Diena: 23. augusts, 2018

“Moneyval” ziņojums: Latvijā mazefektīva rīcība patiesā labuma guvēju noteikšanā

Latvijas rīcība ir mazefektīva divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā, secināts Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas novērtējumam “Moneyval”.

Kā vēsta aģentūra LETA, ‘’Moneyval’’ noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu. “Moneyval” ziņojuma kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

“Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varas iestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,” norāda “Moneyval”. Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. “Moneyval” norāda, ka politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajam saistībām.

Uzraudzības jomā konstatēts, ka uzraugiem ir ļoti atšķirīgi uzskati un zināšanas par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, un tas traucē uzraudzības iestādēm īstenot pilna apjoma pasākumus augsta riska tirgus segmentos. Pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetentā un konsekventā pieeja nerezidentu banku sektoram adekvāti nemaina šī sektora riska apetīti, piebilst “Moneyval”.

Preventīvo pasākumu jomā “Moneyval” konstatē, ka uzņēmējdarbības sektoram, īpaši finanšu sektoram, trūkst zināšanu par riskiem, tāpēc tie pietiekami neņem vērā riskus savā darbībā. Par finanšu izlūkošanas jomu norādīts, ka nepieciešams veltīt vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei.

Izmeklēšanas un sodīšanas jomā jānoteic naudas atmazgāšana par prioritāti, izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām un tās jāvērš pret plašāka spektra pārkāpumiem, uzsver “Moneyval”. Konfiskācijas jomā Latvijai jādemonstrē labāki rezultāti, kas būtu atbilstīgi riskiem.

Par cīņu pret terorisma finansēšanu “Moneyval” norāda, ka “Latvijas valdība turpina darbu, lai pieņemtu stratēģiju cīņai pret terorisma finansēšanu, palielinātu tiesībsargājošo iestāžu jaudu cīņai pret terorisma finansēšanu, kā arī uzlabotu komunikācijas kanālus starp atbildīgajām institūcijām”.

Par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību “Moneyval” atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā. “Latvijas varasiestādes proaktīvi sadarbojas ar ārzemju partneriem, efektīvi sniedzot un lūdzot savstarpējo tiesisko palīdzību, apmainoties ar finanšu izlūkošanas informāciju, iesaistoties kopīgās izmeklēšanās un sadarbības sanāksmēs, gūstot pozitīvus rezultātus,” norāda “Moneyval”. Tomēr šajā jomā problēmas sagādā grūtības iegūt palīdzību no Neatkarīgo valstu sadraudzības zemēm, kā arī tas, ka uzraudzības iestādes, izņemot FKTK, neaktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbībā.

Tā kā Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, no nākamā gada ik gadu valstij būs jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanai līdz nākamajam “Moneyval” vērtējumam, kas plānots 2022.gadā.

Novērtējumu atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas standartiem veica “Moneyval” komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim. Ministru kabinets šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka atzinīgi vērtē komitejas ekspertu ziņojumu, norādot, ka tas ir ļoti vērtīgs instruments, kas ļaus vēl efektīvāk turpināt Latvijas finanšu sektora institūciju iesākto reformu procesu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura vadīja Latvijas delegāciju “Moneyval” plenārsēdē jūlijā, atzina, ka “Moneyval” vērtējums objektīvi atspoguļo Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu līdz 2017.gada nogalei. Tomēr viņa aicina ņemt vērā, ka 2018.gada pirmajā pusē notikušas vairākas reformas, kas vērtējuma periodā netika ņemtas vērā – sākta finanšu sektora risku samazināšana, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, grozīts starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kā arī rosinātas izmaiņas dienesta darbībā.

Pretkorupcijas ziņojums: Policijai un robežsardzei jāpilnveido ētikas komisiju darbs

Latvijas Valsts robežsardzei un Valsts policijai (VP) jāpilnveido ētikas kodeksi, kā arī jādod vairāk pilnvaru ētikas komisijām, norādīts Eiropas padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ziņojumā par korupcijas novēršanas un integritātes veicināšanu centrālajās valdībās ar augstāko izpildvaras funkciju un tiesībaizsardzības iestādēs.

Kā vēsta aģentūra LETA, ziņojumā norādīts, ka Valsts robežsardzes ētikas komisija tikusies bieži, bet lielākajā daļā sēžu galvenā uzmanība pievērsta personāla strīdu izšķiršanai darbinieku un viņu tiešo priekšnieku klātbūtnē. Ziņojumā skaidrots, ka Valsts robežsardzes personāla vidū trūkst izpratnes par to, kādai jābūt ētikas komisijas lomai un funkcijai. Ētikas kodeksā nemaz nav pieminēta ētikas komisija un nav aprakstītas tās pilnvaras.

Ziņojumā secināts, ka Valsts robežsardzes un arī VP ētikas komisijas nevar tikt uzskatītas par efektīvām, jo tās nesasniedz paredzēto mērķi – stiprināt iestādes ētikas kodeksa īstenošanu un ievērošanu. Ziņojuma autori secinājuši, ka trūkst spēcīgas mācību programmas, kas nodrošinātu, ka abu iestāžu ētikas kodeksi personālā iesakņojas un tiek pielāgoti specifiskajām organizatoriskajām vajadzībām. Ziņojumā secināts, ka kodeksu ietekme uz policijas un robežsardzes darbinieku rīcību ikdienā ir nenozīmīga.

Rekomendācijās abām iestādēm GRECO norādījusi, ka tām būtu ieteicams pārskatīt ētikas kodeksu un ētikas komiteju noteikumus, lai nodrošinātu, ka saskan procedūras, kas ļauj pārliecināties par atbilstību kodeksam. Iestādes aicinātas rīkot mācības par ētikas kodeksiem.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdības konsultantiem, īpaši ārštata padomniekiem, jābūt publiski zināmiem, skaidri diferencējot, kuri par darbu saņem atalgojumu un kuri nesaņem. Ziņojumā teikts, ka klātienes apmeklējuma laikā pētījuma autoriem bijis grūti iegūt precīzu informāciju par konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, īpaši par ārštata konsultatīvo darbinieku skaitu, statusu un funkcijām. Tomēr pētījuma autori pārliecinājušies, ka nepastāv prakse šajos amatos pieņemt darbā radiniekus.

Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvijā nav noteikts ierobežojums par šādi nodarbinātu personu skaitu. Ārštata konsultatīvo darbinieku vidējais skaits iestādēs svārstās no trim līdz piecām personām, lai gan dažos gadījumos, piemēram, Veselības ministrijā, šādu personu skaits sasniedz aptuveni 20.

GRECO ekspertu uzņemšanu Latvijā pērn no 11. līdz 15.decembrim organizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vizītes mērķis bija novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības uzlabošanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs.

Latvijas amatpersonas raundapu dēvē par drošāko augu aizsardzības līdzekli

Kamēr Kalifornijā tiesa piespriedusi nezāļu iznīcināšanas līdzekļa raundapa (roundup) ražotājai kompānijai Monsanto 300 miljonu ASV dolāru sodu, jo šī līdzekļa dēļ dārznieks saslimis ar vēzi, Latvijas amatpersonas pārliecinātas — nezāļu inde nav kaitīgāka par gaļas ēšanu, šodien vēsta žurnāls Ir rakstā ‘’Indi vai kapli?’’.

Pirms četriem gadiem tolaik 42 gadus vecajam Deveinam Džonsonam atklāta limfoma pēdējā stadijā. Strādājot Sanfrancisko līča rajonā, raundaps un citi Monsanto ražotie līdzekļi dārzniekam brāzmainā laikā reizēm nokļuva uz sejas. Reiz plīsusi šļūtene un Džonsons viscaur izmircis herbicīdā. Šos notikumus viņš uzskatīja par cēloni saslimšanai ar vēzi, un tam piekritusi pirmā tiesas instance. Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kas iesūdzējuši Monsanto. Skandāla kulminācija bija 2015.gadā, kad ANO Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra paziņoja, ka raundapa un citu nezāļu iznīdētāju sastāvā esošais glifosāts ir iespējami kancerogēns.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers vērtē Kalifornijas tiesas spriedumu kā emocionālu un ir pārliecināts, ka nākamajās instancēs tas tiks atcelts. Vēža pētniecības aģentūras brīdinājumu par glifosāta kaitīgumu viņš sauc par pieņēmumu. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas ķīmikāliju aģentūra secinājušas, ka glifosāts nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, un uz šiem atzinumiem viņš paļaujas vairāk. Turklāt Vēža pētniecības aģentūra iepriekš paziņojusi, ka arī karsti dzērieni un sarkanā gaļa varot būt kancerogēni. «Glifosāts ir ļoti netoksisks. Tas ir viens no drošākajiem augu aizsardzības līdzekļiem,» uzskata Ezers.

Pērn gandrīz pusotrs miljons Eiropas iedzīvotāju bija parakstīja petīciju pret glifosātu, tomēr 18 no 28 ES valstīm, to skaitā Latvija, nobalsoja par glifosāta atstāšanu atļauto vielu sarakstā.

Latvijā strauji aug herbicīdu lietojums, kas iznīdē nezāles, un raundaps to vidū ir populārākais. 2016.gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu nezāļu indējošo herbicīdu, redzams Eurostat datos. Nezāļu indes apjoms Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu audzis par 13%, salīdzinot ar 2011.gadu — par 27%. Lielāko daļu patēriņa veido lielās zemnieku saimniecības, kas apmiglo laukus, lai sagatavotu tos apstrādāšanai vai dažas dienas pirms ražas novākšanas ar ķīmijas palīdzību paātrināti nogatavinātu graudus, kas gan nav atļauts.

Raundaps un citas glifosātu saturošas nezāļu indes nevēlamos augus iznīdē pāris dienu laikā, tos nokaltējot. Graudi vai citas kultūras, kurām viela paredzēta, ir iepriekš ģenētiski modificētas, lai inde uz tām neiedarbotos, preparātu darbību skaidro Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis. Viņam nav šaubu par nezāļu apkarotāja kaitīgo ietekmi. Lielu daļu pētījumu, kas it kā apliecina glifosāta nekaitīgumu, finansējot industrija. Savukārt pētījumā Dānijā konstatēts, ka herbicīda ietekmē bitēm pazūd atmiņa, citā pētījumā Nīderlandē atklājies — glifosāts uzkrājas dūņās.

Nezāļu indēšana ir daudz lētāka nekā lauka ecēšana vai kultivēšana. Raundapu izmanto pat pļavās, lai augus nevis nopļautu, bet iznīcinātu nokaltējot. Zemniekiem glifosāta lietošanai jāiziet profesionālas apmācības, taču to nezāļu iznīcināšanai izmanto arī citur – Rīgas apstādījumos, dzelzceļa uzbērumu teritorijā, pat mazdārziņos, kur to, visticamāk, dara neapmācīti lietotāji.

VAAD inspektori glifosāta atliekvielas graudaugos un rapsī pērn pārbaudīja 167 saimniecībās. 90 gadījumos šī viela nav konstatēta nemaz, bet 77 gadījumos — pieļaujamā līmenī. Par to, kādu ietekmi pesticīdu lietošana atstāj uz augsni, kas ik gadu tiek indēta ar ķimikālijām, pētījumu nav, saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Viņam nesaprotama ir Zemkopības ministrijas un VAAD lielā lojalitāte pesticīdu industrijai un piesardzības trūkums.

Vairāk par raundapa plašo izmantošanu Latvijā lasiet šonedēļ žurnālā Ir.

Žurnāls “Ir”: Emsis jau maija vidū brīdināja Kļaviņu par ierosināto kriminālprocesu

Ekspremjers Indulis Emsis (ZZS) piecas nedēļas pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotās kratīšanas informēja partijas biedru, Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu, par ierosināto kriminālprocesu un to, ka Saeimai varētu nākties lemt par viņa izdošanu kriminālvajāšanai, ceturtdien rakstā ”Kurš atbildēs” vēsta žurnāls “Ir”.

Kā informē žurnāls, slepenās izmeklēšanas informācijas noplūdē iesaistītas augstākās amatpersonas — KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un premjerministrs Māris Kučinskis, bet tās nākšana gaismā saistīta ar likteņa ironiju: KNAB darbinieki, ar tiesneša sankciju noklausoties Kļaviņa telefonsarunas, ierakstīja arī to sarunu, kurā Emsis deputātu brīdināja par briestošajām nepatikšanām.

Kļaviņš pašlaik ir aizdomās turamais, un KNAB turpina izmeklēšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu — iespējams, deputāts krāpies ar degvielas kompensāciju.

Emsis žurnālam vispirms liedzās, ka runājis ar Kļaviņu un brīdinājis viņu par kriminālprocesu. Kad viņam konkrēti tika atgādināts sarunā teiktais, politiķis vairs nebija tik kategorisks. «Ko es esmu runājis, tā ir privāta lieta. Es varu runāt, ko es gribu brīvā valstī. Un atcerēties es nevaru, ko es runāju,» pēc brīža skaidroja Emsis. No kurienes viņš uzzinājis par kriminālprocesu? «Kā saka, stāvēju pie autobusa pieturas, un tur tā runāja!» atbildējis bijušais premjerministrs.

Ir veidotā notikumu rekonstrukcija balstās uz informāciju, ko žurnālam snieguši avoti, kas savu identitāti lūdz neatklāt, kā arī apliecina dokumenti, ar kuriem Ir bija iespēja iepazīties. Avotu sniegtās liecības liek domāt, ka KNAB vadītājs Jēkabs Straume par Kļaviņa kriminālprocesu informējis premjerministru Māri Kučinski, kurš tālāk savukārt informējis ZZS biedrus, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu. Kļaviņš uz jauno Saeimu vairs nekandidē.

KNAB par konstatēto informācijas noplūdi nekavējoties informēja Ģenerālprokuratūru, bet tā pārbaudē nav saskatījusi notikušajā noziedzīga nodarījuma pazīmes un 2.jūlijā atteikusies ierosināt kriminālprocesu.

Vairāk par šo skandālu un ZZS politiķu skaidrojumus lasiet žurnālā “Ir”.