Tuvāki par kaimiņiem • IR.lv

Tuvāki par kaimiņiem

Kadrs no lietuviešu filmas Bērni no viesnīcas «Amerika»
Kristīne Simsone

Vai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā valoda ir kino?

Baltijas valstu filmas allaž esam uztvēruši kā ārvalstu, labākajā gadījumā — kaimiņu darbus, taču, iespējams, ir pienācis laiks tās pārlieku nenodalīt no kino, kas top Latvijā. Ņemot vērā mūsu kopējo vēsturi, lietuviešu un igauņu filmu tēmu loks ir līdzīgs, svešas nav arī izteiksmes formas un kultūrkonteksti. Tāpēc Baltijas filmu dienas, kas norisinās jau otro gadu un šogad sāksies simboliskā datumā — 23. augustā (Baltijas ceļa gadadienā) un turpināsies 24. augustā —, var uztvert kā starta pozīciju, lai iepazītu kaimiņvalstīs tapušos kinodarbus — katru dienu pa diviem.

Brīvības meklējumi

Viena no spēcīgākajām programmas filmām ir 1990. gadā uzņemtā drāma Bērni no viesnīcas «Amerika» — smeldzīgs stāsts par dumpinieciskiem brīvības meklējumiem, atskatoties uz 70. gadu nemieriem Kauņā, kad, protestējot pret padomju okupācijas varu Lietuvā, pašaizdedzinājās 19 gadus vecais vidusskolnieks Roms Kalanta. Leģendārā lietuviešu aktiera Donata Baņoņa dēla Raimunda Baņoņa režisētā filma iemūžina hipijus — draugu grupu, kas klausās radiostacijā Radio Luxembourg skanošo un Padomju Savienībā aizliegto ārvalstu mūziku un, sapņojot par Vudstoku, vēlas sarīkot savu mūzikas festivālu. Skumji, bet savam laikam tipiski — šādus brīvdomības asnus steigšus nomīda Valsts drošības komitejas funkcionāri.

Filmas noskaņa savā ziņā atgādina Jura Podnieka dokumentālo vēstījumu Vai viegli būt jaunam?, aplūkojot pāragru pieaugšanu sabiedrībā, kas par katru cenu lūko iznīdēt vismazākās individualitātes iezīmes. Filma pērn restaurēta un šobrīd ir aktuāla arī dzimtenē — jūlija nogalē Bērni no viesnīcas «Amerika» brīvdabas seansa skatītāju rindas Viļņā aizņēma visu plašo skvēru pie Viļņas katedrāles.

Pretošanās pastāvošajai iekārtai aplūkota arī igauņu režisores Terjes Tomistu dokumentālajā kinolentē Padomju hipiji (Soviet Hippies). Šāgada martā izrādīta vienā no apjomīgākajiem dokumentālo filmu festivāliem CPH:DOX Kopenhāgenā, filma vēsta par Baltijas hipiju komūnu 70. gados un tās dalībnieku likteņiem pēc 40 gadiem. Filmā ietvertas intervijas ar kustības pārstāvjiem no visas Baltijas, tajā skaitā no Latvijas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu