Nacionālajā drošības komisijā rosinās apspriest informācijas izpaušanu deputāta Kļaviņa lietā 5

Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (V) rosinās nākamajā NDK sēdē pēc nedēļas izskatīt jautājumu par iespējamu informācijas izpaušanu deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietā, vēsta aģentūra LETA. “Es viena nevaru noteikt komisijas sēdes kārtību, tāpēc lūgšu komisijas locekļu viedokli, kā šo jautājumu varam risināt,” teica komisijas vadītāja.

LETA vēsta, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā. Birojs ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, izmantojot parlamenta kompensācijas apmaksāto degvielu sava uzņēmuma auto.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, viņaprāt, no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) puses notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.

Kučinskis ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību noliedza minētos apgalvojumus. Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un tie ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību apliecināja, ka informācija par iespējamu informācijas izpaušanu no KNAB izmeklēšanas nodaļas lietvedībā esoša kriminālprocesa Ģenerālprokuratūrā saņemta no lietas virzītāja.

Plašākus komentārus par informācijas saturu nav iespējams sniegt, jo tā ir klasificēta, skaidroja Adlers. Tomēr viņš norādīja, ka informācijas pārbaude notika, ievērojot izmeklēšanas intereses konkrētā kriminālprocesā, kuru izmeklējot tika konstatēta iespējama informācijas izpaušana trešajām personām.

Pēc pārbaudes pabeigšanas 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318.panta 2.daļā un 304.pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.

Rīgas domes deputāte, bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe (JKP) otrdien sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja, ka viņas rīcībā ir ziņas, kas norāda uz noziegumu, “ko ar KNAB vadītāja Jēkaba Straumes palīdzību pastrādājis Kučinskis, brīdinot savu partijas biedru Kļaviņu par krimināllietas sākšanu, plānotajām procesuālajām darbībām, tādējādi brīdinot aizdomās turēto un ļaujot viņam iznīcināt pierādījumus un kaitējot izmeklēšanai”. Strīķe savu paziņojumu plašāk aģentūrai LETA nekomentēja.

Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pagājušā svētdienā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB rīkot kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda – jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot. To deputāts apstiprināja arī žurnālistiem, norādot, ka saņēmis anonīmu īsziņu, kurā brīdināts, ka viņam būs nepatikšanas. Vaicāts, ko īsti nozīmē “nepatikšanas”, kā arī, vai tās varētu nākt no KNAB puses, Kļaviņš toreiz apgalvoja, ka tas tur neesot bijis rakstīts, tomēr parādīt īsziņu žurnālistiem atteicās.

“De facto” vēstīja, ka KNAB priekšniekam Straumem neesot aizdomu par informācijas noplūdi no biroja Kļaviņa lietā. Iespēja, ka deputāts varētu būt iepriekš pabrīdināts par notiekošo izmeklēšanu, esot jaunums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, tā viņš apgalvojis “De facto”. “Nevaru atbildēt. Neesmu informēts. Es vispār par šādu īsziņu dzirdu pirmo reizi kaut ko. Tā kā tur jums jājautā KNAB, bet es domāju, ka tur nekāds kaitējums vai sekas nevienam nav iestājušās arī,” viņš teica.

To, kurš varētu būt brīdinājis viņa pārstāvētās apvienības deputātu Kļaviņu, nezinot arī KNAB pārraugs Kučinskis, vēstīja “De facto”. “Nav man informācijas. Es tik daudz, kā toreiz jutu, ka bija zināma intriga, kas tur gatavojas. Bet nē, nav,” viņš klāstīja raidījumam. Kučinskis gan atzina, ka par valstiski svarīgām lietām viņš informāciju saņem brīdi pirms citiem, tomēr noliedz, ka tas rada riskus par noplūdi, piemēram, no premjerministra biroja, jo ar iestāžu vadītājiem viņš komunicējot viens pret vienu.

Komentāri (5)

J.šveiks 22.08.2018. 17.17

deputāts kļaviņš , viņam vieta sen aiz restēm, vai viņš var paskaidrot kur rāvis pusmiljonu strādādams Rīgas domē? nez vai…korumpējies no sākta gala līdz finišam… knab , ko jūs lūrat atejas caurumā? šis ir frišais

+5
0
Atbildēt

0

Dusma 22.08.2018. 14.39

DIEMŽĒL PAR OLIGARHU SARUNĀM SAEIMĀ ARĪ TIKAI OMULĪGI SPRIEDA UN SPRIEDA UN NEKO NEIZPSRIEDA

KĀDA CERĪBA , KA ŠOREIZ TĀDAI PASPRIEŠANAI BŪS REZULTĀTS?

TOMĒR PATI SPICE IR IESAISTĪTA

+3
0
Atbildēt

1

    J.šveiks > Dusma 22.08.2018. 17.18

    sūc vien būs!!!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Z Livmane 23.08.2018. 17.48

ZZS ir atbildīga par bardaku valstī!

Balso par ko balsodams, apdomā galu!

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu