Tūrisma nozarē jāaizmirst teiciens “tas nav iespējams” 3

Ilustratīvs foto: Krists Sprukts, LETA
Valdis Vanadziņš
Print Friendly, PDF & Email

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi “dalītās” ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms ir 4,5% no kopējā valsts eksporta, kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautisko ķēžu viesnīcu, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Uzņēmīgiem cilvēkiem daudz iespēju

Tūrisma nozare – tā ir iespēja pierādīt sevi. Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendences pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošajiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

Lai celtu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju, jāturpina veidot kvalitatīvus, interesantus un unikālus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, lai tūristi būtu gatavi Latvijā uzturēties ilgāk un par pakalpojumu samaksāt vairāk, Latvijai veiksmīgi konkurējot ar kaimiņvalstu zemajām pakalpojumu cenām.

Darbs nepārtrauktā kustībā

Tiem, kuri vēlas iesaistīties nozarē, jāņem vērā, ka tas ir dinamisks darbs – katra diena ir citādāka un paiet nepārtrauktā kustībā. Tūrismā nav rutīnas, bet ir iespēja iepazīt citas kultūras, atrasties inovatīvā un atraktīvā vidē. Tas uzliek zināmus pienākumus – jāspēj daudz komunicēt, jābūt atvērtam domāšanā, jāspēj pieņemt ikviens cilvēks tāds, kāds viņš ir. Tūrisma nozarē nevar censties viesi pārveidot, bet jādara viss, lai viņš tiktu uzklausīts un saprasts, lai tāpēc atgrieztos atkal un atkal. Lai gūtu panākumus tūrismā, jāaizmirst teiciens “tas nav iespējams”.

Lai veidotu sekmīgu karjeru tūrismā, ir jāprot mācīties no kļūdām un pozitīvi uztvert kritiku –radīt no defekta efektu. Diemžēl ar ceļotprieku vien nepietiks, jābūt gatavam mācīties un pilnveidoties, iegūstot atbilstīgu izglītību. Lai veidotu karjeru un ieņemtu augstākus amatus, nepieciešama gan bakalaura, gan maģistra izglītība. Tūrisma nozarei gan ir tā priekšrocība, ka darbu var sākt jau mācību laikā. Strādāt un mācīties to pašu ir daudz vieglāk un interesantāk, sasaistot situācijas ar studiju tēmām. Tāda bija arī mana pieredze, sākot darbu viesu uzņemšanā.

Laikam pa priekšu

Tūrisms nepārtraukti pilnveidojas un attīstās, tāpēc nevienā brīdī nevar apstāties pie domas – es jau zinu pietiekami. Tūrismā mācības notiek nepārtraukti – no situācijām darbā, no vēstkopām par jaunumiem tūrisma un viesmīlības nozarē visā pasaulē, no publikācijām, no grāmatām un studijām. Nozarē jaunas aktualitātes parādās ik dienu, tāpēc ir svarīgi būt kopsolī ar laiku. Patiesībā starp līderiem ir tie, kuri spēj iet laikam pa priekšu. Jaunas tendences parādās ik uz soļa.

Šobrīd viena no vadošajām tendencēm viesmīlības jomā ir ierastā piedāvājuma papildināšana ar detaļām. Sīkumi kļūst aizvien svarīgāki. Pat pašā ikdienišķajā pasākumā ir jāspēj iekļaut negaidītus un aizraujošus momentus. Piemēram, kafijas pauzes konferencēs var padarīt par mākslas darbiem, pievienojot noformējumu, smaržu, krāsu, fona video un skaņu. Tehnoloģijas strauji attīstās visās jomās, tās neapturami ienāk arī tūrismā un viesmīlībā, tāpēc mums jāspēj tās pilnvērtīgi izmantot.

Jāņem vērā – lai gan daudzās nozarēs izskan bažas, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus, tūrismā un viesmīlībā tas nedraud. Šajā jomā nekas nespēs aizstāt cilvēcisko kontaktu un personisko pieeju, ko viesi vēlas aizvien vairāk.

 

Autors ir viesnīcas “Pullman Riga Old Town” ģenerāldirektors, Biznesa augstskolas Turība absolvents.

Komentāri (3)

tonijs 21.08.2018. 14.14

Tas ārzemnieks aiziet uz viesnīcu un vakarā tīra seju un nespēj saprast, kur tāds melns palicis.
……..
Piedzēries tūrists no Āfrikas?

0
0
Atbildēt

1

    Dusma > tonijs 21.08.2018. 14.44

    nealojies taču, tāds baltādainais , urš pa Rīgas putekļiem dauzījies – tāds brīnās vakarā

    0
    0
    Atbildēt

    0

Dusma 21.08.2018. 13.41

Tā arī nesapratu , par ko ir stāsts.
Autors raksta par viesmīlību, bet – Svētā Debess – paskatieties taču kas notiek Rīgā. Kā mūs apkalpo kafejnīcās, restorānos. Priecajies, ja uz tevi paskatās – par smaidu vai kādu uzmundrinošu joku nemaz nerunājot.

Viena cita lieta – tā nenormālā netīrība. Jūs ko domājiet ka tie ogļu putekļi izmeklētības kārtā tikai uz tiem vietējiem nabagiem nogulstas? Tas ārzemnieks aiziet uz viesnīcu un vakarā tīra seju un nespēj saprast, kur tāds melns palicis

Un tie atkritumi – vai tad nu Rīgā – kas ar naudu kā tāds padlaiku bandīts mētājas, nevaretu sakopt pilsētu – nu vismaz centru , lai pa atkritumiem nav jāmīņājas?

Nu un tad ja tālāk – tas pats airbnb – kāpēc ir tā, ka šis bizness netiek aplikts ar nodokļiem un likumu normām? Kad mūsu kāpnēs sāka te nākt tūristi – es piezvanīju īpašniekam un paziņoju, ka mēs – iedzīvotāji neesam mierā ar to, ka nakti un dienu te dauzās – trokšno – ārzemnieki. Tad tas beidzās. Padomājiet , kādus nodokļus nesamaksā tie, kuri ar to labi un ļoti labi pelna?

Nu un tad par gidiem. Ko krievi turpina par mums stastīt tūristiem? Kāpēc tas netiek daudz stingrāk kontrolēts?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu