Ekspedīcija «Raunim pa pēdām»

Foto — Ričards Grosbergs
Dina Preisa
Print Friendly, PDF & Email

Pārgājiens pa upes tecējumu: mežonīgi krasti, slideni akmeņi, vareni smilšakmens atsegumi, sagāzušies koki, bebru aizsprosti, pieteka, kas maina ūdenslīmeni un temperatūru upē, nedarbos pieķerti plikņi, zaķīšu pirtiņa un privātā pasaku pļava

Ir staigāts gar upēm, ir laivots pa upēm, bet brist pa upes tecējumu vēl nav gadījies. Upjošana man bija kas jauns — līdz pagājušajai nedēļai. Latvieši nudien ir radoša tauta, kas no citroniem vienmēr ir gatavi pagatavot limonādi: ja valsti piemeklē krīze, izlienam caur adatas aci un pārsteidzam visu Eiropu; ja dabu piemeklē sausuma periods, mēs aši izdomājam veidus, kā sevi izklaidēt šādos apstākļos. Iespējams, tieši tā radās upjošana, kas, pateicoties lietavu trūkumam, šovasar kļuvusi par modīgu nodarbi aktīvās atpūtas mīļotāju aprindās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu