijas Radio prasīja par ministriem, kurus gribētu redzēt valdībā, ja atkal būsit premjers.
Es jau netiku tālāk kā līdz trešajam ministram, kas man bija jāaizstāv. Minēju, ka nestādos priekšā, ka veselību varētu kāds cits pārņemt. Tāpat aizsardzību. Man šķiet, ka Bergmanis ir labs. Neviens nepiedos, ja zemkopība nebūs ZZS, un ZZS cilvēki arī balso par Dūklavu. Bet premjers ar finanšu ministri — tas ir tandēms.

Es, protams, esmu apmierināts [ar finanšu ministri]. Ir labi, ka kādreiz pastrīdamies. Tālāk jau skatīsimies. Sāktais Satiksmes [ministrijā] — man nav iebildumu, bet Zaļā partija nāk ar ambīcijām uz VARAM. Tas jau būs [atkarīgs] no proporcijām [valdībā].

Jūs izsakāties ar zināmu atturību par Auguļa kungu.
Par to, ko Auguļa kungs tomēr ir panācis attiecībā uz ceļiem, dzirdu labus vārdus, vairs nav skandālu par grantiem. Dzelzceļš ir atsevišķs [stāsts]. Tāpēc es nesaku, ka ir strādāts slikti, bet nākamajā periodā gribētos konkrētākus uzdevumus, kas ir jāpanāk.

Tikko izsludināts ļoti liels iepirkums par dzelzceļa elektrifikāciju. Projekts izmaksās 441 miljonu eiro. Līdz šim valdībai bija ļoti grūti par to vienoties, jo nebija ekonomiskā pamatojuma — visu laiku samazinās kravu apjoms.
Tas ir iepirkums kompāniju atlasei, kas vispār varētu šādus projektus izdarīt. Pats projekts ir Eiropas Komisijā. Tas ir vides projekts, un ir pilnīgi aplami domāt, ka to varētu novirzīt ceļiem. Esmu pārliecināts — [ja to varētu], projekts jau sen būtu pārstrādāts asfaltā.

Tātad līgumi par faktisko celtniecību netiks slēgti šīs valdības laikā?
Nē. Šī valdība to pat nedrīkst. Šis ir liels projekts, tas iet EK uzraudzībā. Protams, uz visiem jautājumiem, ko uzdod stividori ostās — vai tas nepalielinās tarifus? —, jābūt atbildēm. Dabiski ir prasīt — vai nebūs kādas citas negatīvas ietekmes? Skaitļi rāda, ka budžeta nauda nebūs klāt jāliek.

Jautājums par nākamā gada budžetu. Ekonomika aug, tomēr finanšu ministre teikusi, ka varētu nepietikt naudas, lai izpildītu solījumus skolotāju un ārstu algu paaugstināšanai. Fiskālās disciplīnas padome…
…saka, ka vispār nevajag, vajag taupīt.

Vai tas nozīmē, ka pagājušajā gadā pieņemtais nodokļu samazinājums bija par lielu?
Tam nav tieša sakara ar reformu. Mums jau šobrīd ir metodika, un ES tā ir pilnīgi vienāda visām valstīm. Godīgi vai negodīgi — man šķiet, ka nav īsti godīgi —, bet izdevumu pieaugums tiek ielikts ļoti [stingros] rāmjos. Pat ja mēs augtu par vairāk nekā 5%, tik un tā budžeta pieaugumu nevarētu taisīt ātrāku. Budžets šobrīd pildās, ar to nav nekādu problēmu. Bet ne jau velti es nosaucu rāmi, kāds objektīvi varētu būt 2019. gadā pie labas budžeta izpildes, un tas nav vairāk kā 200 miljoni [papildu  izdevumiem].

Cik no tiem 200 miljoniem varēs izmantot…
Mums ir pieprasījumi uz miljardu, tas ir jāsabalansē. Es ļoti ceru uz produktīvu vienošanos ar skolotājiem. Bija labas sarunas par nākotni, bet ir jāsaprot, ka valdība nevar šobrīd likt jau budžeta izmaiņas. Tās pieņems nākamā Saeima, kas vēl nav ievēlēta.

Viens ļoti konkrēts jautājums, kas pēdējās dienās uzvirmojis. Deputāts Askolds Kļaviņš tika priekšlaicīgi neoficiāli brīdināts par to, ka par viņu ierosināta krimināllieta. Mums žurnālā ir ziņa, ka Emsis viņam zvanīja un teica, ka tāda lieta ir. Kā tas varēja notikt?
Es lasīju jūsu šodienas numuru. Nezinu, kas tā par īsziņu un kas to ir sūtījis…

Tā nav īsziņa, tas ir Emša zvans, ko KNAB ierakstījis.
Šajā lietā par Emša zvanu vienkārši no mušas ir uztaisīts ļoti liels zilonis. Zinot, ka KNAB visus tos materiālus ir paņēmis un gatavojas izskatīt, dabiski, ka es savējiem — tagad pat velti būtu prasīt, kuram un kā — vērsu uzmanību, ka katrs cilvēks, kurš iet sarakstos, kā Kļaviņa kungs ar šiem grēkiem, diez vai būtu labākais kandidāts. Jo viņam vēl var būt nepatikšanas ar KNAB. Tas ir viss, ko es par šo lietu zināju. Lai būtu pilnīgi skaidrs — par detaļām man neko nestāstīja, vai tas būtu KNAB vadītājs vai ģenerālprokurors. Par to nestāsta. Otrkārt, visas mūsu sarunas ir divatā. Es nekad netiekos liecinieku [klātbūtnē], tā ka, ja kaut kur kādam ir jautājumi, tad to zinu tikai es.

Lai būtu pilnīgi skaidrs — Straumes kungs jūs neinformēja, ka pret Kļaviņu ir ierosināta lieta?
Straumes kungs mani informēja vienīgi, ka šādas lietas ir — viņam visi deputāti ir sarakstā, un viņš gluži to tā neatstās. Tas ir viss, punkts. Kā tālāk uzņēma manus norādījumus [Kļaviņu sarakstā] neņemt, kā tālāk katrs to aiznesa, tā teikt, cietējam Kļaviņam un kur viņš pats saņem kādu informāciju, to var tikai viņam prasīt.

Prokuratūra ir atteikusies ierosināt lietu par informācijas noplūdi, tomēr jādomā, ka tā ir notikusi. Vai jūs domājat, ka ir pareizi, ka nav ierosināta izmeklēšana par to, kā Emsis vai Kļaviņš to uzzināja?
Tas ir jāprasa prokuratūrai. Ja par noplūdēm — tad arī [par to], ka Emsi kāds klausījies un ka viņa sarunas šobrīd mēs te apspriežam.

Tieši uz kāda likuma pamata Straumes kungs jūs informē, ka viņš kādu lietu izmeklē?
Viņš man nav teicis, ka viņš izmeklē kādu lietu. Viņš teica, ka ir tādu deputātu lietas, kuras nevarēs atstāt bez ievērības. Viss.

Uz kāda likuma pamata viņš to jums stāsta?
Jūs domājat, ka atsevišķos gadījumos premjeram nav jāzina, kas notiek valstī? Es pilnīgi gribētu novērst visus [pārmetumus] Straumes kungam. Ja jums rodas kādi jautājumi, tad prasiet man kā premjeram, ko es daru tālāk ar informāciju.

Kas ir jūsu neizdarītie darbi?
Gribētos jau visu un ātrāk.

Labi, bet konkrētāk?
(Pauze.) To mēs gan varam paspēt, tas vēl ar [izglītības ministru Kārli] Šadurski kopā ir darāms tie [vidusskolu] kvalitātes kritēriji. Ar VID ļoti labi iesāka Cīrules kundze, un diemžēl [tagad ir] apstāšanās, tas gaida risinājumu. Ir noklususi maksātnespējas [reforma], vajag to nostiprināt pēc iespējas ātrāk. Es nevaru atbildēt uz jautājumu, vai jaunā valsts pārņemtā maksātnespējas administrācija spēs vai nespēs, vai tur viss ir kārtībā. Mums nav vēl salikta pētniecība augstākajā izglītībā, tas ir jāievieš.

Vai kopumā jūs uzskatāt, ka savu programmu esat izpildījis?
Man nav, par ko kaunēties.

 


Ministri, kuri nerunā

Vērtējot valdības darbu, Ir kopš maija beigām veidoja interviju sēriju ar valdības ministriem — uzdevām būtiskus jautājumus par paveiktajiem darbiem un neizpildītajiem solījumiem.

Taču diviem ministriem pietrūka dūšas Ir intervijām.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) nepiekrita klātienes sarunai un bija gatavs tikai sniegt rakstiskas atbildes. Redakcija to vērtē kā intervijas atteikumu, jo visiem ministriem Ir izvirza līdzvērtīgus nosacījumus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nevēlējās sniegt interviju, jo viņu neapmierina Ir darbs, publicējot Rīdzenē notikušās oligarhu sarunas. No šīm sarunām sabiedrība uzzināja, ka Dūklavs savulaik ar Aināru Šleseru apsprieda iespēju par 15 «ļimončikiem» pārdot zemi ostā, kas viņam ar paziņām esot reģistrēta «zem svešām famīlijām». Kad Rīdzenē runātais nāca gaismā, Dūklavs noliedza slēptus īpašumus ostā un skaidroja, ka Šleseram tikai blefojis.

Atdzīvināšanas tests

Pētījums EuropeSim parāda, vai Latvijas slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir pietiekami gatavas situācijām, kad jāglābj bērna dzīvība

Pirms pusotra gada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimatologs Reinis Balmaks uzrakstīja svarīgu e-pastu. Adresāts: Marks Auerbaks, kurš vadīja pētījumu neatliekamās palīdzības nodaļās Amerikā. Balmaks viņa kontaktus bija atradis, jo gribēja Latvijā attīstīt līdzīgu izpēti — ar simulācijas lellēm pārbaudīt un uzlabot mediķu gatavību sniegt palīdzību. Dakteris Auerbaks bija gatavs dalīties ar pētījuma metodiku. Vadīt simulācijas Latvijas slimnīcām piekrita bērnu neatliekamās palīdzības ārste Izabela Grosa, kura ir Jeila Universitātes medicīnas skolas stipendiāte. Pētījumā tika iekļautas visu 16 slimnīcu nodaļas, kurās palīdzību bērniem Latvijā sniedz diennakti, to skaitā abas BKUS novietnes Rīgā. Pētījuma komandā darbojās BKUS un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) darbinieki: psihologs, bērnu aprūpes māsa, pediatrs un reanimatologs.

Pērn septembrī komanda devās uz pirmo slimnīcu, un «ceļošana» beidzās šā gada maijā. Braucienus atbalstīja Latvijas Pediatru asociācija, simulāciju lelles deva RSU. Lelles bija divas: zīdainis Sim Baby un Sim Junior, kas līdzinās 4—6 gadus vecam bērnam. Abām lellēm ir visi dzīvībai svarīgie rādītāji, piemēram, lelles sirdsdarbība vai elpošana var apstāties gluži kā īstam pacientam. Ko atklāja pirmais šāda veida un mēroga pētījums kopš Latvijas neatkarības?

Vājie punkti

Uzņemšanas nodaļu mediķiem tika doti četri reanimācijas scenāriji: zīdaiņa aizrīšanās ar lego, septiskais šoks — dzīvību apdraudoša infekcija, hipoglikēmiskie krampji, kā arī piecus gadus veca bērna slīkšana vannā.

Pētījuma autori publiski neatklāj katras slimnīcas uzrādītos rezultātus, jo mērķis bijis apjaust kopējo sagatavotību pediatriskai aprūpei, taču katra slimnīca savu vērtējumu ir saņēmusi. Vērtēšanas metode ir šāda — balstoties uz speciālu kontrollapu, tiek atzīmēti visi ideālas aprūpes punkti. Rezultāts procentos apzīmē to, cik lielā mērā Latvijas slimnīcu prasmes atbilst starptautiskās vadlīnijās rekomendētajam.

Pētījums rāda, ka mediķi reģionos salīdzinoši labi tiek galā ar elpceļu atbrīvošanu no lego un krampjiem zīdainim — abos gadījumos prasmes bijušas virs starptautiski rekomendētā vidējā līmeņa. Daudz sliktāki rezultāti ir septiskā šoka pacientam reanimācijā — reģionu slimnīcās kopumā rezultāts ir tikai 19% no ideālās aprūpes, bet slīkuša piecgadnieka glābšanā — 36%. BKUS rezultāti visās simulācijās bija būtiski augstāki.

Balmaks uzsver, ka piedāvātie scenāriji bija smagi, ikdienā reģionu mediķi tādus pacientus glābj reti, taču šādas prasmes ir jātrenē. «Varētu teikt, ka šī pētījumu metode ir no Amerikas un sanāk piekasīšanās mazām slimnīcām, taču Latvijā ir Rietumu medicīna. Mums ir modernās cilvēku slimības — bērni mirst no audzējiem, nevis caurejas un plaušu karsoņa kā Āfrikā,» skaidro ārsts. Arī tas, ka Rīgas mediķi simulācijās bija krietni spēcīgāki, ir pašsaprotami, jo BKUS gada laikā neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk ap 70 000 bērnu, kamēr visās pārējās Latvijas slimnīcās kopā tikai ap 49 000.

Balmaks īpaši uzteic Balvu slimnīcu — laba komanda, pielāgota vide un jauna pediatre Dace Rudzinska, kura tikai pērn pabeigusi rezidentūru pediatrijā. «Man ir svaiga pieredze no studijām, kur bija līdzīgas simulācijas. Plus vēl pieredzējuši ārsti apkārt,» labos rezultātus skaidro pati Rudzinska. Visus scenārijus uzreiz atpazīt bijis grūti, taču rīkoties vajadzēja ātri. «Pēdējā gada laikā mums nav bijis neviena pacienta ar šāda līmeņa reanimēšanu, kādi bija simulācijās, izņemot vienu sepses pacientu,» atceras Rudzinska, novērtējot iespēju piedalīties EuropeSim. Uzņemšanas nodaļas māsa Baiba Zelča uzskata, ka šādas mācības vajag reizi gadā: «Lai apjaustu savas spējas un iespējas. Lai situāciju uzlabotu.»

Katra slimnīca saņēmusi apkopotus datus. Katra simulācija tika arī filmēta, un vēlāk Balmaks to skatījās, monitorējot kļūdas. Sīkāki dati par ārstu darbu gan netiks publiskoti. «Visi, kuri piedalījās simulācijās, ir profesionāļi ar vēlmi celt kvalitāti. Netika vērtētas individuālās prasmes, bet vide, kurā tiek strādāts,» skaidro Balmaks. Dažām kļūdām jau rasts risinājums. Piemēram, kā ievadīt precīzu medikamentu devu. Daudzviet tik elementāra lieta notika nepareizi, jo neviens nezināja mazā pacienta svaru. «Vecāki bieži vien nezina bērna svaru, tas ir fakts, tāpēc to vajag noteikt mediķiem,» saka Balmaks. Amerikā svari ir iebūvēti reanimācijas gultās, bet Latvijā tā nav. Ārsts iesaka pielietot speciālu mērlenti, jo, nomērot bērna garumu, pēc īpašas formulas var iegūt aptuveno svaru. Šādas mērlentes Bērnu slimnīcas fonds plāno uzdāvināt visām 16 slimnīcu nodaļām.

Sirdsapziņa un vadlīnijas

«Mani šie dati neizbrīna, jo mediķi strādā nedrošā sistēmā. Viņi nav vainīgi, ka tā ir tāda, kāda ir,» skaidro Balmaks. Daudzās slimnīcās trūkst mediķu, aprīkojuma un arī nav bijusi administratīva vēlme sakārtot uzņemšanu tā, lai spētu reanimēt bērnus. «Bet nevar jau visus sūtīt uz vienīgo bērnu slimnīcu Rīgā, ir jārod risinājums,» Reinis norāda uz Latvijas karti pētījumā, vaicādams, kas būtu efektīvāk — 16 vājas uzņemšanas nodaļas vai divreiz mazāk un spēcīgas?

Pētījumam bija arī otra sadaļa — anketa ar 16 jautājumiem, vai slimnīcā ir pieejams aprīkojums, sagatavoti atbilstoši apraksti un rīcības vadlīnijas. Piemēram, cik lielu staru slodzi rentgenā drīkst saņemt bērns gadā? Ko darīt, ja bērns nomirst? Vai bērnam konstatēti garīgās veselības traucējumi un viņš jāpārved uz citu slimnīcu? «Lielākoties šādu aprakstu nav. Mediķi rīkojas pēc labākās sirdsapziņas un katrs pa savam, taču vienotas vadlīnijas strukturētu un atvieglotu procesu,» stāsta Balmaks. Kvalitātes uzlabošanas plāns bija tikai trijām no 16 nodaļām. Trūkumi bija arī aprīkojumā, piemēram, ne visām bērnu vecumgrupām pieejams pulsa monitorings, jo sensori, ko uzsprauž kā knaģi uz pirksta, ir dārgi.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Latvijā pērn nomira 147 bērni vecumā līdz 17 gadiem. Biežākie nāves cēloņi ir saistīti ar perinatālo aprūpi — 53 bērni miruši laikposmā no 22. grūtniecības nedēļas līdz septiņu dienu vecumam. No ievainojumiem, saindēšanās un citas ārējas iedarbes bojā gājuši 37, transporta negadījumos deviņi, noslīkuši astoņi.

No nākamā gada janvāra sāksies teorētiskas un praktiskas simulāciju mācības mediķiem. Līdzekļi mācībām piesaistīti, iesniedzot projekta pieteikumu Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Mācību projekta autori ir RSU docenti un EuropeSim komanda. Balmaks pagājušajā nedēļā tikās arī ar reģionu slimnīcu vadību, iepazīstinot viņus ar pētījuma rezultātiem, un ieteica ieviest kvalitātes uzlabošanas plānus. «Un ārstiem neaizrauties ar lietām, kurās jūtas nepārliecināti,» — tā Balmaks. Uz šo tikšanos gan neieradās Veselības ministrijas pārstāvji. Par pētījumu esot informēti, taču tas ministrijā vēl neesot nonācis, tāpēc neviens to nevarēja Ir komentēt.

Reanimācijas tests uzņemšanas nodaļās

Kļūdas un anekdotes

Pārbaudot tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesos, Augstākās tiesas izveidota darba grupa konstatē rupjas kļūdas. Konkrēta soda par tām gan nebūs — iestājies noilgums, un tiesneši turpina darbu

Ilgi gaidīts, pretrunīgs, tomēr tiesnešiem saudzīgs. Tā var raksturot Tieslietu padomes uzdevumā izveidotās darba grupas ziņojumu par tiesnešu kļūdām maksātnespējas lietās, kas skatītas 2008.—2014. gadā. Ziņojums balstīts pērn Ir rakstos Tiesneši pret likumu un Shēmotāju glābējeņģeļi pieminētajos 30 maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lēmumos, kā arī papildus vēl 14 ekspertu ieteiktās lietās. Šāds izvērtējums noticis pirmo reizi Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, kādi ir secinājumi?

Atšķirīga pieeja

Labā ziņa: tiesu varas pārstāvji beidzot paši konstatējuši to, par ko Ir raksta jau gadiem, — ir tiesneši, kas pieņem ne tikai kļūdainus, bet saprātīgam vērotājam neizskaidrojamus lēmumus. Lietās, kur apgrozās miljoni, tiesneši lēmuši pretēji likumiem un judikatūrai, raisot jautājumus ne tikai par kvalifikāciju, bet arī par godaprātu un iespējamu korupciju. Eksperti gan uzsver, ka «viņu rīcībā nav izmeklēšanas vai operatīvās darbības instrumentu, kas ļautu pamatoti konstatēt korupciju kā iespējamo tiesnešu kļūdu motīvu», tādēļ šādi motīvi ziņojumā nav aplūkoti.

Sliktā ziņa: tiesnešu rupjas kļūdas un neizskaidrojamie lēmumi tiek pasniegti kā pagātne, lai arī visi ziņojumā nosauktie tiesneši turpina darbu. «Galvenā atziņa, ka tiesu sistēma kopumā tiek galā ar šīm problēmām,» secināja darba grupas loceklis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs. «Jā, kļūdas ir, neviens nenoliedz  — kvalifikācija vienmēr var būt labāka, bet te nav pamata runāt par tiesu sistēmas krīzi,» uzskata Strupišs.

Kopsavelkot Strupišs rezultātus iedalīja trijās kategorijās. Pirmā — Ir aprakstītie procesi, kur darba grupa nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Piemēram, tāda bijusi Saimnieks-Serviss lieta. To minējām kā piemēru dažādos noziegumos apsūdzētā administratora Māra Sprūda iespējamai ietekmei tiesu varā. Uzņēmums pirms tiesiskās aizsardzības mainīja adresi, lieta nonāca pie Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas, kura apstiprināja baltiem diegiem šūtu tiesiskās aizsardzības procesu. Pēc kreditora iesnieguma AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs par tiesneses lēmumu iesniedza un vēlāk pats arī atsauca savu protestu. Savukārt pēc Strupiša teiktā, šī lieta darba grupas locekļiem raisījusi «zināmu jautrību» — protests esot atsaukts pilnīgi pamatoti.

Savukārt par anekdoti, uz kuras uzķērušies profesionāli juristi, Strupišs nodēvēja citu skandalozu stāstu, kur arī figurē tiesnese Krēvica. Viņa apstiprināja Biznesa centra Tomo aizsardzības plānu, kas balstījās uz saskaņojumu ar tikai vienu kreditoru, kura prasījums par 11,6 miljoniem eiro bija nodrošināts ar padomju laika automašīnu Pobeda. «Šajā lietā tiesnesis, skatot lietu, nemaz nevarēja redzēt, kas ir nodrošinājuma priekšmets,» Krēvicas lēmumu aizstāv Strupišs.

Tomēr žurnālam Ir, iepazīstoties ar darba grupas secinājumiem, rodas iespaids, ka ziņojuma autori līduši gluži vai caur adatas aci, lai attaisnotu Krēvicas pieļautās kļūdas. Piemēram, nekāds vērtējums nav sniegts apstāklim, ka pie tiesneses ar vairāku gadu pārtraukumu nonākuši divi ar vienu īpašnieku saistīti uzņēmumi un abos Krēvica pieņēmusi prettiesiskus lēmumus, kurus pēc protestiem AT atcēlusi. Katra epizode izskatīta atsevišķi, rupji pārkāpumi nevienā nav konstatēti, lai gan uz vairāku citu tiesnešu kļūdām eksperti ir spējuši paskatīties plašāk un izvērtēt kopsakarības.

Arī citas epizodes darba grupas vērtējumos raisa priekšstatu par tiesu varas pārstāvju (kuru vairākums veidoja pārbaudes komisiju) mēģinājumiem tiesnešu lēmumus pēc iespējas attaisnot. Par to vedina domāt arī profesora Kalvja Torgāna teiktais, raksturojot darba apstākļus šajā grupā: «Sākumā es centos par katru lietu rakstīt savas atsevišķās domas, protokolu, bet tad sapratu — nē, es nespēju pret vairākumu visu laiku cīnīties.» Torgāns uzskata, ka sagatavotais ziņojums ir sākums kritēriju veidošanai, lai nošķirtu nenozīmīgas cilvēciskas kļūdas un rupjus pārkāpumus. Viņš uzsver, ka tiesu neatkarība «ir svēta lieta, kas ir jāsaudzē un jābūt ļoti piesardzīgiem, bet šis princips ir domāts godīgiem un taisnīgiem». «Ja līdz šim mēs pieņēmām, ka visi tiesneši ir godīgi, neuzpērkami un neietekmējami, tad šī izpēte liecināja, ka vismaz šaubīties ir pamats.»

Otra lietu kategorija, kuru darba grupai apzinājusi, — lietas, kurās bijušas kļūdas, bet tās eksperti atzinuši par «normālu» juridiskās prakses attīstības procesu. «Es pat nesauktu tās par kļūdām, jo nekur demokrātiskā pasaulē jūs neatradīsit, ka tiesnesi tiesātu par tiesību normas nepareizu interpretāciju, pasarg Dievs!» Tieslietu padomei ziņoja Strupišs.

Savukārt trešā kategorija — lietas, kur darba grupa nonāca pie slēdziena, ka kļūdas iziet ārpus likuma interpretācijas, ārpus tiesu prakses. Pamatā galvenais trūkums šajos gadījumos — tiesneši nav vērtējuši lietā esošos dokumentus un pierādījumus. «Tās ir nopietnas kļūdas — darba grupā nebija šaubu par šiem gadījumiem,» — tā Strupišs.

Viņš saskatījis 12 šādas lietas trīs tiesnešu izpildījumā, bet trīs nolēmumi, viņaprāt, bijuši īpaši neizskaidrojami. «Tie trūkumi ir vairāki, un viņi tā savienojas, ka tas jau liek domāt — tur varētu būt kaut kas nopietnāks apakšā,» skaidro Strupišs. Ir apkopotie dati no ziņojuma gan rāda nedaudz citus skaitļus — kopvērtējumā konstatētas 14 nopietnas kļūdas, no kurām piecas ir rupjas vai ļaunprātība.

Septiņi tiesneši

Ziņojumā padziļināti vērtēti sešu Ir publikācijās analizēto tiesnešu lēmumi (skat. raksta galveno ilustrāciju), bet saistībā ar viņiem vienā gadījumā pieminēta vēl septītā tiesnese — Velga Gailīte no Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas. Viņas darbība nav plašāk vērtēta, bet ziņojumā konstatēts, ka Gailīte pieļāvusi rupju kļūdu, bez argumentiem un pretēji lietas materiāliem noraidot iesniegumu par kreditora atrašanos koncernā ar parādnieku. Turklāt atsevišķu ekspertu vērtējumā viņa arī centusies pasargāt pārkāpumus pieļāvušu administratori.

Ziņojuma autoru — tieslietu sistēmas pārstāvju un ekspertu — viedokļi gan tiesnešu vērtēšanā pamatīgi atšķīrās. Piemēram, virknē gadījumu darba grupas locekļi no tiesu sistēmas daudz saudzīgāk izturējušies pret tiesnešu kļūdām nekā pieaicinātie eksperti no «ārpuses» Kalvis Torgāns un Helmuts Jauja, kuri daudzkārt pievienojuši ziņojumam savu īpašo viedokli.

Ko saka paši tiesneši? Raimonds Buls pārmetumus noliedz, savā komentārā uzsverot, ka «nevienā no lietām neesmu tīši pārkāpis likumu vai pielaidis nolaidību». Arī tiesnese Jolanta Zaškina ir pārliecināta, ka ir «strikti pieturējusies pie likumā noteiktā regulējuma». Iveta Krēvica norāda, ka ziņojumā viņai konstatētie pārkāpumi nav nopietni, un piebilst, ka jau apmēram divus gadus vairs neskata maksātnespējas lietas. Dainis Plaudis vienīgais savā atbildē Ir norādījis, ka «piekrīt ekspertu ziņojumā norādītajam». Tiesnese Valija Grebežniece ziņojumu nekomentēs, bet no Imanta Dzeņa nesaņēmām atbildi līdz raksta nodošanai tipogrāfijā.

Kas tālāk?

Noilguma dēļ nevienu tiesnesi par iespējami prettiesiskajiem lēmumiem vairs nav iespējams saukt pie atbildības. Visi ziņojumā nosauktie tiesneši arī šobrīd turpina darbu. Uzklausot ziņojumu, Tieslietu padome nolēma to nosūtīt Ģenerālprokuratūrai. «Tas ir viņu profils, viņu lauciņš — pārbaudīt, vai šāda nolēmuma esamība — neizskaidrojamu iemeslu dēļ, pretrunā ar jebkādiem likumiem, pretrunā ar judikatūru — gadījumā nav apstiprināma un pierādāma kā apzināta nelikumīga nolēmuma taisīšana,» pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Tāpat ziņojumu turpmākai rīcībai nosūtīs Tiesnešu kvalifikācijas komisijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem. Tieslietu padomes sēdē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) nāca klajā ar iniciatīvu, kas ļautu tiesu varai ātrāk atbrīvoties no iespējami negodprātīgiem tiesnešiem, proti, tiesu priekšsēdētājiem jādod iespēja rosināt ārkārtas tiesnešu kvalifikācijas pārbaudes, ja tam ir pamatojums. Nav gan skaidrs, vai un kad šādas idejas varētu kļūt par konkrētiem likuma grozījumiem. Šobrīd parlamentā balsojumam galīgajā lasījumā jau ir priekšlikumi, kas paredz iespēju tiesnešiem uzdot ārpuskārtas novērtēšanu pēc atbilstoša disciplinārkolēģijas lēmuma. Taču tas tiešā veidā neskar darba grupas ziņojumā identificētos tiesnešus, jo disciplinārlietām šajos gadījumos sen iestājies noilgums.

Tāpat tiek solīts atbalsts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai — sastāvs gan netikšot mainīts, bet varētu izveidot divu trīs cilvēku sekretariātu, kas palīdzētu komisijai apstrādāt informāciju tiesnešu darba novērtējumam. Tieslietu padome uzskata, ka jāveic arī tiesnešu mācību programmu audits, lai pilnveidotu kvalifikāciju. Tieslietu padome gatava problēmu risināšanai aktivizēt dialogu ar parlamentu, taču tas plānots pēc jaunā Saeimas sasaukuma ievēlēšanas. Arī pati padome tad jau būs citā sastāvā, jo virknei locekļu beidzas pilnvaru termiņš, un tiesu varai būs jāizvēlas jauni kandidāti darbam šajā institūcijā.

AT priekšsēdētājs, lūgts atbildēt, cik ilgu laiku tiesu varai vajadzēs, lai atbrīvotos no negodprātīgiem tiesnešiem, uzskaitīja pēdējo gadu laikā veiktās izmaiņas tiesu sistēmā — visu tiesnešu periodisku atestāciju, pastiprinātu kandidātu atlasi, lietu sadales mehānisma uzlabošanu, mazo tiesu apvienošanu. «Tas ir tas, kas tiek darīts. Runājot par konkrēto, jā, nu, mēs dzīvojam — vai nu par laimi, vai diemžēl — demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī, kur visām procedūrām cilvēka saukšanai pie atbildības pastāv nevainīguma prezumpcija,» saka Bičkovičs. Iespējami negodprātīgo tiesnešu atrašanās tiesu varā neesot atkarīga no viņa gribēšanas. «Es ļoti vēlos, lai Latvijā tiesneši būtu cieņā un nedarītu kaunu ne sev, ne visai sistēmai kopumā,» pauda AT priekšsēdētājs.

Ko saka tiesneši, kas aicināja Tieslietu padomi rīkoties?

Veronika Krūmiņa, AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja
Lauma Paegļkalna, Administratīvā apgabaltiesa
Svarīgi, ka tiesu sistēma pati ir spējusi izvērtēt un argumentēti norādīt uz reputāciju graujošiem nolēmumiem. Reputācijas krīze ar ziņojumu nav atrisināta. Ziņojums ir tikai sākums tālākiem procesiem — gan tiesnešu darba profesionālajai izvērtēšanai, gan atsevišķu tiesnešu darba izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādēs.

Raugoties uz ziņojumā ietverto analīzi, nevar runāt par drosmes trūkumu. Iespējams, tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot jau savas iespējas, jāpievērš uzmanība arī tām lietām, par kurām dalījās darba grupas locekļu viedokļi.

Ziņojums uzrāda nopietnas problēmas tiesnešu profesionalitātē. Un primāri tas ir jautājums par tiesneša amata kandidātu atlasi — cik profesionāli sagatavotiem juristiem un nobriedušām personībām valsts atļauj lemt par cilvēku likteņiem.

Rudīte Vīduša, AT tiesnese

Ekspertu grupā tiku uzaicināta kā viena no tiesnešu pārstāvjiem, kuri parakstīja aicinājumu Tieslietu padomei izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības. Varu apstiprināt, ka lietu izpēte notika atvērtā un objektīvā diskusijā, lielu daļu laika paņēma arī pašu ekspertu strīdi par tiesību normu piemērošanu.

Neuztveru ekspertu grupas darbu kā soda ekspedīciju — lai secinājumi būtu objektīvi, nevar neņemt vērā visas tās problēmas, ar ko tiesneši tolaik objektīvi saskārās. Tādēļ centos izprast, vai starp lietām ir kas tāds, kas liktu iedegties sarkanajai lampiņai, ka kaut kas ir ārpus normālām tiesu prakses svārstībām un kļūdām, ar ko diemžēl nevar nerēķināties nevienā tiesā. Kā redzams, tādas lietas tika identificētas.

Ekspertu rokās nebija instrumentu, lai noskaidrotu, kas bija formālas vai citādi nepilnīgas tiesas spriešanas iemesls — neprasme rast taisnīgumu vai nevēlēšanās to darīt. Tādus secinājumus varētu izdarīt tikai procesā, kuru paredz likums un kurā ir pienācīgas iespējas noskaidrot visus apstākļus — tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanā, disciplinārlietā, kriminālprocesā.

Ceru, sabiedrība novērtēs, ka tiesu vara nav ieslīgusi pašapmierinātībā, bet (pat ja reizēm lēni) izskanējušo kritiku uzklausa un ir gatava problēmas risināt.

Kādas tiesnešu kļūdas atklāja eksperti?


Raimonds Buls,
Rīgas rajona tiesnesis
Ziņojums: analizējot 12 lietas, 5 gadījumos saskatāmas «nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības». Atsevišķi eksperti redz rupjus pārkāpumus vēl 5 lietās.

Tiesnesis «pieļāvis rupju nolaidību vai rīkojies ļaunprātīgi» uzņēmumu Troja Immobilien un Ceturtā planēta lietā, kur administrators neatzina ar hipotēkām nodrošinātu Danske Bank kreditora prasījumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Spilgts citāts
Eksperts Helmuts Jauja: «Tiesneša Bula līdzšinējā profesionālā darbība tiesā diemžēl grauj sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju sabiedrības acīs.»


Valija Grebežniece,
Rīgas rajona tiesnese
Ziņojums: analizējot 10 lietas, nopietnas kļūdas konstatētas 4 lietās, «tajā skaitā trīs sistēmiski viena veida pārkāpumi».

Atsevišķi eksperti norāda uz tiesneses uzkrītošu saikni ar vienu maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu un pieļauj iespēju, ka abiem «bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā Grebežniece ir nodrošinājusi Bērziņam labvēlīgu nolēmumu pieņemšanu».

Spilgts citāts
Eksperts Helmuts Jauja: «Pat ja tiesnese šajā situācijā nebija materiāli ieinteresēta, bet uzskatīja, ka dara «cēlu» darbu, glābjot parādos nonākušus uzņēmumus (pat neskatoties uz acīmredzamām blēdībām), šāda pārliecība tomēr liek apšaubīt tiesneses tiesisko apziņu un spēju lemt objektīvu un taisnīgu tiesu.»


Jolanta Zaškina,
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese
Ziņojums: analizējot divas lietas, nopietnas kļūdas saskatītas abos gadījumos — Winergy un Peltes īpašumu lietā —, kas tieši vai pastarpināti saistītas ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Spilgts citāts
Eksperts Helmuts Jauja: «Saprātīgam vērotājam no malas lietas apstākļi rada pamatu domāt, ka tiesnese Zaškina ir apzināti «piesegusi» Sprūdu, t. i., pieņēmusi Sprūdam labvēlīgu lēmumu situācijā, kurā saprātīgam un objektīvam tiesnesim bija jāsaskata prettiesiska rīcība.»


Iveta Krēvica,
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja
Ziņojums: analizējot 6 lietas, kurās saņemti protesti par tiesneses nolēmumiem, vienā gadījumā konstatēta nopietna kļūda.

Atsevišķi eksperti kā rupju pārkāpumu vērtē uzņēmuma Gabriels procesu, kurā apstiprināts nodrošinātais kreditors ar piecu miljonu eiro prasījumu, kas veidojies kā kompensācija par nenotikušu darījumu.

Spilgts citāts
Tiesnese Rudīte Vīduša: «Tiesnese nav mēģinājusi patiesi pievērsties kreditora iebildumiem pēc būtības. Formāli šāds lēmums ir attaisnojams, bet tiesnešiem būtu nopietni jādomā par tiesas pienākumu nepieļaut negodprātīgu tiesas procesa izmantošanu.»


Dainis Plaudis,
Zemgales rajona tiesnesis Ogrē
Ziņojums: analizējot 4 lietas, nopietnas kļūdas saskatītas divos gadījumos. Tās ir dažādas, tāpēc eksperti nesaskata sistēmisku kļūdu tendenci.

Spilgts citāts
Goda tiesnesis Kalvis Torgāns: «Konkrētā lieta apstiprina presē izteikto versiju, ka dažas personas ir izmantojušas iespēju «pārceļot» uz citu tiesu cerībā uz sev labvēlīgāku nolēmumu.» (Parādnieks ar 425 tūkstošu eiro saistībām bija atsavinājis īpašumus un tāpēc Jūrmalas tiesā saņēmis atteikumu ierosināt maksātnespēju, bet nomainīja adresi un Ogres tiesā panāca labvēlīgu lēmumu.)


Imants Dzenis,
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis
Ziņojums: analizējot 4 lietas, nopietna kļūda konstatēta skandalozajā Winergy lietā, bet vēl vienā gadījumā mazāk nopietna kļūda.

Spilgts citāts
Eksperts Helmuts Jauja: «Apstāklis, ka tiesnesis ir pieņēmis pieteicējam pozitīvu nolēmumu situācijā, kad visas pazīmes liecina par maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, ir saprotams pamats sabiedrībai šaubīties par tiesneša kompetenci un godaprātu.»

Tiesneši: Tiesu varai jāapzinās un jāatzīst savas kļūdas, lai turpmāk tās nepieļautu

2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas lietu tiesvedību izvērtējumu.

Komisijas izveidošana, tās darbs un ziņojums parāda vairākas tiesu varai būtiskas lietas. Vispirms tās spēju reaģēt uz nopietnu sabiedrības kritiku, pēc būtības pārbaudot tos pārmetumus, kas meta ēnu uz tiesu varas reputāciju. Lai arī šādu komisiju izveidošanai nebūtu jākļūst par ikdienas praksi, ir ļoti būtiski, ka ārkārtas un nestandarta gadījumā ir atrasts veids, kā saturiski pilnvērtīgi virzīties uz to, lai tiktu noskaidrota situācija, sniegta atbilde un novērsti pārkāpumi vai nepilnības.

Mums ir jāapzinās, ka tiesu varai pašai ir jāuzņemas atbildība par sava darba kvalitāti, kļūdām un komunikāciju ar sabiedrību. Komisijas ziņojums un Tieslietu padomes reakcija ļauj domāt, ka tiesu vara šajā ziņā ir spērusi soli uz priekšu.

Komisijas ziņojums nerada šaubas par komisijas godprātību un objektivitāti. Tā saturs ir kvalitatīvs, izvērsts un izsvērts, ietverot visus atšķirīgos viedokļus. Šajā ziņā ir būtiski ņemt vērā komisijas kompetenci un tai pieejamos instrumentus lietu izpētē. Ziņojuma saturs arī liecina, ka sabiedrībai tiek sniegta pilnīga un visaptveroša informācija un nekas netiek slēpts vai noklusēts. Tas savukārt neļauj šaubīties par ziņojuma secinājumu objektivitāti. Būtiski ir tas, ka izpētes rezultātā ir uzrādīti gan tie gadījumi, kuros informācija par iespējamiem tiesnešu pārkāpumiem neapstiprinās, gan tie, kuros kļūdas un pārkāpumi ir bijuši.

Visbeidzot svarīgi ir tas, kā šis komisijas ziņojums tiek izmantots tālāk. Tiesu varai ir jāapzinās un jāatzīst savas kļūdas, izdarot secinājumus un meklējot risinājumus, lai turpmāk šādas kļūdas netiktu pieļautas. Atklātās kļūdas, mūsuprāt, var kalpot par pamatu tiesu sistēmas attīstībai, uzlabojot gan tiesnešu atlases procedūras, gan tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbu, gan tālākizglītības programmas. Pilnībā pievienojamies Tieslietu padomes lēmumam nodot ziņojumu Ģenerālprokuratūrai, no kuras būtu sagaidāma atbilde par gadījumiem, kuri uzrāda iespējamus tīšus pārkāpumus. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai ziņojumā norādītie apstākļi ir jāņem vērā tiesnešu novērtēšanā.

Turklāt ziņojumu bez ievērības nedrīkstētu atstāt arī tie tiesneši, kuri attiecīgās kategorijas lietas nav skatījuši un arī citādi ziņojums tiešā veidā tos neskar. Tam ir jāatgādina par tām vērtībām, kādas ir jāievēro tiesneša darbā, tostarp godprātību, atbildību un rūpību tiesneša pienākumu izpildē. Katram tiesnesim, sākot ar pirmo instanci, ir jādomā, ar kādu varu un nozīmību ir apveltīts tiesneša amats, kādas var būt sekas pieņemtajiem lēmumiem, kā būtu pareizi rīkoties gadījumos, kad ir saskatāmi mēģinājumi negodprātīgi izmantot nepilnības tiesiskajā regulējumā.

 

Augstākās tiesas tiesneši:

Dzintra AmerikaAndris GuļānsAnita KovaļevskaVēsma KaksteAnita PoļakovaLīvija SlicaIeva Višķere

 

Ziņojums nav indulgence kļūdām un formālai tiesas spriešanai

Ekspertu grupā tiku uzaicināta kā viena no to tiesnešu pārstāvjiem, kuri parakstīja aicinājumu Tieslietu padomei izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības. Varu apstiprināt, ka lietu izpēte notika atvērtā un objektīvā diskusijā, kurā lielu daļu laika paņēma arī pašu ekspertu strīdi par tiesību normu piemērošanu un par to, vai pirmās instances tiesas tiesnešiem vajadzēja būt spējīgiem rast pareizo risinājumu toreiz, kad lietas tika skatītas tiesā. Vairākos tiesību jautājumos lietu domas vēl arvien dalījās.

Neuztveru ekspertu grupas darbu kā soda ekspedīciju – lai secinājumi par situāciju būtu objektīvi, nevar neņemt vērā visas tās problēmas, ar ko tiesneši tolaik objektīvi saskārās. Tādēļ centos izprast, vai starp pārbaudītajām lietām ir kas tāds, kas liktu iedegties sarkanajai lampiņai, ka kaut kas ir ārpus normālām tiesu prakses svārstībām un kļūdām, ar ko diemžēl nevar nerēķināties nevienā tiesā un nevienā tiesību nozarē. Kā redzams no ziņojuma, tādas lietas tika identificētas.

Tā kā pati esmu piedalījusies ekspertu secinājumu tapšanā, tad lieki teikt, ka  uzskatu tos par pamatotiem. Kā tiesnese atbildīgi attiecos pret jebkādu secinājumu izdarīšanu, ja tam pietrūkst informācijas. Tā tas nereti bija arī šajā gadījumā. Kā var spriest no divu citu ekspertu atsevišķajiem viedokļiem, šķiet, mūsu domas dalās galvenokārt tajā zonā, kurā likuma piemērošana notikusi pārāk formāli.

Šeit es aicinātu, pirmkārt, ņemt vērā, ka arī ekspertu vidū esošie tiesneši neatbalsta nedz formālu, nedz kļūdainu tiesas spriešanu, un ziņojums nav indulgence kļūdām un formālai tiesas spriešanai – par taisnīgumu ir jāiestājas gan maksātnespējas lietās, gan jebkurā citā lietā. Otrkārt, es ļoti vēlētos, lai ziņojuma lasītāji saprastu, ka ekspertu grupas rokās nebija un nevarēja būt instrumentu, lai noskaidrotu, kas bija šādas formālas vai citādi nepilnīgas tiesas spriešanas iemesls – neprasme rast taisnīgumu vai nevēlēšanās to darīt. Ja es nevaru to objektīvi pārbaudīt, tad es nevaru to apgalvot. Tādus secinājumus varētu izdarīt tikai procesā, kuru paredz likums un kurā ir pienācīgas iespējas noskaidrot visus apstākļus – tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanā, disciplinārlietā, kriminālprocesā. Tieslietu padome tādēļ pilnīgi pareizi novirzīja informāciju tām institūcijām, kurām ir iespēja procesuāli korekti veikt apstākļu noskaidrošanu un vērtēšanu.

Ceru, ka sabiedrība saskatīs un novērtēs, ka tiesu vara nav ieslīgusi pašapmierinātībā bet (pat ja reizēm lēni) sabiedrībā izskanējušo kritiku uzklausa un ir gatava problēmas risināt.

 

Augstākās tiesas tiesnese Rudīte Vīduša

 

Reputācijas krīze ar ziņojumu nav atrisināta

Darba grupas ziņojums un tam sekojošie Tieslietu padomes lēmumi ir vērtējami, kā pozitīvs virziens tiesu sistēmas attīstībā. Tas ir svarīgi, ka tiesu sistēma pati ir spējusi izvērtēt un argumentēti norādīt uz reputāciju graujošiem nolēmumiem.
Darba gupas secinājumi ir izdarīti, gan novērtējot tiesa nolēmumus, gan analizējot visu lietu materiālus. Tas ir svarīgi, lai neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus, jo vienmēr jāpatur prātā tiesas kritikas robežas un tiesnešu neatkarība.
Reputācijas krīze ar ziņojumu nav atrisināta. Kā redzams no Tieslietu padomes lēmumiem, ziņojums ir tikai sākums tālākiem procesiem, proti, gan tiesnešu darba profesionālajai izvērtēšanai, gan atsevišķu tiesnešu darba izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādēs.
Saistībā ar viedokļu atšķirību, raugoties uz ziņojumā ietverto analīzi, nevar runāt par drosmes trūkumu. Iespējams tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot jau savas iespējas, jāpievērš uzmanība arī tām lietām, par kurām dalījās darba grupas locekļu viedokļi. Vērtējot ziņojumu, jāņem vērā, ka darba grupas rīcībā nebija un nevarēja būt izmeklētāju instrumenti.
Ja nerunā par lietām, kuras jāpēta tiesībaizsardzības iestādēm, tad ziņojums uzrāda nopietnas problēmas tiesnešu profesionalitātē. Un primāri tas ir jautājuma par tiesneša amata kandidātu atlasi, proti, cik profesionāli sagatavotiem juristiem un nobriedušām personībām valsts atļauj lemt par cilvēku likteņiem.
AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa,
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna

Putins paziņo par pensiju reformas mīkstināšanu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien nāca klajā ar krievu mediju ilgi gaidīto paziņojumu par valdības iecerētās pensiju sistēmas reformas mīkstināšanu, Kremlim acīmredzami cenšoties apturēt prezidenta reitingu krišanos, vēsta LETA/AFP.

Televīzijā pārraidītajā uzrunā Putins ierosinājis sieviešu pensionēšanās vecumu paaugstināt tikai līdz 60, nevis līdz 63 gadiem, kā to ierosinājusi valdība.

Tomēr tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nepieviešams īstenot smagus un nepopulārus pasākumus, lai novērstu draudus pašreizējajai pensiju sistēmai, kurus rada “smagās demogrāfiskās problēmas”.

Parlamentā pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 63 gadiem, bet vīriešiem – līdz 65. Patlaban Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Valdības piedāvāto pensiju sistēmas reformu parlamentā atbalstīja vienīgi Putina pārstāvētā valdošā partija “Vienotā Krievija”.

Šī iecere iedragājusi Putina reitingus, kas kopš marta nokritušies no 80 līdz 64%. Daudzi krievi, kas martā notikušajās prezidenta vēlēšanās balsoja par Putinu, tagad pauž vilšanos, jo viņš neesot pildījis savu kādreizējo solījumu pensionēšanās vecumu nepaaugstināt.