Interesantāk!

Preiļu 1. pamatskolas pedagogu kolektīvs pāgājušā gada 31. augusta Ir numurā
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Preiļu 1. pamatskola jau pagājušo mācību gadu nostrādāja kā jaunā izglītības satura pilotskola un secina: skolēniem stundas kļuvušas interesantākas, bet skolotājiem — vairāk neskaidrību. Kas klasēs mainīsies šogad?

Divas nedēļas pirms jaunā mācību gada, kad viesojamies Preiļu 1. pamatskolā, šeit pilnā sparā rit remontdarbi: strādnieki betonē ieejas kāpnes un krāso sienas. Nekas vēl neliecina, ka jau 3. septembrī skola būs gatava uzņemt bērnus. Līdzīgi ir ar jauno izglītības saturu skolās — arī tas ir kā vēl nepabeigta māja, kuras būvēšana joprojām turpinās, pirms reforma tiks oficiāli iedarbināta 2020. gadā.

Preiļu skola ir viena no 100 visā valstī, kurās pilotprojekta veidā tiek izmēģināts jaunais saturs. Jau visu aizvadīto mācību gadu skolotāji ir trenējušies strādāt pa jaunam — sadarboties savā starpā, izstrādāt jaunus uzdevumus un skolēnu vērtēšanas kritērijus. Preiļu skolotāji secina — skolēniem mācības tiešām ir kļuvušas interesantākas. Tomēr pašiem pedagogiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, un lielākās pārmaiņas viņi gaida tieši no šī mācību gada, kad skolām beidzot tiek solītas jaunās programmas un lielāka skaidrība — kas un kā turpmāk būs jāmāca.

Ko nesagaidīja?

Darbs pie izglītības satura reformas notiek jau vairākus gadus — pirms trim gadiem valdība tam atvēlēja 14 miljonus eiro, pirms diviem gadiem 350 ekspertu sāka darbu pie satura izstrādes, pirms gada to nodeva 100 pilotskolām izmēģināšanai. Tomēr šīs vasaras sākumā Pašvaldību savienības un skolotāju arodbiedrības iebildumu dēļ reforma Saeimā gandrīz nobruka. Tikai pēc karstām diskusijām deputāti nolēma, ka reforma būs, taču tās ieviešana sāksies gadu vēlāk — no 2020. gada septembra.

Tā kā reformas sākums pārcelts, izglītības satura aprobācijai atvēlētais laiks tiks pagarināts. Tā notiks arī Preiļu skolā, kurā 45 pedagogi skolo 424 bērnus. Pērn tā mazo skolu reitingā bija augstajā otrajā vietā. Tāpēc pirms gada Ir nolēma tieši šajā skolā noskaidrot, kā skolotāji uztver gaidāmo satura reformu. Toreiz skolotāji stāstīja, ka daudzas jaunās idejas — starpdisciplināru pieeju, dabaszinātņu stundas ārpus skolas, uzdevumu pielāgošanu bērnu spējām — jau paši īsteno, tāpēc gaidīja, ka satura izstrādātāji piedāvās detalizētas programmas un interesantas mācību metodes.

Kad neilgi pirms jaunā mācību gada Ir šogad lūdza šos pašus pedagogus vienā vārdā raksturot, kāds tad bija pirmais aprobācijas gads, viņi saka: «Neskaidrība.» Skolotāji jūtas drusku vīlušies, ka ne visās mācību jomās vadlīnijas papildinātas ar mācību programmu no 1. līdz 9. klasei. Situācija ļoti atšķiras dažādās jomās. Piemēram, vēsturē un sociālajās zinībās jau zināms, kādas tēmas un kurās klasēs jāapgūst, savukārt matemātikā programmas paraugs ir pieejams tikai vienai klasei — septītajiem. «Vajadzēja būt visām programmām vienlaikus,» komentē skolas direktore Nora Šņepste. Arī mācību līdzekļi pieejami atšķirīgos apjomos, un «metožu portfelis bija diezgan tukšs».

Dzīve kļūst interesantāka

Konkrētu programmu vietā katrai no 100 pilotskolām vajadzēja izvēlēties veidu, kā mēģināt iedzīvināt to, ko jaunā izglītības satura izstrādātāji sauc par «caurviju prasmēm», kas jāattīsta skolotājos un bērnos. Tās ir četras: pašizziņa un pašvadība; domāšana un radošums; sadarbība un līdzdalība; kā arī digitālās prasmes. Preiļu skola par savu mērķi pērn izvirzīja panākt, ka skolēni ir līdzatbildīgi par to, ko mācās.

Ikdienas dzīvē tas nozīmēja, ka skolotāji pirms katras stundas audzēkņiem izstāstīja, ko tajā darīs, kāpēc un kādam vajadzētu būt rezultātam stundas beigās. Bērniem savukārt bija jāiemācās novērtēt stundas. Skolotāji atzinīgi novērtē šo jauninājumu, jo tas skolēnos radījis skaidrību, kāpēc viņš mācās un ko sapratis.

Šajā mācību gadā skolotāji iesaistīs bērnus arī darbu vērtēšanā. «Gribam, lai apgūto vērtē paši skolēni, turklāt lai iesaistās citu skolēnu darbu vērtēšanā,» paskaidro bioloģijas skolotāja Digna Prodniece.

Preiļos atzinīgi novērtēts arī ieteikums visu priekšmetu stundās izkopt bērnu uzstāšanās prasmes, ko jaunā satura izstrādātāji sauc par izpildītājmākslu jeb drāmu. «Kādreiz nespēju iedomāties, ka ķīmija un teātris ir savietojams. Bet ir!» stāsta fizikas skolotāja Laila Vibornā, kura skolas zinātnes teātra nodarbībās pārliecinājusies — skolēniem ir interesanti auditorijas priekšā skaidrot fizikas vai ķīmijas likumus un pierādīt tos ar eksperimentiem. Tā bērni iemācoties nebaidīties no kļūdām un atbildēt uz jautājumiem. Šajā mācību gadā būs jāvienojas, pēc kādiem kritērijiem vērtēt šīs skolēnu uzstāšanās.

Par vajadzīgu Preiļu skolotāji atzinuši arī starpdisciplināro mācīšanu. Tas gan prasījis vairāku priekšmetu skolotājiem atrast laiku, lai sanāksmēs vienotos, ko, kā un cik mācību stundās mācīt. Vizuālās mākslas un literatūras skolotājas kopā izstrādājušas stundas, kurās sākumskolas bērni lasīja un ilustrēja dainas. Vācu valodas skolotāja Mārīte Šķestere stāsta, kā visās svešvalodu stundās skolēniem doti uzdevumi izplānot ceļojumu no Preiļiem uz Rīgu un tālāk uz Londonu, Berlīni vai Maskavu. Ja skolēnam jādomā par maršrutu, biļešu iegādi, viesnīcu rezervāciju gan angļu, gan vācu vai krievu valodā, tad viņš var atrast līdzības valodās. Skolotāji secinājuši — šādas starpdisciplināras stundas bērniem ir daudz interesantākas nekā parastās, viņi tajās uzdod jautājumus.

Bez īpašiem iebildumiem Preiļos uzņem ideju mācīt literatūru kā vienu no pašizpausmes formām. Tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāja Žanete Beča stāsta, ka, tāpat kā iepriekš, grūtākais ir panākt, lai lasītu bērni, kuriem to nepatīk darīt. «Diemžēl slikta lasītprasme ietekmē spējas citos mācību priekšmetos,» uzsver Beča. Ar lasītprasmi izglītībā saprot ne tikai spēju lasīt, bet arī izprast tekstu, analizēt to un izmantot zināšanu pilnveidošanā. 2015. gadā starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA Latvijas bērnu lasīšanas kompetence tika atzīta par viduvēju, un tā nav būtiski uzlabojusies kopš 2009. gada. Lai veicinātu interesi par lasīšanu, Preiļos viena no skolas sienām atvēlēta skolēnu un skolas darbinieku ieteikumiem — kādu grāmatu un kāpēc lasīt. Populārākās izvēlas literatūras stundām. Vai «grāmatu siena» reāli uzlabojusi lasītprasmi, vēl nav zināms.

Kā labu jauninājumu skolotāji novērtē arī piedāvājumu stundās sarīkot «dinamisko minūti» — noguruma brīžos izkustēties ar dažiem vingrojumiem. Klases audzinātāji priecājas par mācību materiāliem sociāli emocionālās audzināšanas stundās, kas palīdzējuši pārrunāt ar bērniem tādus jautājumus kā jūtu izpausme, savaldība, konfliktu risināšana. Kopumā mācības kļuvušas interesantākas.

Vai tas ietekmē skolēnu sekmes — par to skolotāji vēl neuzņemas spriest. Salīdzinot skolas pagājušā un šī gada 9. klases eksāmenu rezultātus, tie ir pasliktinājušies. Piemēram, 2017. gadā bērni izpildīja 68% latviešu valodas pārbaudījuma, tagad — 62%. Matemātikā kritums vēl lielāks — no 61% uz 44%. Taču tas nav saistīts ar mācību metodēm — direktore skaidro, ka Preiļu Valsts ģimnāzijā atvērtas proģimnāzijas (7.—9.) klases un vecāko klašu labākie audzēkņi no pamatskolas aizgāja mācīties tur. Tomēr direktore cer, ka, iedzīvinot jauno saturu, skolēnu sekmes uzlabosies. «Tagad raugāmies nevis uz skolas vietu reitingos, bet uz katra skolēna izaugsmi un individuālo progresu. Ja mums izdosies to panākt, būs arī rezultāti,» saka Šņepste.

Pārrunājot pirmo aprobācijas gadu, skolotāji saka — tas viņus ir saliedējis un mācījis sastrādāties savā starpā. Paredz, ka turpmāk būs jāsadarbojas aizvien vairāk. Bet viņus neapmierina neskaidrības par mācību programmām. Matemātikā ir piedāvāti daudzi radoši uzdevumi, bet, tā kā mācību programma pieejama tikai 7. klasei, nav pārliecības, ka izglītības saturs ļaus bērniem kavēties radošu uzdevumu izpildē.

Darbmācības skolotāja Inga Reine sapratusi, ka jaunajā mācību priekšmetā Tehnoloģijas, tāpat kā iepriekš, būs darbmācības stundās jāapgūst rokdarbi un ēdienu gatavošana, tikai zēniem un meitenēm nodarbības vairs nenotiks atsevišķi. «Bet kā likt iekšā digitālās tehnoloģijas? Vai vajadzēs, piemēram, sniegpārsliņu gan uztamborēt, gan datorā uzprogrammēt?» viņa vēl nezina. Vēl sporta skolotāji ir nemierā ar to, ka no sporta stundām tiekot dzīts ārā sacensību gars. «Ir prasība atteikties no sacensībām, lai mazinātu konkurenci bērnu vidū. Bet kā tad mēs tiksim pie līderiem?» jautā Šņepste. «It kā arī nedrīkstēšot spēlēt komandas sporta veidus: ne futbolu, ne basketbolu vai volejbolu. Gaidām lielo semināru pilotskolu sporta skolotājiem, jo mums ir daudz jautājumu.» Šajā mācību gadā Preiļu skolotāji gaida izstrādātas mācību programmas, vairāk digitālo mācību līdzekļu un seminārus par mācību metodēm.

Programmas būs!

Ne tikai Preiļos, gandrīz visās projekta pilotskolās bija cerējuši aprobācijas pirmajā gadā saņemt mācību programmas, atzīst jaunā izglītības satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. «Bet mēs pat nebijām domājuši iedot katram skolotājam mapi, kas viņam no vāka līdz vākam būs jāatstrādā,» viņa saka. Par svarīgāko pirmajā aprobācijas gadā uzskatīta caurviju prasmju apgūšana, tāpēc katrai skolai lūgts fokusēties uz vienu no tām.

Aizvadītā mācību gada laikā divas reizes aptaujāti pilotskolu direktori un skolotāji, un no viņu jautājumiem, komentāriem un replikām mācību semināros secināts — vairums pedagogu jaunās idejas ir pieņēmuši. Skolotāji labprāt praktizējuši ierosinājumu pirms katras stundas kopā ar skolēniem skaidri formulēt, kāpēc jaunā tēma jāapgūst un kāds ir nodarbības mērķis. Vairumā skolu bērni ir iesaistīti viņu darbu vērtēšanā. Arvien vairāk skolās mērķtiecīgi tiekot mācītas mācīšanās un darba stratēģijas. «Līdz šim prasīja prezentācijas un zinātniski pētnieciskos darbus, nepaskaidrojot, kas tas ir. Tagad, pirms bērniem liek sagatavot prezentāciju, skolotāji kopā ar skolēniem izdomā, uz kādiem jautājumiem tajā jābūt atbildēm,» stāsta Oliņa. Daudzās no pilotskolām esot arī domāts, kā mainīt vērtēšanas sistēmu, lai bērni nebaidītos kļūdīties. Ļaut uzrakstīt melnrakstu, ko skolēni saņemtu atpakaļ ar skolotāja komentāriem? Pirms uzdevumu izpildes izmēģināt testa variantus? «Par atzīmēm ir daudz jautājumu, tāpēc šajā mācību gadā koncentrēsim uzmanību uz vērtēšanu,» sola Oliņa.

Lielās gaidas saņemt precizētas mācību programmas un jaunus mācību līdzekļus tiks piepildītas šajā mācību gadā. Turpmākajos mēnešos skolotāju galvenais uzdevums būs tos izmēģināt un novērtēt. Jautāta, kāpēc līdz šim matemātikā bija visnabadzīgākais priekšstats par izmaiņām, Oliņa atbild: «Matemātikas jomas eksperti mums ir perfekcionisti.» Viņi jau esot izstrādājuši programmas ne tikai 7., bet arī citām klasēm, taču nemitīgi tās uzlabojuši. No septembra būšot pieejams detalizēts mācību tēmu izklāsts no 1. līdz 9. klasei.

Tāpat kā Preiļos, arī citviet skolotājiem ir liela neizpratne par jauno mācību jomu Tehnoloģijas. Tas tāpēc, ka semināros vēl nav doti praktiski piemēri, kādām jābūt nodarbībām. Pēc Oliņas skaidrojuma, bērni arī turpmāk strādās ar tekstilu, koku, metālu, papīru, pārtikas produktiem. Iepriekš svarīgākais bija iemācīties tamborēt, adīt, šūt un apstrādāt koku, taču turpmāk bērniem būs jāiemācās pašiem izplānot visu darba procesu noteiktas lietas pagatavošanai un ar skolotāja palīdzību strādāt. Šajās nodarbībās atvēlēta vieta arī robotikai. Savukārt datorika būšot atsevišķs mācību priekšmets no 4. līdz 9. Klasei — pirmajos gados lielākais tēmu īpatsvars paredzēts lietojumprogrammām, savukārt no 7. līdz 9. klasei būs apgūstama programmēšana.

Oliņa atzīst — komunikācijas problēmu dēļ skolās radies aplams priekšstats, ka sporta stundās vairs nevarēs spēlēt komandas sporta veidus. Īstenībā esot vienalga, kādus sporta veidus skolotāji māca, galvenais panākt, lai bērni iemācās pareizi skriet, lēkt un mest. Svarīgi, lai sporta stundās netiktu dublēts darbs, kas notiek bērnu sporta skolās un klubos. «Mēs gribam, lai sporta stundās būtu iedzīvināts piedzīvojuma gars,» skaidro Oliņa. «Līdz šim sporta stundās nekad nav bijis jāiet pārgājienos, jo pulēja tehniskās prasmes. Bet mums ir jāpanāk, lai skolēni nebēgtu no sporta stundām.»

Par mācību programmām un līdzekļem, kuri nodoti aprobācijai, atsauksmes varēs iesniegt elektroniski. «Nododam vērtēšanai!» Oliņa saka, uzsverot, ka programmas vēl tiks uzlabotas un pilnveidotas. Līdz 2020. gadam, kad jāsāk jaunā izglītības satura iedzīvināšana visās skolās, paredzēts izveidot arī mehānismu, kā pedagogi var saņemt atbalstu, ja rodas kādas neskaidrības jaunā satura iedzīvināšanā.

Vai mainīsies alga?

Ir vēl kāds jautājums, kas būs jārisina, lai skolotāju vēlme strādāt ar jauno izglītības saturu un metodēm nenoplaktu.

Preiļu 1. pamatskolā secināts — īstenojot jaunā satura projekta 2030 idejas, skolotājiem pēc stundām jāstrādā daudz vairāk nekā līdz šim. Viņiem jāsatiekas, lai kopā izplānotu starpdisciplinārās stundas, jāizstrādā uzdevumi, jāorganizē mācības ārpus skolas. Taču skolotāju algu aprēķināšanas modelis neapmaksājot šo darbu. Lai to pierādītu, skolotāja Irēna Barone izstāsta par savu darba grafiku pirmajā aprobācijas gadā. Viņa strādā pilnu likmi, kas ir 30 kontaktstundas nedēļā, tātad vada vidēji sešas mācību stundas dienā. Skolā strādā no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, bet nākamās dienas stundām gatavojas no septiņiem līdz vienpadsmitiem vakarā. Algas dienās viņas kontā ienāk 690 eiro. Barone, citiem skolotājiem aktīvi piebalsojot, saka — kontaktstundu skaits jāsamazina!

Arī Oliņa norāda, ka pašreizējā algas aprēķināšanas modelī liels uzsvars ir uz mācību stundām, bet jaunais saturs prasa nopietnu darbu arī ārpus tām. Projekta 2030 vadība Izglītības ministrijai lūgusi veidot jaunu pedagogu apmaksas modeli, kurā kontaktstundas aizņem pusi no apmaksātā skolotāja darba laika, lai otru pusi varētu veltīt individuālajam darbam, sadarbībai un stundu sagatavošanai. Taču ministrija norādījusi, ka šādā modelī grūti konkretizēt pienākumus un samaksu par tiem.

Pēdējo trīs gadu laikā skolotāju vidējā alga pieaugusi no 701 līdz 765 eiro pirms nodokļu nomaksas, secinājusi ministrija. No septembra pedagogu minimālā alga par likmi tiks palielināta no 690 līdz 710 eiro, kā to paredz skolotāju algu palielināšanas grafiks. Taču uz jautājumu, vai jaunais saturs mainīs algu veidošanas modeli, ministrija pagaidām skaidru atbildi nesniedz.

Preiļu 1. pamatskolas zinātnes teātra nodarbībā bērni apgūst ne tikai fiziku, bet arī uzstāšanās prasmes. Šajā nodarbībā viņi «skatītājiem» stāstīja, kā uztaisīt kuba formas ziepju burbuli. Tas ir viens no eksperimentiem, kas pierāda, ka ziepju burbuļi ne vienmēr ir apaļi.
Foto no Preiļu 1. pamatskolas fotoarhīva

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu