Pašmāju velosportisti – olimpisko godalgu cienīgi

Publicitātes foto.
Kārlis Smilktens
Print Friendly, PDF & Email

Mazā Latvija uz plašās pasaules kartes var tikt uzskatīta par sporta lielvalsti – ņemot vērā pašmāju sportistu izcilos sasniegumus, tas noteikti nav par skaļu teikts. Sevi vairākkārt pierādījuši starptautiskā arēnā ir arī mūsu velosportisti, galvenokārt pateicoties darba spējām un spēcīgajai motivācijai.

Esam maza nācija un profesionāli sagatavot varam atļauties daudz mazāku sportistu skaitu, nekā to var atļauties darīt lielas un ekonomiski attīstītākas valstis, tomēr tas nekad nav bijis šķērslis izlolot izcilus atlētus, kas sevi pierāda starptautiski. Kā riteņbraukšanas treneris esmu ļoti gandarīts strādāt ar uzcītīgajiem un talantīgajiem pašmāju jauniešiem un esmu pārliecināts, kā gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs startēs arī mūsu velosportisti.

Konkurētspējīgi pasaules līmenī

Kā ikviena ambicioza sportista, arī manis trenētās jauniešu komandas mērķis ir dalība Olimpiskajās spēlēs. Tik augstas ambīcijas radušās ne bez pamata – mūsu velosportisti ir tik tiešām konkurētspējīgi pasaules līmenī – gan jaunieši vecumā no 14 līdz 16 gadiem, gan arī juniori 17–18 gadu vecumā. Sevi pierādījuši sportisti ir gan sacensībās Latvijā, gan arī ārzemēs – pateicoties jauniešu darbaspējām, motivācijai un mūsu partneru atbalstam esam plūkuši laurus gan atsevišķos sacensību posmos, gan ieguvuši godalgotas vietas kopvērtējumā.

Lielas uzvaras piedzīvojām pavisam nesen – jūlijā sacensībās Somijā “Tahko MTB”. Tās ir lielas, sarežģītas un prestižas kalnu riteņbraukšanas sacensības, kurās savam vecumam atbilstīgajā 45 km distancē uzvaru izcīnīja Oskars Blumbergs, draudzīgi finišējot kopā ar brāli Ronaldu Blumbergu, kurš finišā bija nolēmis eleganti iebraukt uz aizmugurējā rata. Savukārt junioru meiteņu konkurencē uzvaru izcīnīja Helēna Mūrniece. Šis bija pirmais starts tik augsta līmeņa sacensībās komandas jauniešiem, tāpēc gandarījums par sasniegumiem ir tiešām liels.

Sniedz plašāku redzesloku

Man kā trenerim ir paveicies strādāt ar motivētiem jauniešiem, no kuriem daudzi nenāk no ģimenēm, kur viss tiek pasniegts gatavs, un viņiem iekšā ir spēcīgs dzinulis sevi pierādīt. Stingrais treniņu režīms un pieredze sacensībās ārzemēs gan slīpē jauno censoni, gan arī sniedz viņam plašāku redzesloku – bez dalības sacensībās daļa no viesošanās ārzemēs nereti ir ekskursijas. Ārzemju sacensību pieredzi sportistiem varam nodrošināt, pateicoties daudzajiem atbalstītājiem un sportistu vecāku finansiālajam atbalstam, jo ikvienam nepieciešama gan kvalitatīva tehnika, gan apģērbs, neiztikt bez fizioterapeitu pakalpojumiem, un transports ir izšķirīgi svarīgs.

Liels atbalsts ir mūsu draugu ‘’Volkswagen Komerctransports’’ nodrošinātais lielas ietilpības busiņš, ko izmantojam teju katru dienu, braucot uz sacensībām dažādās vietās. Ik nedēļu izbraucam sacensību trases, velosipēdiem bieži nepieciešama apkope – vietu vajag gan sportistiem, gan velosipēdiem, tāpēc bez ietilpīga transporta ikdienā neiztikt. Aprīkojumam un tehnikai ir tik tiešām izšķirīga nozīme sportista ikdienā un ceļā uz panākumiem.

Izcili mācībās un sportā

Sportistiem treniņi ir jāapvieno ar mācībām skolā, visiem mācības parasti ir prioritāte un sports – otrajā vietā. Esmu novērojis, ka tieši tiem, kam ir izcilas sekmes skolā, parasti ir arī lielākie sasniegumi sportā. Domāju, ka tas noteikti ir darba spēju un fokusēšanās faktors –tikai tad, kad ar visu pienācīgi esi ticis galā skolā, vari bez bažām pilnīgi nodoties treniņiem.

Cilvēkam, kurš pret sevi pieradis būt prasīgs, ir vieglāk profesionālajā sportā, jo tas ir gan fizisks, gan emocionāls izaicinājums. Daudz jāstrādā fiziski, treniņi ir vismaz piecas reizes nedēļā, un tikpat svarīgi ar sevi strādāt arī emocionālā līmenī. Sportistu emocionālajai sagatavotībai veltām ļoti daudz laika – regulāras ir sarunas ar sportistiem par to, ko un kā domāt, kad sacensībās jāpārvar sevi, kad paliek grūti, kā sevi motivēt un ko domāt, kad gadās kritieni. Šī komunikācija, pedagoģiskais darbs ir neatņemama sastāvdaļa sportista sagatavošanas procesā. Ļoti svarīgs ir arī labais piemērs – lieliski, ja paša komandā vai sporta klubā ir kāds pieredzējis amatieris, no kura var mācīties un smelties motivāciju.

Bažas par nākamo paaudzi

Ēnas puse saistās ar velosporta nākotnes attīstību – komandai gadu no gada pievienojas arvien mazāk fiziski labi sagatavotu un smagam darbam motivētu jauniešu. Sportā gan tas tā vienmēr bijis – vienu gadu vairāki talanti, tad trīs gadi var būt tukšāki. Taču jāteic, ka kopējais fiziskās sagatavotības un veselības stāvoklis Latvijas jauniešu vidū ar katru gadu pasliktinās. Vēl tikai pirms dažiem gadiem smējāmies, ka attīstītajās Rietumu valstīs daudz cilvēku ar lieko svaru, bet mums tādu problēmu nav, tomēr nu šī problēma nonākusi arī līdz mums.

Riteņbraukšanā sportistam liekais svars nedrīkst būt nemaz, un tas attiecas uz visām vecumu grupām. Šeit var vilkt paralēles ar valdošo tehnoloģiju laikmetu – jauniešu vidū ļoti populārs ir kibersports, proti, dažādas izklaides tiešsaistē, spēles. Tas attīsta prāta spējas, taču ne fizisko sagatavotību. Nozīme ir arī veselīgam uzturam – ja aizraujamies ar veikalos un ēstuvēs tik plašā klāstā pieejamo neveselīgo pārtiku, našķiem, cukurotiem dzērieniem, veidojas liekais svars, krītas kopējais veselības stāvoklis. Svarīgi par to domāt jau no mazotnes, tāpēc liela nozīme ir vecāku ietekmei. Veiksmīga velosportista starta komplekts ir gudri un atbalstoši vecāki, rocīgs klubs, jo finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, īpaši sportista gaitu sākumā. Vajadzīga arī kvalitatīva tehnika, pieredzējis un gudrs treneris, labs kluba vai komandas menedžeris.

Gaidāms uzrāviens

Olimpiskais kross ir ļoti populārs ārzemēs, arvien populārāks tas kļūst arī mūsmājās. Līdz šim tā attīstība pašmājās nav bijusi tik strauja, un divi lielākie šķēršļi – speciālistu un sacensību trūkums. Finansējuma trūkumu var piesaukt vienmēr, taču redzu, ka katastrofāli trūkst treneru, kas kvalitatīvi sagatavotu sportistus tieši šai disciplīnai, un trūkst arī pašmāju sacensību kalnu riteņbraukšanā. Šīs sacensības nav tik apmeklētas, tādēļ arī netiek plaši rīkotas. Tas ir koks ar diviem galiem – visvairāk ir sacensību maratonos un šosejas riteņbraukšanā, tāpēc treneri sportistus visplašāk tām arī sagatavo.

Man gan pašlaik ir diezgan pamatotas cerības, ka no nākamā gada tas mainīsies un sacensību olimpiskajā krosā Latvijā būs daudz vairāk – zinu dažus censoņus, kuri pie tā piestrādās. Nešaubos, ka šajā disciplīnā mums būs savs pārstāvis Olimpiskajās spēlēs – pašlaik jau trenējas talanti Mārtiņš Blūms un Arnis Pētersons, kā arī komandas juniori, kuri tiek speciāli sagatavoti tieši šai disciplīnai.

 

Autors ir sertificēts riteņbraukšanas treneris, KS sporta kluba dibinātājs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu