Man paliek harmonija

Jolanta Strikaite-Lapiņa. Foto — Lauris Aizupietis
Edīte Tišheizere
Print Friendly, PDF & Email

Dziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa par laikmetīgumu, operu, cilvēkiem, no kuriem mācījusies, un to, kāpēc negribētu būt aktrise

Nākamnedēļ sāksies Jaunā teātra institūta rīkotais ikgadējais prieks neparastā un nekonvencionālā teātra mīļotājiem — festivāls Homo Novus. Kopš 1995. gada šis festivāls pārbīda tālāk izpratnes robežas par to, kas ir un ko iespēj teātris. Arī šogad  tas sola ne tikai ļoti īpašas viesizrādes (noteikti iesaku Benija Klāsena monoizrādi Esi sveicināta, bezjēdzība!), bet arī vairākus intriģējošus jaunuzvedumus. To vidū ir laikmetīgā opera Nezināmais nezināmais, kuras pirmizrāde notika Valmieras Vasaras teātra festivālā un ko nākamgad varēšot redzēt Armanda Siliņa lolotajā Sansusī muzikālajā forumā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu