“Moneyval” ziņojums: Latvijā mazefektīva rīcība patiesā labuma guvēju noteikšanā 2

Foto: pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas rīcība ir mazefektīva divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā, secināts Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas novērtējumam “Moneyval”.

Kā vēsta aģentūra LETA, ‘’Moneyval’’ noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu. “Moneyval” ziņojuma kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

“Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varas iestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,” norāda “Moneyval”. Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. “Moneyval” norāda, ka politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajam saistībām.

Uzraudzības jomā konstatēts, ka uzraugiem ir ļoti atšķirīgi uzskati un zināšanas par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, un tas traucē uzraudzības iestādēm īstenot pilna apjoma pasākumus augsta riska tirgus segmentos. Pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetentā un konsekventā pieeja nerezidentu banku sektoram adekvāti nemaina šī sektora riska apetīti, piebilst “Moneyval”.

Preventīvo pasākumu jomā “Moneyval” konstatē, ka uzņēmējdarbības sektoram, īpaši finanšu sektoram, trūkst zināšanu par riskiem, tāpēc tie pietiekami neņem vērā riskus savā darbībā. Par finanšu izlūkošanas jomu norādīts, ka nepieciešams veltīt vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei.

Izmeklēšanas un sodīšanas jomā jānoteic naudas atmazgāšana par prioritāti, izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām un tās jāvērš pret plašāka spektra pārkāpumiem, uzsver “Moneyval”. Konfiskācijas jomā Latvijai jādemonstrē labāki rezultāti, kas būtu atbilstīgi riskiem.

Par cīņu pret terorisma finansēšanu “Moneyval” norāda, ka “Latvijas valdība turpina darbu, lai pieņemtu stratēģiju cīņai pret terorisma finansēšanu, palielinātu tiesībsargājošo iestāžu jaudu cīņai pret terorisma finansēšanu, kā arī uzlabotu komunikācijas kanālus starp atbildīgajām institūcijām”.

Par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību “Moneyval” atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā. “Latvijas varasiestādes proaktīvi sadarbojas ar ārzemju partneriem, efektīvi sniedzot un lūdzot savstarpējo tiesisko palīdzību, apmainoties ar finanšu izlūkošanas informāciju, iesaistoties kopīgās izmeklēšanās un sadarbības sanāksmēs, gūstot pozitīvus rezultātus,” norāda “Moneyval”. Tomēr šajā jomā problēmas sagādā grūtības iegūt palīdzību no Neatkarīgo valstu sadraudzības zemēm, kā arī tas, ka uzraudzības iestādes, izņemot FKTK, neaktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbībā.

Tā kā Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, no nākamā gada ik gadu valstij būs jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanai līdz nākamajam “Moneyval” vērtējumam, kas plānots 2022.gadā.

Novērtējumu atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas standartiem veica “Moneyval” komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim. Ministru kabinets šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka atzinīgi vērtē komitejas ekspertu ziņojumu, norādot, ka tas ir ļoti vērtīgs instruments, kas ļaus vēl efektīvāk turpināt Latvijas finanšu sektora institūciju iesākto reformu procesu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura vadīja Latvijas delegāciju “Moneyval” plenārsēdē jūlijā, atzina, ka “Moneyval” vērtējums objektīvi atspoguļo Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu līdz 2017.gada nogalei. Tomēr viņa aicina ņemt vērā, ka 2018.gada pirmajā pusē notikušas vairākas reformas, kas vērtējuma periodā netika ņemtas vērā – sākta finanšu sektora risku samazināšana, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, grozīts starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kā arī rosinātas izmaiņas dienesta darbībā.

Komentāri (2)

altinyildiz 23.08.2018. 12.17

Purni, kuriem pateicoties Krievijas organizēto noziedzību un FSB apkalpojošās bankas varēja ilgstoši nesodītas vērienīgi mazgāt naudu, tirgot UA un caur kurām čeka finansēja starptautisko terorismu: http://pietiek.com/raksti/rietumu_bankas_saimnieki_vilusies_slesera,_sak_investet_vienotiba_un_citas_lielakajas_partijas Kamēr nebūs izravētas ļaunuma saknes, Krievija Latvijā varēs atvērt jaunas ABLV un Rietumu banku vietā.

+1
0
Atbildēt

0

J.šveiks 26.08.2018. 15.18

patiesā labuma guvējiem Latvijā pieder mediji

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu