Diena: 27. augusts, 2018

Tieslietu padome maksātnespējas procesu pārkāpumus nodod izvērtēt Ģenerālprokuratūrai

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi. Šā iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, pirmdien Tieslietu padomes sēdē teica Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus – vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu, ziņo LETA.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļa gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Savukārt viens no komisijas dalībniekiem, bijušais AT tiesnesis Kalvis Torgāns norādīja, ka nepiekrīt daļai no komisijas nolemtā, kā piemēru minot diskusijas par to, kas nošķir būtisku pārkāpumu no nebūtiska. Torgāns norādīja uz situācijām, kurās šķietami neliela procesuāla kļūda novedusi pie būtiskiem zaudējumiem kreditoriem.

Pēc ziņojumu uzklausīšanas Tieslietu padome vienojās par vairākām turpmākām darbībām, tai skaitā ziņojuma publiskošanu un attiecīgas informācijas nodošanu Ģenerālprokuratūrai, lai tā iepazītos ar secinājumiem un lemtu, vai nav pamata kāda kriminālprocesa uzsākšanai. Tāpat ziņojumu plānots nodot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

Pēc Tieslietu padomes sēdes notikušajā preses konferencē AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs medijiem izteica pateicību par paveikto maksātnespējas jomas problemātisko jautājumu aktualizēšanā. Viņš arī norādīja, ka nāksies vēl runāt par tiesnešu kvalifikācijas celšanu, piemēram, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitātes celšanu.

Bičkovičs arī atkārtoti uzsvēra, ka ziņojums tiks publiskots un tajā būs redzami iesaistīto tiesnešu vārdi. Viņš piebilda, ka tajā parādās vairākas lietas, kurās nav izskaidrojami tiesnešu lēmumi, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.

AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, komentējot “ceļotāju firmu” jeb uzņēmumu, kas pirms maksātnespēja pieteikšanas nomainījuši adresi, problēmu, norādīja, ka tiesnešiem nebija iespējas ar šādu rīcību cīnieties, taču viņa atzina, ka šāda situācija mēdza notikt. Viņa arī piebilda, ka vairākos gadījumos maksātnespējas administratori nav pilnvērtīgi veikuši savus pienākumus, piemēram, nav sniegta visa nepieciešamā informācija.

Tieslietu padomes izveidotā komisija pārbaudīja vairākas maksātnespējas procesu tiesvedības laikā no 2008. līdz 2014. gadam.

Tiesnešu Raimonda Bula, Valijas Grebežnieces un Jolantas Zaškinas darbības maksātnespējas procesos atzīst par aizdomīgām

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. “Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,” skaidrots ziņojumā.

Par tiesneša Raimonda Bula skatītajiem maksātnespējas procesiem ekspertu atzinumā rezumēts, ka viņš konsekventi ir paļāvies uz administratoru sniegtajiem atzinumiem. Ekspertu ieskatā no 12 lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības. Kopumā Buls no 2008.-2014.gada izskatījis 1970 lietas, no tām 1419 – civillietas.

Viens no ekspertiem Helmuts Jauja, savā secinājumā norādījis, ka Bula gadījumā trīs gadījumos var runāt par klajiem likumpārkāpumiem – atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA “Dzimtā Sēta” maksātnespējas procesā, neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA “Troja Immobilien” maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas.

Jauja arī piezīmējis, ka “[..] analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. Četrās no analizētajām lietām maksātnespējas administratora statusā bija pats Māris Sprūds vai ar viņu saistīts administrators Aigars Lūsis, Ilze Gulbe”. Eksperts piebilda, ka turklāt trijās no šīm četrām lietām parādniekam tika īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainīta juridiskā adrese uz Rīgas Centra rajonu. Ņemot vērā to, ka visas lietas, kurās tika mainīta adrese, bija ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) lietas, kurās administratoru izvēlas pats parādnieks, vienīgais loģiskais izskaidrojums šādai sistemātiskai adrešu maiņai ir tikai vajadzīgās tiesas piekritības iegūšana.

Par Valiju Grebežnieci ekspertu secinājumā norādīts, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 1680 lietu, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas – četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Savukārt Jauja norādījis, ka “[..] uzkrītoša ir tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Bērziņu.” Jauja arī uzsver, ka nevar vērtēt kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.

Eksperts arī uzsvēris, ka “[..] vairākas lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi ir pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas”. Kā piemēru viņš minējis ZS “Zemzari” maksātnespējas procesu, kurā Jauja uzskata, ka apstākļi ļauj izvirzīt ticamu versiju, ka Grebežniecei un Bērziņam ir bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā Grebežniece ir nodrošinājusi Bērziņam labvēlīgus lēmumus.

Turpretim par Jolantu Zaškinu eksperti norādījuši, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 2742 lietas, no tām 2156 lietas. Abās ekspertu vērtētajās lietās tiesnese ir pieļāvusi nopietnas kļūdas.

Savukārt Jauja secinājumos norādījis, ka abās ekspertu apskatītajās lietās tiesnese izvēlējusies tādu risinājumu, kas formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko ir apstiprinājis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, atceļot tiesneses nolēmumus. Jauja arī izcēla faktu, ka apstākļi, kādos pie Zaškinas nonāca “Winergy” lieta, rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Zaškina arī bija saistīta ar SIA “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesu.

Eksperts skaidro, ka abos gadījumos praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.

Eksperti arī aplūkoja tiesnešu Ilmāra Dzeņa, Daiņa Plauža un Ivetas Krēvicas pārraudzībā bijušos maksātnespējas procesus, kuros tika atrasti mazāki pārkāpumi, kurus eksperti, izņemot Kalvi Torgānu, neraksturoja kā nopietnus.

Stājas spēkā ASV sankcijas pret Krieviju par Skripaļu saindēšanu

Jaunās ASV sankcijas pret Krieviju, kuras Vašingtona noteikusi, reaģējot uz bijušā Krievijas specdienesta virsnieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā, stājas spēkā pirmdien. Dokuments par sankcijām publicēts ASV Federālajā reģistrā, ziņo LETA/Interfax.

Jaunās sankcijas paredz aizliegumu piegādāt Krievijai dubultā pielietojuma ražojumus, eksportēt uz Krieviju jebkādas “sensitīvas” tehnoloģijas vai preces, kas varētu kaitēt ASV nacionālajai drošībai, kā arī piegādāt naftas nozares tehnoloģijas vai to komponentus.

Krievijai arī tiks liegts saņemt ASV valdības kredītus, kredītu garantijas un cita veida finanšu atbalstu no jebkādas ASV valsts iestādes.

Otrā sankciju kārta, kas varētu stāties spēkā pēc trīs mēnešiem, ja Krievija ticami neapliecinās, ka tā vairs neizmantos ķīmiskos ieročus, paredz jau diplomātiskās sadarbības statusa pazemināšanu vai pat pilnīgu apturēšanu, faktisku pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju, izņemot pārtikas preces, kā arī Krievijas importa aizliegumu, ieskaitot naftu un naftas produktus, aizliegumu Krievijas kontrolēto aviosabiedrību lidmašīnām nolaisties ASV un caur starptautiskajām organizācijām Krievijai izsniedzamo kredītlīniju bloķēšanu.

Kā ziņots, Skripaļs un viņa meita Jūlija 4. martā Anglijas pilsētā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Londona un tās sabiedrotie Skripaļu saindēšanā vaino Krieviju, kas to kategoriski noliegusi.

Kas jāzina par HOPS – hronisku obstruktīvu plaušu slimību

Brīva elpošana ir pašsaprotama, un mēs par to ikdienā vispār nedomājam. Tikai pie apgrūtinātas elpošanas cilvēks saprot, cik svarīgi ir elpot viegli un brīvi, un cik apgrūtināta elpošana var būt traucējoša. Tā pat maina un ierobežo cilvēku dzīves kvalitāti – to ikdienā redzu pie saviem pacientiem.

Kāpēc par HOPS jāuztraucas jeb cik nozīmīga ir šī slimība?

HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir hroniska, bet novēršama un ārstējama slimība. Medicīniski HOPS ir hronisks elpceļu iekaisums, kas rodas cigarešu dūmu vai citu karinošo daļiņu ilgstošas ieelpošanas rezultātā, to raksturo progresējoša un neatgriezeniska elpceļu sašaurināšanās. Savukārt no pacienta skatpunkta HOPS ir elpas trūkums, klepus un zināmi dzīvesveida ierobežojumi. Slimība attīstās daudzu gadu garumā pēc ilgstoša kontakta ar riska faktoriem, pamatā smēķēšanu, putekļiem un kaitīgām ķīmiskām vielām.

HOPS ir ļoti plaši izplatīta un smaga slimība, dati par tās ietekmi ir visai šausminoši.

HOPS ir ceturtais nozīmīgākais mirstības cēlonis pasaulē. Kopumā aptuveni 80 miljoni cilvēku pasaulē slimo ar HOPS.

Pēc Eiropas HOPS koalīcijas datiem, katru gadu no HOPS mirst trīs miljoni cilvēku. Iedomājieties – katru stundu pasaulē no šīs slimības mirst aptuveni 250 cilvēki, tas ir vidēji četri cilvēki minūtē. Turklāt ir skaidrs, ka HOPS izplatība nākamās desmitgadēs tikai turpinās pieaugt, jo turpinās HOPS riska faktoru ietekme, kā arī cilvēce noveco, bet HOPS attīstās tieši mūža otrajā pusē.

Kādēļ var rasties HOPS?

Galvenais HOPS riska faktors ir smēķēšana. Statistiski tiek rēķināts, ka tas ir iemesls līdz pat 95% HOPS saslimšanas gadījumu. Ārsti lēš, ka Latvijā HOPS attīstās līdz pat 50% smēķētāju. Smēķēšanas ietekmē notiek īpaši strauja smēķētāja plaušu tilpuma samazināšanās.

Citi faktori, kas izraisa vai stimulē HOPS rašanos, ir aroda riski – putekļi un ķīmiskas vielas, vides piesārņojums – āra un telpu gaisa piesārņojums, pasīvā smēķēšana, iedzimtība, elpceļu infekcijas un sociālekonomiskais stāvoklis. Aroda kaitīgie faktori, vides piesārņojums, elpceļu infekcija, pasīvā smēķēšana ir cēlonis tikai 5% no visiem HOPS gadījumiem. 1% pacientu HOPS cēlonis var būt iedzimts.

HOPS pazīmes

Ne visiem HOPS slimniekiem ir novērojami vieni un tie paši slimības simptomi, bet vienmēr ir vismaz viens no tiem. Par HOPS liecina pastāvīgs klepus, krēpas, elpas trūkums un sēcoša elpošana.

Elpas trūkums pastiprinās pie fiziskas slodzes vai smagākos gadījumos, pat pārvietojoties pa māju un ģērbjoties. Slimības uzliesmojumu laikā simptomi pastiprinās – pastiprinās klepus, pieaug krēpu daudzums, tās var kļūt strutainas, pieaug elpas trūkums. Slimībai progresējot, laiks starp uzliesmojumiem kļūst īsāks. Uzliesmojumu laikā straujāk samazinās plaušu funkcija, pasliktinās HOPS pacienta vispārējais stāvoklis, kas nereti pēc uzliesmojuma vairs neatgriežas iepriekšējā līmenī. Nereti HOPS pacienti uzliesmojumu laikā ir jānogādā slimnīcā pastiprinātai ārstēšanai.

Ja ir sūdzības

Tad noteikti jādodas pie ārsta uz konsultāciju. Sākotnēji var konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet smagākos gadījumos noteikti būs nepieciešama arī ārsta speciālista – pneimonologa – palīdzība. Lai diagnosticētu HOPS, jāveic plaušu funkcijas pārbaude – spirometrija, tāpēc ideāli būtu, ja katrs smēķētājs pēc 40 gadu vecuma vienu reizi gadā veiktu spirometriju. To veic ar aparatūru, kas bieži vien jau ir pieejama arī ģimenes ārstu praksēs. Papildus ir jāveic arī plaušu rentgens.

Labā ziņa ir, ka HOPS ir apturams, ja to laikus diagnosticē un pacients pastāvīgi un pareizi lieto ārsta nozīmētās zāles. Tās samazina HOPS simptomus, galvenokārt elpas trūkumu. Regulāra terapija var uzlabot plaušu darbību un samazināt slimības uzliesmojumu biežumu, uzlabot dzīves kvalitāti.

Diagnostikas problēmas – par vēlu, par maz

Gan Latvijā, gan visā pasaulē HOPS bieži tiek diagnosticēts, kad pacientam jau ir smagi elpošanas traucējumi. Tas ir tāpēc, ka HOPS attīstās pacienta mūža otrajā pusē, un pacients sākotnēji, piemēram, elpas trūkumu skaidro ar vecumu vai sirds problēmām, bet klepu un krēpas – tikai ar smēķēšanu.

Latvijā situācija HOPS diagnostikas jomā ir īpaši slikta, un ir arī problēmas ar HOPS pacientu aprūpi. Pirmkārt, tā ir vēlīna un nepietiekamā apjomā veikta diagnostika. Otrkārt, tā ir pacienta līdzestība ārstēšanā. Hroniskas slimības ārstēšana atšķiras no akūtas slimības. Akūtu slimību mēs izārstējam īsākā vai garākā laika periodā un aizmirstam. Savukārt hroniskas slimības gadījumā nepieciešama gadiem ilga, pastāvīga ārsta un pacienta sadarbība slimības ierobežošanai, ārsta un pacienta partnerība. Tā atkarīga no ārsta un pacienta zināšanām un ārsta – pacienta komunikācijas, spējas uzklausīt, spējas izprast doto informāciju. Mūsdienu ārsta – pacienta partnerība mazāk balstās uz bezierunu uzticību, bet vairāk uz atvērtību un savstarpēju respektu. Iemesli, kādēļ pacienti nav līdzestīgi un nelieto ārstu izrakstītās zāles vajadzīgajā daudzumā un režīmā, ir komplicēti zāļu lietošanas režīmi un slikta inhalatora lietošanas tehnika (HOPS medikamenti ir galvenokārt inhalatori).

Taču ļoti nozīmīgs faktors tieši Latvijā ir pieejamā jeb drīzāk nepieejamā veselības aprūpes sistēma, jo līdzmaksājums Latvijā HOPS medikamentiem ir salīdzinoši augsts – pacienti vienkārši nevar atļauties pirkt un lietot vajadzīgās zāles materiālu iemeslu dēļ.

Līdzestību ietekmē arī tādi psiholoģiskie un sociālekonomiskie faktori kā nabadzība, atbalsta trūkums ģimenē, dzīvošana vienam, grūtības apmeklēt ārstu atkārtotai vizītei, lai saņemtu recepti, stress, blakus problēmas, kognitīvi traucējumi, īpaši veciem cilvēkiem, kam ir pazemināta atmiņa un koncentrēšanās spējas, depresija, nemiers. Tādēļ svarīga ir arī sociālo dienestu iesaistīšanās HOPS pacientu aprūpē un atbalstā, gan palīdzot cilvēkiem rūpēties un apkopt sevi un savu mājokli, gan doties pie ārsta, gan ievērot noteikto zāļu lietošanas režīmu.

Zelta likumi HOPS apturēšanai

Pirmais likums – atmet smēķēšanu! Nekad nav par vēlu pārtraukt smēķēšanu.

Otrais likums – izvairies no kaitīgo vielu ieelpošanas, piemēram, putekļu, spēcīgu aromātu, no piesārņotas vides.

Trešais likums – esi fiziski aktīvs.

Ceturtais likums – veic infekciju profilaksi, regulāri apmeklē ārstu un veic ieteiktos izmeklējumus.

Piektais likums – ja zāles ir izrakstītas, tās ir obligāti jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem.

 

Autore ir pneimonoloģe

Miris Baltijas draugs ASV senators Džons Makeins

81 gada vecumā sestdien miris ASV republikāņu senators un bijušais prezidenta amata kandidāts Džons Makeins, kurš bija pazīstams ar savu atbalstu Baltijas valstīm. Viņa nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis, kas viņam tika diagnosticēts pagājušā gada jūlijā.

Makeins, kura tēvs un vectēvs bija jūras kara flotes admirāļi, absolvējis ASV Jūras kara flotes akadēmiju Anapolisā. Vjetnamas kara laikā Makeins bija militārais pilots un tika notriekts 1967. gadā. Viņš pavadīja Vjetnamā kā karagūsteknis piecarpus gadus.

1983. gadā Makeins tika ievēlēts Kongresa Pārstāvju palātā, bet kopš 1987. gada viņš bija Senāta loceklis. Kopš 2015. gada Makeins bija Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs.

Būdams senators, Makeins atbalstīja Baltijas valstis, Ukrainu un Gruziju, kur ieradās vizītēs, un mudināja īstenot stingru nostāju pret Vladimira Putina vadīto Krieviju. Jūnijā Helsinkos notikušo ASV un Krievijas prezidentu samitu Makeins nosauca par traģisku kļūdu, jo prezidents Donalds Tramps tajā “ne tikai nespēja, bet arī nevēlējās nostāties pret Putinu”.

Tramps, kuram bija saspīlētas attiecības ar sestdien mūžībā aizgājušo senatoru Džonu Makeinu, noraidījis savu palīgu sagatavoto Baltā nama paziņojumu, kurā būtu godināts Makeina veikums, un tā vietā līdzjūtību Makeina tuviniekiem izteicis tviterī, ziņo laikraksts “The Washington Post”.

Avīze vēsta, ka Trampa palīgi jau pirms Makeina nāves sagatavojuši Baltā nama paziņojuma projektu, kurā atzinīgi novērtēts Makeina paveiktais militārajā dienestā un senatora amatā.

Tomēr Tramps pēc Makeina nāves nav ļāvis publicēt šo paziņojumu, lai gan Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa un Baltā nama aparāta vadītājs Džons Kelijs centušies viņu pārliecināt par pretējo.

Kad kļuva zināms par Makeina nāvi, Tramps tviterī ierakstīja: “Izsaku visdziļāko līdzjūtību un cieņu senatora Makeina ģimenei. Mūsu sirdis un lūgšanas ir ar jums!”

Maijā ASV mediji ziņoja, ka Makeinam tuvas personas pavēstījušas Baltajam namam, ka Makeins negrib, lai Tramps apmeklētu viņa bēres, bet vēlas, lai Trampa vietā Balto namu bērēs pārstāvētu viceprezidents Maiks Penss. Makeins arī paudis vēlmi, lai viņa bēru dievkalpojumā, kas notiks Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, runas teiktu eksprezidenti Džordžs Bušs jaunākais un Baraks Obama.

Makeina bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē notiks sestdien, taču runātāju saraksts vēl nav publiskots. Senators tiks apbedīts svētdien ASV Jūras kara flotes akadēmijas kapsētā Anapolisā. Trešdien no Makeina varēs atvadīties Arizonas štata Kapitolijā Fīniksā, bet piektdien – Kapitolijā Vašingtonā.

2016. gada priekšvēlēšanu kampaņā Tramps izteicās, ka Makeins tiek uzskatīts par Vjetnamas kara varoni tikai tāpēc, ka kritis gūstā, un ka Tramps dodot priekšroku karavīriem, kas izvairījušies no saņemšanas gūstā. Pagājušajā gadā Tramps kritizēja Makeinu par to, ka viņš kopā ar vēl divām republikāņu senatorēm balsoja pret likumprojektu, kas paredzēja Obamas laikā ieviestās veselības aprūpes sistēmas atcelšanu, un tādēļ šis likumprojekts netika pieņemts.

Viltus ziņa kā politiskās kampaņas jājamzirdziņš

Ir priekšvēlēšanu laiks, tāpēc gan politiķi, gan masu mediji un sabiedrība sagaida sensācijas un publiskas atmaskošanas. Šādos gadījumos reti kuru interesē patiesie fakti, jo skaļi paziņojumi nereti ir svarīgāki par patiesību, cieņu un godīgumu. Tā ir noticis arī ar politiķa, zvērināta advokāta Alda Gobzema priekšvēlēšanu apgalvojumiem, ka t.s. “maksātnespējas administratoru mafija” ir iejaukusies maksātnespējas administratoru izvēles rindas elektroniskajā kārtībā.

Dažas dienas pēc zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības A. Gobzems publicēja ziņu sēriju par to, ka Mārtiņš Bunkus un viņa kolēģes it kā ir ietekmējušas administratoru rindu. Līdz ar šādu ziņu parādīšanos sabiedrība tika informēta, ka Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir vērsies gan Valsts policijā, gan Cert.lv ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārējā maksātnespējas administratoru pretendentu rindas ietekmēšana. Ar nepacietību gaidīju pārbaužu rezultātus, jo administratoru rindā iestājos likumā noteiktajā kārtībā un tādēļ zināju, ka pārbaudes atmaskos A. Gobzema melus.

Sistēmas kļūda

16. augustā MKD noslēdza faktu pārbaudi par it kā notikušu administratoru rindas ietekmēšanu no ārpuses un informēja sabiedrību par tās rezultātiem un secinājumiem“…rindu sistēmas pilnveidošanas laikā pērn decembrī pieļauta programmēšanas kļūda, kuras dēļ vienā laikā rindā iestājušos administratorus sistēma neizkaisīja pēc nejaušības principa.” Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests ir atzinis, ka nekādas nelikumības nav notikušas.

Gribu teikt, ka Maksātnespējas kontroles dienesta rīcība šajā laikā ir bijusi profesionāla. No paša incidenta sākuma līdz beigām, dienests nepauda vieglprātībā balstītus pieņēmumus vai viedokli. Vispirms tika sagaidīti pārbaudes rezultāti, un uz to pamata izdarīti secinājumi un veikti arī uzlabojumi. Tikai pēc tam, kad Maksātnespējas kontroles dienesta rīcībā nonāca skaidri zināmi fakti, tas atklātā un saprotamā veidā informēja par tiem sabiedrību, paskaidrojot, ka incidenta cēlonis ir bijis MKD tehniski pārvaldītās sistēmas kļūdā. Diemžēl šāda līdzsvarota un godīga pieeja ir kļuvusi par retumu mūsu valsts publiskajā telpā.

Spriedums bez tiesas

Tajā pašā laikā topošais politiķis Aldis Gobzems pirms vēlēšanām rada milzīgas sazvērestības teorijas, kas balstās tikai uz viņa personīgajiem pieņēmumiem. Vai viņu interesē šie pārbaudītie fakti un noskaidrotā patiesība? Nē. Populistiem tie tikai traucē kāpināt reitingus pirms vēlēšanām. MKD pārbaudes laikā atklātā programmēšanas kļūda administratoru rindu sistēmā ir A. Gobzemam pārāk neērts fakts, lai par to stāstītu saviem “Facebook” sekotājiem. Tas apgāž viņa paša izdomāto sazvērestības teoriju par administratoru mafijām un administratoru rindu manipulācijām, uz ko viņš lielā mērā balsta savu priekšvēlēšanas kampaņu. Tādēļ par atklātiem patiesiem faktiem viņš noklusē.

Vēl jo vairāk, pēdējie notikumi tikai apstiprināja to, ka advokāts A. Gobzems, tiecoties uz premjerministra amatu, turpina “staigāt pār līķiem”, un tajā nesaskata neko amorālu. Vispirms publiski un nepatiesi nomelnojot mirušo zvērinātu advokātu Mārtiņu Bunkus, politiķis nu ķērās pie Zolitūdes traģēdijas upuru ciniskas ekspluatācijas savā politiskajā kampaņā. Nesen sabiedrību satricināja ziņa, ka advokāta A. Gobzema partija Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veidoto lapu ir pārveidojusi par savu politisko ruporu.

Patiesība nav vajadzīga

Ir skaidrs, ka šādā situācijā cieš ne vien sabiedrība, kurai ar manipulatīvām metodēm viltus ziņas tiek pasniegtas kā īstas, bet arī cilvēki, kurus publiski apmelo.

Acīmredzot faktu pārbaude, tāpat kā morāle, gods un cieņa nav vēlamas vērtības, kuru premjerministra amata kandidāts, zvērināts advokāts A. Gobzems gribētu redzēt mūsu valstī. Tās tikai traucē viņam manipulēt ar sabiedrības viedokli.

Jāsecina, ka mūsdienu demokrātija grimst milzīgā populistisku apgalvojumu jūrā, kurus to autori dēvē par vārda brīvību.

 

Autore ir Bunkus biroja vadītāja

Tieslietu padome vērtēs tiesnešu kļūdas maksātnespējas lietās

Tieslietu padome pirmdien uzklausīs ekspertu un Augstākās tiesas pārstāvju sagatavoto ziņojumu par secinājumiem pēc 2008.-2014. gada maksātnespējas nolēmumu izpētes. Šādu uzdevumu ekspertiem Tieslietu padome deva februārī — pēc tam, kad uz to aicināja 14 AT tiesneši, reaģējot uz žurnāla Ir pērn publiskoto pētījumu par tiesās pieļautiem likumpārkāpumiem šajā periodā.

Tieslietu padomes sēde plānota atklāta, bet ekspertu ziņojums līdz sēdei ir noslepenots. Ir jau informēja, ka ekspertu darba grupas loceklis, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Kalvis Torgāns paudis kritisku viedokli par komisijas darba rezultātu: “Manas cerības uz objektīvu un pietiekami stingru komisijas vērtējumu nav piepildījušās, tāpēc esmu ziņojumam pievienojis savu atsevišķo viedokli. Manā ieskatā kļūdu nonivelēšana vai noliegšana pati par sevi kaitē tiesu sistēmas reputācijai.”

Ekspertu grupa sākotnēji skatīja 118 maksātnespējas lietu lēmumus, kuri pieņemti 2008. — 2014. gadā un tikuši atcelti AT pēc prokuroru protestiem. Taču darba gaitā eksperti secinājuši, ka ir pilnā apjomā jāizskata vēl aptuveni 40 lietas, kuras ir konkrēti pieminētas žurnāla Ir pētījumā.

Atgādināsim, ka Ir pētījums decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu aizdomīgu procesu. Turklāt par šo tiesnešu darbu bieži iesniegti atkārtoti protesti un viņu lēmumus AT atcēlusi kā prettiesiskus.

Tomēr pēc Ir pētījuma publiskošanas virkne tieslietu jomas vadītāju uzsvēra, ka šīs agrāk pieļautās kļūdas palikušas tālā pagātnē. Lai pārliecinātos, vai tiešām shēmošana tiesās beigusies, Ir veica jaunu pētījumu — izvērtēja maksātnespējas lietas tiesās laikposmā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada sākumam.  Secinājums: lietu daudzumam samazinoties, sarūk arī aizdomīgu procesu skaits un tiesnešu pieļautie pārkāpumi, tomēr konstatējām vairākas uztraucošas lietas, par kurām informējam sabiedrību pirms Tieslietu padomes sēdes.

Kopumā situācija maksātnespējas sektorā šajā periodā visai būtiski atšķiras, jo mainījusies parādnieku struktūra, ievērojami pieaudzis fizisko personu maksātnespēju biežums. Tomēr, pārbaudot trīs gados notikušos 2573 juridisko personu maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesus, Ir konstatēja, ka joprojām populāra ir “ceļošana” jeb firmas juridiskās adreses maiņa neilgi (līdz pusgadam) pirms vēršanās tiesā. Izrādās, ka “ceļotāju” proporcija joprojām ir aptuveni 9% jeb 232 uzņēmumi.

Kādi vēl ir būtiskie secinājumi? Joprojām atrodas spilgti piemēri, kas rada aizdomas, ka turpinās shēmošana ar «nejaušo» lietu sadali maksātnespējas administratoriem. Tāpat atklājās gadījumi, kuros Maksātnespējas administrācija sākusi vērsties pret nopietniem pārkāpumiem administratoru darbā, taču tiesneši ar nelikumīgiem lēmumiem viņus cenšas glābt no soda. Diemžēl virkne tiesnešu pārkāpumu saistīti ar lietām, kurās uzņēmēji dažādos veidos cenšas «uzmest» VID — tātad ar administratoru un tiesnešu gādību valsts neiegūst likumīgos nodokļu ieņēmumus.

Visbeidzot, pārkāpumus pieļāvušo tiesnešu sarakstā ir redzami daudzi jauni uzvārdi, salīdzinot ar iepriekš Ir pētīto pēckrīzes periodu, taču atrodas arī nelabojami «dinozauri» — pat pēc vairākkārtējas nelikumīgu lēmumu atcelšanas viņi netraucēti turpina braukt vecajās sliedēs.

Vairāk par Ir pētījumu lasiet žurnālā šeit.