Diena: 24. augusts, 2018

VIDEO: Kurš brīdināja ZZS deputātu par kriminālprocesu?

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu saistībā ar iespējami negodprātīgu transporta kompensācijas izmantošanu brīdināts vēl tad, kad slepeni notika ziņu vākšana izmeklēšanas vajadzībām. Iespējamos ”brīdinātājus” un informācijas nodošanas secību noskaidroja žurnāls Ir, bet iesaistītie pinas atrunās. Vairāk lasiet žurnāla rakstā ”Kurš atbildēs?” šonedēļ.

Latvijā neplāno skolās aizliegt lietot mobilos tālruņus

No septembra Francijas pamatskolās aizliegts lietot mobilos telefonus. Latvijā šāds lēmums nav dienaskārtībā, un skolu direktori paši meklē ceļus, kā panākt, lai skolēni viedierīces lietotu gudri un atbildīgi, šonedēļ vēstīts žurnāla Ir rakstā ‘’Tālruņus seifā!’’.

Francijas jaunais likums palīdzēs regulēt, kā noteikti aizliegumi: vai telefons glabājams slēdzamos skapīšos vai jāatstāj mājās. Pētījumu kompānijas eMarketer dati liecina, ka Francijā viedtālruņus visvairāk lieto bērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem — aptuveni 86% jauniešu. Jaunais likums pilnībā aizliedz tālruņus paturēt pie sevis gan stundās, gan starpbrīžos. Norma attiecas uz pamatskolām jeb bērniem līdz 15 gadu vecumam. Savukārt uz vidusskolām jeb licejiem aizliegums neattiecas, taču tās var adaptēt likumu pēc saviem ieskatiem.

Jaunā likuma ieviešanas pamatojums ir dati par jauniešu atkarību no dažādu veidu ekrāniem — planšetēm, viedtālruņiem. Kā rāda citu valstu pieredze: šāds aizliegums paaugstina koncentrēšanās spējas, tātad — sasniegumus mācībās. To apliecina London School of Economics 2015.gada pētījums četrās pilsētās Lielbritānijā, — skolās, kurās bija telefonu liegums, skolēni uzrādīja par 6% labākus rezultātus nekā tajās, kurās tie atļauti.

Izglītības ministrs Kārlis Šadursksis stāsta, ka Latvijā šāda regulējuma tuvākajā laikā nebūs, jo visu viedierīču apriti un lietojumu nosaka skolas iekšējās kārtības noteikumi. Par to vienojas skola ar vecāku padomi. Datus par to, cik skolu Latvijā ir noteikušas jebkādu tālruņu izmantošanas liegumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo.

Zināms, ka to pirms astoņiem gadiem izdarīja Jūrmalas Alternatīvajā skolā, nosakot, ka telefonam izslēgtam jāatrodas somā, kabatā vai citur, kur tas nav redzams. Ja aizliegumu neievēro – telefonu ieliek seifā un atkārtota pārkāpuma gadījumā atdod tikai vecākiem. Aizputes vidusskolā telefoni «nedarbojas» kopš 2017.gada janvāra. Līdzīga prakse kopš 2016. gada ir Vecpiebalgas novada pamatskolā.

Ja Latvijā gribētu ieviest tādu likumu kā Francijā, iniciatīvai būtu jānāk no kādas sabiedriskas organizācijas, no Saeimas vai ministrijas. Līdz šim tādas nav bijis un tuvākajā laikā, visdrīzāk nebūs, jo Ir aptaujātie nozares pārstāvji telefonu uzskata par moderno tehnoloģiju, ko var izmantot mācībās.

Vairāk lasiet šonedēļ žurnālā Ir.

Žurnāls: Tiesās turpina pieņemt maksātnespējas administratoriem labvēlīgus lēmumus

Tiesnešu kļūdas un apšaubāmi lēmumi maksātnespējas lietās nebūt nav beigušies 2014.gadā, kā to mēģina iegalvot tieslietu jomas augstākās amatpersonas, pārliecinājās žurnāls Ir, izpētot dīvainības un likumpārkāpumus, kas pieļauti pēdējos trijos gados. Atklāti gadījumi, kad tiesneši palīdz no soda glābties pārkāpumos pieķertiem administratoriem, šonedēļ vēstīts žurnāla Ir rakstā ‘’Pa ierasto taciņu tālāk?’’.

Ar 80 lappušu ziņojumu noslēdzies ekspertu darbs tiesnešu lēmumu vētīšanā maksātnespējas lietās, kurās Ir pērn atklāja kļūdas un skandalozus likumpārkāpumus. Pirmdien, 27.augustā, to apspriedīs Tieslietu padome. Tomēr eksperti nonākuši pie secinājuma, ka atsevišķi tiesneši pieļāvuši rupjas kļūdas 2008.—2014.gadā notikušajos maksātnespējas procesos.

Ir izanalizējot maksātnespējas lietas laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gada sākumam, nācās secināt — lietu daudzumam samazinoties, sarūk aizdomīgu procesu skaits un tiesnešu pārkāpumi, tomēr redzamas vairākas uztraucošas lietas.

Pirmkārt, joprojām atrodas spilgti piemēri, kas rada aizdomas, ka turpinās shēmošana ar «nejaušo» lietu sadali maksātnespējas administratoriem. Otrkārt, atklājas gadījumi, kuros Maksātnespējas administrācija sākusi vērsties pret nopietniem pārkāpumiem administratoru darbā, taču tiesneši ar nelikumīgiem lēmumiem glābj «melnās avis».

Treškārt, virkne tiesnešu pārkāpumu saistīti ar lietām, kurās uzņēmēji dažādos veidos cenšas apkrāpt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) — tātad ar administratoru un tiesnešu gādību valsts neiegūst likumīgos nodokļu ieņēmumus. Visbeidzot, pārkāpumus pieļāvušo tiesnešu sarakstā ir redzami daudzi jauni uzvārdi, salīdzinot ar iepriekš Ir pētīto pēckrīzes periodu, taču atrodas arī tādi, kas pat pēc vairākkārtējas nelikumīgu lēmumu atcelšanas netraucēti turpina braukt vecajās sliedēs. Tas apstiprina bijušā Augstākās tiesas (AT) tiesneša Kalvja Torgāna secinājumu — kamēr rupjas kļūdas un visatļautība tiek attaisnota, shēmošana turpinās.

Rakstā analizēta maksātnespējas lietu būtības maiņa un aprakstīti vairāki piemēri, kad konkrēti tiesneši par konkrētām firmām pieņēmuši apšaubāmus lēmumus. No aplūkotajiem trīs gadu perioda 7280 procesiem lielākā daļa ir fizisko personu un tikai 2573 — juridisko personu maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesi. Ir padziļināti pievērsās tieši uzņēmumiem, īpaši tiem, kas neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības ierosināšanas pēkšņi mainījuši juridisko adresi, jo šo soli var vērtēt kā mēģinājumu trāpīt noteiktas tiesas piekritībā. Šāda prakse bija ļoti izplatīta 2008.—2014.gadā, kad šādu «ceļotāju» bija vairāk nekā 800 jeb aptuveni desmitā daļa no visiem procesos iesaistītajiem uzņēmumiem. «Ceļotāju» proporcija joprojām ir līdzīga – no 2015.gada sākuma līdz 2017.gada beigām «ceļojuši» 232 uzņēmumi jeb aptuveni 9% no kopskaita.

Tas liek apšaubīt publiski deklarēto nejaušības principu lietu sadalē. Pēc 2015.gada, sarūkot lietu kopskaitam, koncentrācija pie dažiem tiesnešiem vairs nav tik spilgta, tomēr notiek. Daudzas lietas saplūst Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet kopumā 232 «ceļotāju» lietas skatījuši 89 tiesneši. Rekords ir astoņas «ceļotāju» lietas vienai šīs tiesas tiesnesei — Inesei Strodei. Konstatēti 11 tiesneši, kas skatījuši vismaz piecas «ceļotāju» lietas trijos gados. Tikai daži rekordisti ir tie paši, kas iepriekšējā periodā — Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Antra Zute, Kristīne Zdanovska un Ilona Rūķe, pārējie uzvārdi sarakstā ir jauni.

Aizvadītajos trijos gados par 32 tiesnešu lēmumiem maksātnespējas lietās ir iesniegti 49 protesti. Vairākums AT apmierināti, atklājot pārkāpumus. Problēmu loks protestu lietās ir plašs, nozīmīga sadaļa saistīta ar VID prasījumiem, kad uz maksātnespējas sliekšņa nonākušie uzņēmumi nereti izskatās pēc PVN atmaksas shēmās iesaistītām pastkastīšu firmām.

Īpašu uzmanību Ir pievērsa gadījumiem ar maksātnespējas administratoru saukšanu pie atbildības par pārkāpumiem. Liela atbildība te gulstas uz Maksātnespējas kontroles dienestu, taču protestu lietās redzams — negodprātīgiem administratoriem atbalsts bijis tiesu varā, vismaz pirmajā instancē.

Rakstā analizēts firmas MT-energie un tiesneša Rinalda Silakalna stāsts, kā arī piemērs par Eco Build Latvia maksātnespējas administratori Dainu Zaķi, kuru no kritiska Maksātnespējas administrācijas vērtējuma glābis tiesnesis Dainis Plaudis. Viņš pērn Ir pētījumā atklājās kā īsts glābējtiesnesis ar specializāciju privātās maksātnespējas lietās — vairākkārt apmierināja pieteikumus, kas citās tiesās bija noraidīti.

Pēdējo trīs gadu AT protestu ķīpā atrodami trīs jautājumi par Imanta Dzeņa lēmumiem — arī viņš bija starp rekordistiem un iepriekš Ir pētījumā izcēlās ar 13 «ceļotājfirmu» lietām un četriem protestiem, kas iesniegti par viņa lēmumiem maksātnespējas lietās. Tiesnesis Dzenis savulaik pielicis roku bēdīgi slavenajā Winergy skandālā.

Spilgts atkārtotu kļūdu piemērs ir tiesnese Valija Grebežniece. Iepriekšējā periodā viņa bija rekordiste ar 17 «ceļotājfirmām» un 7 protestiem par lēmumiem maksātnespējas lietās. Tagad šiem protestiem pievienojušies vēl divi un abos gadījumos AT atcēlusi tiesneses lemto.

Vairāk lasiet žurnāla Ir numurā šonedēļ.